Komunistu sponsors

Kādā datumā ir uzrakstīta šī publikācija? 2009. gada 15. februāris 10:32 vai?!! Un ja tā ir taisnība tad ko tas nozīmē?

Nez, kā nu to visu tagād pavēršīs musu tautas nelabvēļi... Nevaru pat iedomāties, kādae te kombinācijas varētu iznākt. Ļoti iespējams ka mūsu nacionālās pozicijas, strīdā ar pretiniekiem, varēs krietni vājināt. Nu labi, laiks rādīs; viegli arī agrāk nav bijis...

Vai kas ir mainījies. Eirodeputāti, visi šie integrētāji un klerki, kuriem dzīvē ir viens mērķis - pietuvoties Briselei, ir sen pārkāpuši jebkuras līnijas un iztirgo Latviju bez sirdsapziņas pārmetumiem.

Izejas bija 2 - padoties vai mirt (karot). Padevāmies un mirām. Somijas armiija, starp citu,bija vājāka kā Latvijas un Lietuvas armijas.

Vēsturnieks nevar taisīt veselu pasaku no viena papīra. Varētu pajautāt - kur Ulmanis ņēma tādu naudu. Diez vai viņam bija tādi uzkrājumi. Cerams ar laiku ieliksim visu pasaules kontekstā. Un tas jau ir grūtāk. Vācijai Hitlera -Staļina pakts bija nepieciešams. Kad vēsturnieki apgūs reizesrēķinu un dažas vienkāršas aritmētiskas darbības, uzskati mainīsies. Ja PSRS 1939.g. būtu uzbrukusi Vācijai, tās iespējas pretoties būtu gandrīz nulle. Vācijai šis pakts bija ārkārtīgi izdevīgs, jo deva laiku līdz 1941.g. Arī Trockis, kurš prata rēķināt un veica nopietnus pētījumus, ieteica karu sākt ne vēlāk kā 1941.g., jo pēc viņa biroja aprēķiniem 1942.g. Vācijas aizsardzības spējas jau būs kaujas spējīgas. Abas valstis kā ieguvumu uzskatīja Polijas likvidēšanu. Lai PSRS uzbruktu, vispirms priekšā bija Polija un tad Vācijai vairs nebūtu pārsteiguma moments. Vācija savukārt austrumos vispār neko nevarēja darīt, kamēr priekšā bija Polija. Iesaistoties PSRS un varbūt pat angļiem, Vācija būtu iestrēgusi jau Polijā. Otrā pasaules kara nebūtu. Līdz 1941.g. Vācija bija paguvusi vienoties ar Franciju un Lielbritāniju, un varēja izdzīvot jau pirms 1942.g. Būsim godīgi - Francija reāli padevās. Vācija neokupēju lielu tās daļu, tikai jūras robežas nodrošināšanai vajadzīgo. Bez viena šāviena padevās Čehoslovākija ar tās iespaidīgo kara rūpniecību. Arī armija bija spējīga noturēt vāciešus. Poļu armija nebija modernizēta, bet nevienam arī nebija izdevīgi tai palīdzēt. Lai arī Latvijas vēsturnieki izliekas par muļķiem, Latvijā jau 1938.g. sāka atklātā presē publicēt ziņas par krievu militārajiem spēkiem pie Latvijas robežām. Tātad speciem tas nebija noslēpums. Latvijai atšķirībā no Somijas nebija prettanku un pretaviācijas spēku, bet pie Latvijas robežām bija tūkstošiem tanku un lidmašīnu. Ir reālas atmiņas, ko atstājuši izdzīvojušie laikabiedri. Tie saka, ka Vācija konfidenciāli ieteica maksimāli novilcināt laiku, saglaba'jot dzīvo spēku. Pretošanās būtu slaktiņš un tikai pašu slepkavu pielūdzēji var sacerēt "vēsturiskas" paskvilas par labajiem iebrucējiem. Runa iet par diplomātiju laikā no 1937-1939.g., kad PSRS tiek nogalināti daudzi miljoni cilvēku. Latvijas elitei tas bija zināms. Vai Latvija izcēlās? Vācija izlikās, ka neredz vairāku miljonu vāciešu lielās sabiedrības iznīcināšanu, kura sākās jau 1934.g. Angļi nepamanīja Austrijas un Čehoslovākijas pazušanu no pasaules kartes. Ar Somiju bija sarežģītāk. Lai arī visiem patīk stāsts par Ļeņingradas nodrošināšanu, leilākie zaude'jumi krieviem bija Vidussomijā, kur viena no trim armijām lauzās pāri uz Zviedrijas dzelzs raktuvēm. Bez tām vācu industrija apstātos jau 1940.g. Un te krieviem pretī stājās nopietni zviedru "brīvprātīgo" spēku. Prettanku un pretaviācijas nodrošinājumu dod zviedri, vācieši, angļi. Kāda pēkšņa aktivitāte! Publikai, protams, stāstiņš par somu fantastisko karavīru un citplanētiešu līmeņa Mannerheima līniju. Visi jaunie pētījumi gan atzīst, ka nekādas Mannerheima līnijas nebija. Tas bija žurnālistu ieviests mīts. Dzelzs rūdas piegādes tika nosargātas un Vācija spēja dot triecienu tiem miljoniem karavīru, kuri 1941.g. stāvēja uz austrumu robežām. Smetonas pieminēšana liekas lielākā muļķība, kuru var sagaidīt no "vēsturnieka". Kamēr Ulmaņa valdība sprieda- varbūt tomēr, lietuvieši jau bija izšķīrušies. Latvijas garākā robeža bez dabiskiem šķēršļiem atklāta- ko tur vēl varēja apspriest. Bija 2 varianti - lepna pašnāvība vai sekot Vācijas padomam. Kas arī izrādījās prātīgi. Britu un franču atteikšanās sniegt jebkādu atbalstu baltiešiem arī bija visai skaidrs vēstījums, lai arī Latvija līdz 1940.g. diez vai varēja paredzēt, ka Francija reāli padosies bez kaujas. Visādā ziņā Valsts apaļā jubilejā gribētos sagaidīt cita tipa stāstus. Miera laiki ļauj iekrāt miltus nebaltām dienām Un Latvijas valsts sakrātais pietika līdz 21.gadsimtam. Toreiz Eiropā bija pārāk daudz nesakārtotu lietu un par WWII neizbēgamību sāka runāt tūlīt pēc pirmā beigšanās. Tagad skats ir cerīgāks. Par trešo arī sāka runāt tūlīt pēc otrā beigšanās 1990.g. Šoreiz pieņemot, ka tas bšu kristīgās pasaules karš ar musulmaņiem. Tā arī notiek, bet tās robežas no Latvijas ir tālu. Miltus iekrāt gan nekad nav par skādi.

Pretošanās ar ieročiem un pretošanās ar nesadarbību ir divas atšķirīgas lietas. Ja okupācija tiek pieņemta vienaldzīgi, trallinot tūdaliņ', tad nav ko īsti raudāt par okupāciju, vārguļi. Brīvība tiek dāvināta tikai vergiem, visiem pārējiem tā ir jāizcīna un jānosargā. Ja tu savu zemi atdod katram garāmgājējam, tad tu esi nekas, bydlo, darba lops, kalps un vergs. Un, ja tu 23 gadus ievēli Saeimā komčekistus, tad tu pierādi, ka ne tikai tavi senči ir bydlo, bet arī pats tāds. Kāda sakritība par to hipo banku, šodien hipo filiāles vada komjaunieši vairumā, tie arī atvēlētu kompartijai daļu, ja vien vajadzētu.

Arī tagad mūsu stāvoklim ir viens nosaukums - bezizeja!

Izlasot visus Jūsu murgainos apgalvojumus par Dr.Kārli Ulmani,nevaru klusēt.Vai nu Jūs,cienītā, tīšām apzināti piesārņojat portālu ar meliem un demagoģiju par viņu,lai jauktu gaisu un prātus jauniem cilvēkiem,kuri nepārzina Latvijas vēsturi,vai arī Jūs tik tiešām esat psihiski slima un neapjēdzat,ko runājat. Es tos Ulmaņa laikus vēl pietiekoši labi atceros. Lai Dievs ir Jums žēlīgs!

Nu tagad palsīsim ko latviesiem kā vergut autu ir teicis pats Dr Kārlis Ulmanis: "Gadusimteņiem latvietis ir tapis turēts tumsā, gadu simteņiem ilgi tikai tas tapa labākā stāvoklī, kas vislabāki mācēja kungiem pielabināties, citus apmelot, mānīt un savējiem ādu pār acīm vilkt nost. Vai verdzības laikos varēja kaimiņš kaimiņam uzticēties, paļauties uz to , ka viņš nemeklē vienīgi savu labumu, mīdams sava tuvēkā tiesības kājām? nevienprātība , neuzticēšanas un kopdarbības trūkums, kā verdzības nenovēršamas sekas, visas šīs lietas negrozīsies ātrāk uz labo pusi, iekam latvju tautas dvēsele nebūs šķistīta no verdzības ļaunajām atliekām, iekam latvieši arī ieksēji, garīgā ziņā nebūs pacēlušies no kārtas par tautu. bet tas nav panākams pārmērīgi īsā laikā , jo ceļš uz šiem dzidrākiem augstumiem ir grūtumu un kavēkļu pilns."

Kuŗš zina, vai, izsniedzot šis 5000 latu, līdzās nestāvēja kāds vešņakovs ar pistoli rokā? Padomijas izrīcība vienmēr bijusi ļoooti rafinēta...

Sasparojās melnā upe tecēt atsprēkliņ.

kurš Tev maksā?

murgo vien tālāk

Kāpēc viņu aizveda uz Astrahaņas cietumu? Jo Astrahaņas NKVD iekšējais cietums bija vieta, kur izpildīja nāves sodus. Kāds bija spriedums?

Manā personīgā bibliotēkā ir šī grāmata. Induļa Roņa ievada eseja un dokumenti. Ulmaņa liecība 1941.gada 10.jūlijā (Saratovas cietumā) par Baltijas Antanti: "Uz man uzdoto jautājumu, vai 1934.gadā Baltijas Antante starp Latviju, Lietuvu un Igauniju pēc savstarpējās palīdzības līguma noslēgšanu ar PSRS 1939.gadā pārvērsta par militāru savienību un vai šī savienība izstrādāja pret PSRS vērstu plānu, es varu atbildēt sekojošo. Triju ārlietu ministru apspriedes turpinājās arī pēc līguma noslēgšanas. Nekādu informāciju, ka tiktu apspriesti pret PSRS vērsti plāni, es no Muntera nesaņēmu. Nekādus rīkojumus par Baltijas Antantes pārvēršanu militārā savienībā es nedevu ne Munteram, ne kādam citam...". Tas nozīmē, ka PSRS uzbruka, laužot līgumu, kuru Latvija pildīja. Un tā ir tieša agresija. Starp personīgām mantām konfiscēts spieķis-kruķis. 10 septembrī K.Ulmanis dod liecību (sakarā ar izvirzīto apsūdzību par preses pretpadomisko darbību) par Emīliju Beņjamiņu un Jaunāko ziņu redaktoru Pēteri Blauu, kurš kļuva par LPSR AP sekretāru. Bet par Emīliju Beņjamiņu Ulmanis nezināja, ka viņa atrodas jau Sevurallagā, kur pēc 12 dienām no nopratināšanas dienas 1941.gada 22.septembrī jau mirs. Tajā pat dienā Ulmanis liecina, ka Anglija un Francija atteikušās pārdot Latvijai bruņojumu un Ulmanis sapratis, ka acīmredzot Anglija un Francija pēdējā laikā zaudējušas interesi pret Latviju kā iespējamo sabiedroto. Kā varēja pretoties, ja nebija sabiedroto? Lūk, kāda bija situācija. Bez tam, es zinu, ka Ulmanis griezās pie Anglijas jau pēc PSRS notas saņemšanas un saņēma atteikumu. Arī diplomātiskā līmenī ar notu Anglija neatbalstīja.