Klāt ziemas sākums - Mārtiņdiena!

Tās nosaukums nācis no kristīgās baznīcas, jo Mārtiņdiena tiek saistīta ar Tūras bīskapa Mārtiņa vārdu, kurš minēts kā pirmais klostera dibinātājs Gallijā. Senajiem latviešiem šī diena galvenokārt saistās ar rudens saimniecības darbu noslēgumu un ziemas sākumu, tajā beidzas pieguļa un ganu laiks. Līdz Mārtiņiem jānokuļ labība, jāapar zeme, jo tā dodas atpūtā. Ja to traucē arot, nākamā gadā nav gaidāma laba raža. Mārtiņam, tāpat kā Ūsiņam, kauj gaili, arī vistu. Gaiļa kaušana sekmē zirgu labklājību, vistas kaušana - govju. Tāpat kā Ūsiņa dienā saimniekam gailis jākauj stallī, gaiļa asinis jāietecina zirga silē, lai zirgs tās apēstu, tad zirgam nepiemetīsies slimības. Pēc Mārtiņiem līdz pat nākamajam gadam lopus vairs nekāva. Laiks doties ķekatās Beidzoties veļu laikam, lielākajā daļā Latvijas teritorijas sākās ziemas masku gājieni. Mārtiņos tos sauc arī par Mārtiņa dzīšanu. Mārtiņa bērnu nosaukumi ir dažādi - mārtiņi, budēļi, buduļi, kūjnieki, čigāni, bet to iecienītākās maskas - lācis, dzērve, kaza, nāve, garā sieva, īsais vīrs un čigāns. Vienam bija kule uz muguras, tur saimniece ielika gaili. Devīgākās iesvieda arī pa karašai. Gājiens bija dzirdams jau iztālēm, jo tā dalībnieki centās taisīt troksni, nesmādējot ne katlu vākus un pannas, ne pudeles, karotes, bungas vai zvārguļus. Mājās ienākušas, ķekatas vispirms pārbaudīja istabu tīrību un kārtību, meitu čaklību, bērnu paklausību, ar dziesmām gan slavējot, gan peļot. Tautasdziesmās apdziedātajai budēļu tēva rīkstei piemīt maģisks, auglību nesošs spēks. Nopērtie aug spēcīgi un veseli. Ja Mārtiņbērni kādu no mājniekiem per, nevajagot bēgt zem gultas, jo tad visu mūžu cilvēks būs bailīgs. Mārtiņdienas ķekatām, tāpat kā pērējiem ziemas masku gājieniem, galvenā nozīme bija auglības nodrošināšana. Galdā šai dienā jāliek Mārtiņu zoss. Šī tradīcija gan ir aizgūta no vāciešiem, jo latvieši šos svētkus svin ar gaiļa un vistas cepešiem. Vēl gatavojama liellopu gaļa, Mārtiņu pītes, kas ir no piestā sagrūstām kaņepēm, vārītiem zirņiem, pupām un kartupeļiem veidotas pikas. Pēc laika Mārtiņos tiek pareģots laiks Ziemassvētkos: ja Mārtiņa dienā salst, ap Ziemassvētkiem būs silts laiks. Dzīvnieku šovs bānītī Ja kārojas Mārtiņdienu sagaidīt jau nedaudz agrāk, varat doties uz Rīgas Latviešu biedrības namu, kur bērnu vokālās studijas Knīpas un knauķi koncerts Mārtiņi klāt! paredzēts jau 7.novembrī. Savukārt 9.novembrī Kauguru kultūras namā paredzētas Mārtiņdienas svinības Nāciet šurpu, puiši, meitas, Mārtiņdienu nosvinēt. Ir man zosis, ir man maize, ir ar saldais alutiņš kopā ar latviešu tradīciju kopu Skantce. Pasākumu netrūks arī nedēļas nogalē. Sestdien ikviens var doties Mārtiņdienas izbraucienā ar Gulbenes-Alūksnes bānīti. Braucienā, kas sāksies plkst.12, notiks improvizēts dzīvnieku šovs. Tajā piedalīsies ruksis Pēcis, kazas Minna un Līna, tītars Jēcis, zoss Gāga un gailis Mārtiņš ar savu harēmu no Cesvaines puses. Tiks demonstrēta modes tērpu kolekcija Budēļu jaunās vēsmas, par mūziku un dejām gādās Vecie runči no Alūksnes. Ar konkursiem un atrakcijām Mārtiņdienas brauciena dalībniekus izklaidēs Bānīša zemē iemaldījušies čigāni no Pierobežas tabora, ar zosi un miestiņu visus cienās jautrie krodzinieki no Izputējušā kroga. Svētku vilcienu vilks atjaunotā tvaika lokomotīve Marisa. Brīvdabas muzejā Svētdien paredzēta Mārtiņu svinēšana Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. No pulkst.12 līdz 15 Kurzemes sētas Vecķērvju mājā apmeklētājus sagaidīs un uzrunās XIX gs. saime, kas aicinās kopā svinēt Mārtiņus un kavēs ciemiņu laiku ar ticējumiem un nostāstiem (tostarp Lejaskurzemes izloksnē un arīdzan ventiņu mēlē), novembra ziņām no XIX gs. Latviešu avīzēm, dziesmām un dančiem. Vecķērvju manteļskurstenī paredzēta saimniekošana pie pavardiem. Vēl trijās sētās skanēs tradicionālie dziedājumi, notiks Mārtiņbērnu rotaļas un tradicionālie masku gājieni. Pulksten 16 Priedes krogā notiks Latvju danči, kuros piedalīsies Liepājas teātra aktieri, tautas muzikants Ansis Ataols Bērziņš, atraktīvie zemnieku saimniecības Alsīda darbinieki, mutīgā kurzemniece no ventiņiem, Līg Reiter folkloras kopas - Laiva, Kokle, Rija - un Brīvdabas muzeja ļaudis.