Ja negribi rūpēties, neaiztiec

Viestarts jau sprieda, ka pats putnu paturēt nevarēs, jo mājā saimnieko trīs kaķi, bet, ja izdosies to izārstēt un putna bērns projām nelidos, varētu to atdot draugam, kurš arī ir liels dzīvās radības mīļotājs. Lēmām, ka nākamajā dienā putns jāved uz Zooloģisko dārzu. Tur veterinārajā ambulancē strādā daktere Māra Čavare - speciāliste putnu slimību jautājumos. Diemžēl nākamajā rītā Viestarts skumji paziņoja, ka atradenis nomiris. Tas ar godu tika apglabāts, bet, tā kā kolēģis gribēja zināt, kas bija iemesls putna nāvei, nolēmām, pie Māras Čavares tomēr braukt - ne Viestarts pirmais, ne pēdējais, kas atnes mājās nelaimē nokļuvušu putnu. Manai paziņai žurnālistei Armīdai Priedītei tāda savulaik ar lauztu spārnu atrasta vārna mājās dzīvoja apaļus desmit gadus. Viņa bija stingra saimniece un izkomandēja Armīdas suni un kaķi, kuri ļoti respektēja šo nez no kurienes atlidojušo «citplanētieti». Taču ne visiem tā veicas. Zoodārza ambulancē Māra Čavare parādīja mums kaiju, kura nekad vairs nepacelsies zilajās debesīs, jo pirms pāris stundām tika iemidzināta. Māra stāsta: «Kaiju ar vaļēju spārna lūzumu atnesa kāda sieviete. Viņa pat bija dezinficējusi brūci ar briljantzaļo un spārnu piesaitējusi putna ķermenim, lai tas nenokarātos. Kaija ir šī gada jaunais bērns, taču tā jau bija lidojusi. Spriežot pēc savainojuma, jaunā kaija lidojot uztriekusies elektrības līnijai. Putniem tas ir visbiežākais traumu iemesls. Varējām spārnu amputēt, jo pats tas nesaaugtu, taču - kā kaija pēc tam dzīvotu? Māra izņem no būrīša šorīt atnestu žirgtu bezdelīgu bērnu. Tas ir pilnīgi vesels, taču arī šim diemžēl nebūs lemts lidot. Māra Čavare stāsta: «Tāda maza bezdelīga pati vēl nespēj ne lidot, ne ēst, vecāki cauru dienu to baro ar tārpiņiem un mušiņām. Ja mēs gribētu putniņu izaudzināt, vienam cilvēkam būtu nemitīgi jāķer mušas un vismaz desmit reižu dienā jātaisa mazulim vaļā knābis, lai to barotu. Pirmkārt, putna bērnam tas ir stress, kas arī novārdzina organismu, otrkārt, mums nav laika to darīt. Treškārt, jautājums, vai bezdelīga pēc tam vispār spēs pati sev atrast barību? Parasti šādas pūles ir veltīgas. Reiz mēģinājām izbarot sīļu mazuļus, bet neveiksmīgi. Acīmredzot, kad vecāki putnēnus baro ar guzas saturu, tā sastāvā ir kādi fermenti, kas mazulim ļoti nepieciešami. Interesanti, ka mums bieži atnes arī pieaugušas bezdelīgas, saka - putns sēž uz zemes un nelido... Apskatos - kājas veselas, spārni veseli. Es pasviežu bezdelīgu gaisā, un tā aizlido. Cilvēki ir pārsteigti. Viņi nezina, ka bezdelīga barojas tikai lidojumā, nokļuvusi uz zemes, tā vairs nevar pacelties gaisā.» Uzzinām, ka cilvēki tagad bieži nes uz Zoodārzu gan no ligzdām izkritušus putnu mazuļus, gan pieaugušus traumētus vai slimus putnus un dažādus dzīvniekus. Māra Čavare ir pārliecināta, ka tas savā ziņā ir arī žurnālistu nopelns: «Nenoliedzami, ka tieši pēdējos gados presē publicētie raksti par dzīvniekiem, kā arī radio un televīzijā izskanējušie raidījumi modinājuši cilvēkos žēlsirdību. Mums nes putnus, kaķus un suņus, vāverēnus, roņus... Taču manas personiskās domas - visu pasauli izglābt mums neizdosies. Pašlaik, piemēram, pie mums karantīnā atrodas desmit stārķu. To ligzdas tika izpostītas nesenajā vētrā. Paturēsim putnus, kamēr tie atspirgs, tad palaidīsim brīvībā. Zoodārzam nav vajadzīgs tik daudz stārķu, un nav arī kur tos izmitināt. Ja cilvēki vēlas putnu glābt - lūdzu. Mēs konsultējam, kas tas ir par putnu, pastāstām, kā par viņu rūpēties.» Diemžēl, traumēta savvaļas putna liktenis ir bēdīgs. Ja tam ir spārna lūzums, putns vairs nekad nevarēs lidot vai labākajā gadījumā tas spēs pacelties un paplanēt, jo vietā, kur veidojas saaugums, spārns būs smagāks, bieži vien tas nokarājas. Tas nozīmē, ka saārstētais putns agrāk vai vēlāk kļūs par gardu kumosu sunim vai kaķim. Mēs iesakām putnu iemidzināt. Ja cilvēks tam nepiekrīt un vēlas par putnu rūpēties, mēs vai nu amputēsim spārnu, vai uzliksim tam imobilizējošu, t.i., nostiprinošu pārsēju. Pēc divām trim nedēļām lūzums jau būs saaudzis. Tāpat rīkojamies, ja putnam lauzta kāja. Ornitologs Māris Strazds komentē: «Ekziperī Mazajā Princī viss jau ir pateikts - ja esi putnu pacēlis, tu kļūsti par viņu atbildīgs. Ja nevari par viņu rūpēties, negrābsties. Krišana no ligzdām ir dabisks process - izkrīt dumjākie, vājākie, neveiksminieki. Daba visu regulē. Ja izdzīvotu visi putnu mazuļi, zemeslode būtu biezā kārtā noklāta ar putniem. Runa varētu būt tikai par kādas retas sugas putna glābšanu. Taču 999 gadījumos no tūkstoša tā nav. Tad jau traģiskāka ir mazo putnu bojāeja uz autoceļiem. Taču tā ir cita saruna.» Tā nu iznāk - kas mežā dzimis, tam mežā jāpaliek...