Jenotsuņi šogad iziet cilvēkos

Šuneļa lieluma dzīvnieks aizlavās un prom ir. Jenotsuns ir vienīgais Latvijā dzīvojošais dzīvnieks, kuram piemīt spēja ļoti ticami notēlot beigtu, kad jūt briesmas vai ja ir piepeši pārsteigts. Šoruden autobraucēji pārsteidzoši daudz beigtu jenotsuņu redzējuši uz Latvijas autoceļiem. Visbiežāk to sašķaidītais ķermenis liecina: tie nemānās un augšā vairs nekad necelsies. To, ka šogad jenotsuņi kļuvuši manāmāki, atzīst arī Valsts meža dienesta (VMD) medību daļas vadītāja vietnieks Jānis Ozoliņš. Viens no iemesliem ir tas, ka jenotsuņu skaits varētu būt pieaudzis pēdējo gadu laikā. Savu artavu devusi arī karstā vasara, kuras dvaša darījusi sausas vairākas upes, uz kurām jenotsuņi dodas baroties. Tāpēc šie dzīvnieki kļuvuši krietni aktīvāki - autoceļus šķērso, lai dotos meklēt jaunas barošanās vietas, kā arī līdzīgi kā lapsas barojas ar auto notriektajiem dzīvniekiem. Beigās gan nereti paši iet bojā līdzās viegli gūstamajām pusdienām. Pie cilvēkiem pēc plūmēm Šogad vairākkārt novērots, ka jenotsuņi apciemo cilvēku mājas laukos, lai pagalmos našķotos ar plūmēm un kritušajiem āboliem. Iemesls ir tā pati sausā vasara. Jenotsuņu izskats rudeņos ir visnotaļ pievilcīgs - jenotsuns ir apvēlies, uz muguras, uz pleciem brūnganā krāsa pāriet tumšākā tonējumā, vaigus klāj bieza vaigubārda, kas ieskauj melnus laukumus ap acīm, un seja izskatās pēc maza lācīša ģīmīša. Pavasarī daudzi jenotsuņi izskatās atbaidoši. "Pēc pārziemošanas jenotsuņiem ir švaka veselība, daudziem ir kašķis, dažādas vielmaiņas slimības un parazīti. Viņi izskatās kraupaini, bez vilnas, āda saplaisājusi," raksturo Slīteres nacionālā rezervāta zoologs Vilnis Skuja. Kolkā vairākas reizes bijuši gadījumi, kad kopā ar kaķiem šāds jenotsuns ienācis mājas priekšnamā. V.Skuja stāsta, ka viņam gadu laikā radusies sajūta, ka atsevišķi pāri specializējas cilvēku mītņu apmeklēšanā un lielu daļu no barības iegūst tieši ciema teritorijā. Jenotsunim ir karsti Jenotsuņu īstā dzimtene ir Krievijas un Ķīnas robežas apkaime: Mandžūrijas taiga un Amūras baseins. Pirmie jenotsuņi Latvijā tika konstatēti gluži nejauši - Otrā pasaules kara laikā 1943.gadā tie bija "pārbēguši" no Baltkrievijas. Tur tie tika ievesti no viņu īstās dzimtenes, stāsta J.Ozoliņš. 12 gadus vēlāk arī uz Latviju no Baltkrievijas un Krievijas tika atvesti aptuveni simt jenotsuņu, kuru uzdevums bija vairot savu sugu līdz tādam skaitam, ka medniekiem tie kļūtu par ienesīgu kažokādu rūpalu. "Pēckara laikā kažokādu sagādes politika bija ļoti svarīga, Krievija centās iespiesties kažokādu tirgū. Tas bija efektīvs veids, kā iegūt valūtu, jo jenotsuņa kažoks kotējās augstu," paskaidro J.Ozoliņš. Kažokādu tirgus otrais "bums" bija 80.gados, kad dubultoja to iepirkšanas cenu. Lielākais nomedīto jenotsuņu skaits bija 80.gadu otrajā pusē - 8000 dzīvnieku vienas medību sezonas laikā. Pēc VMD datiem, pēdējos gados nomedīto jenotsuņu skaits ir vismaz četrreiz mazāks. Tā kā jenotsuņa ādas maksā ļoti maz, medniekiem tie vairs nav pievilcīgi. Traki un ēd putniņus Latvijā jenotsunim varētu būt visnotaļ karsti burtiskā nozīmē. Jenotsuņa kažoks ir pelēkbrūnā krāsā, tas ir biezs un garspalvains. Piemērots ziemošanai Tālajos Austrumos klinšu spraugās, kur jenotsuņiem jārēķinās ar lielu salu un iespējām pat sasalt. Latvijā jenotsuņi dzīvo "roku rokā" ar lapsām, visbiežāk mitinās to alās. "Alas tāda kažoka nēsātājam nav īsti piemērotas," stāsta J.Ozoliņš. Jenotsuns Latvijā nelāgu slavu iemantojis vismaz divu iemeslu dēļ - kā putnēnu slepkava un trakumsērgas izplatītājs. Lai arī jenotsuņi ir visēdāji, tie aktīvi posta pīļu, irbju, rubeņu un medņu ligzdas - apēd gan olas, gan mazuļus. "Īpaši cieš ūdensputni. Jenotsuņi labi peld un viegli nokļūst uz ezeru salām, pārvietojas pa niedrājiem," stāsta J.Ozoliņš. Trakumsērgu jenotsuns iegūst no savām alu kaimiņienēm lapsām. Taču atšķirībā no lapsām jenotsuņi ir bīstamāki pārnēsātāji. Lapsas parasti ātri saslimst un ātri arī iet bojā. Saslimstot rudenī, jenotsuņi dodas ar visu slimību ziemas miegā, un kad pamostas, slimība ir tajā pašā stadijā, kā rudenī. Izturīgs pret sāpēm Izlikšanās par beigtu jenotsunim kā nepieciešamība izdzīvot radusies evolūcijas gaitā. Mandžūrijas stepēs jenotsuņa galvenais ienaidnieks ir vilks. Tas pats arī ir Latvijā, naidniekiem piepulcējot klāt vēl lūšus un lapsas. Lielajam plēsējam jenotsuns ir viegli panākams medījums, turklāt īpaši iekārojams rudeņos, kad jenotsuņa svars ir divreiz lielāks nekā pavasarī un pieci kilogrami ir tikai tauki. Briesmu gadījumā jenotsunim iestājas "kavēšanās reakcija" - tas ne tikai pakrīt un izliekas par beigtu, bet arī apčurājas un apkakājas. "Lai izskatītos tik apetīti neraisošs, cik vien var būt. Ja vilks nebūs ļoti izsalcis, tas jenotsuni nopurinās un atstās. Kažoks varbūt būs saplēsts, bet jenotsuns izdzīvos," stāsta V.Skuja. Jenotsuns "beigtā" stratēģiju izmanto vienmēr. "Kad jenotsuns ir "atslēdzies," tam var bāzt mutē pirkstus, apskatīt zobus, aiz astes paņemt. Pat ja ir ievainots, jenotsuns ir ļoti izturīgs pret sāpēm. Savu lomu viņš spēlē līdz galam. Līdz brīdim, kad to sāk ēst," stāsta V.Skuja. Viņam zināms gadījums, kad autobraucējs padomju laikā notrieca jenotsuni un dārgās kažokādas dēļ iecēla bagāžniekā un veda uz mājām. "Novieto mašīnu garāžā, nāk pēc jenotsuņa, šis pats lien pretī," saka V.Skuja. Ar ko jenots atšķiras no jenotsuņa Jenotsuņi pieder suņu dzimtai, savukārt jenoti - jenotu dzimtai. Abiem dzīvniekiem ir nedaudz līdzīga galva, aste un ķermeņa forma, abiem tīk uzturēties ūdeņu tuvumā. Jenotsuņi atšķirībā no jenotiem nekāpj kokos. Jenotsuņu ir izplatīti Eiropā un Āzijā, jenoti dzīvo Ziemeļamerikā. Jenotsuņi Latvijā - Bez jenotsuņiem no suņu dzimtas dzīvniekiem Latvijas mežos mīt suņi un lapsas. - 2006.gadā Latvijā uzskaitīti 19 400 jenotsuņu. Patiesais to skaits varētu svārstīties starp 20 un 30 tūkstošiem. - Jenotsuņi ziemā dodas ziemas snaudā. Tās laikā jenotsuņi mēdz pamosties, izkustēties un izstaipīt kājas, taču parasti gan nebarojas. Ziemas miegu ļoti bieži pavada lapsu alās. Ja nav piemērotu alu apkaimē, jenotsuņi var veidot migas zem koku saknēm vai zem izgāztiem kokiem. Ar alām saistīts arī mazuļu laiks. - Atšķirībā no citiem suņu dzimtas dzīvniekiem jenotsuņiem novēroti pat desmit mazuļu metieni. - Higiēnas apsvērumu dēļ jenotsuņi dažu metru attālumā no midzeņa ierīko īpašas "tualetes".