Krievijā izsludina Latvijas balzama padomes locekļa meklēšanu

Firmā Sojuzplodimport, kas ietilpst S.P.I. koncernā, Dienai otrdienas vakarā apstiprināja, ka par meklēšanu tā ir informēta. Bet pats J.Šeflers paziņojumā presei rakstīja: «Informācija par meklēšanu ir apzināti meli, to uzdevums ir nomelnot mani un mūsu firmu.» Pēc viņa vārdiem, notiekošais ir saistīts ar centieniem izstumt viņa vadīto firmu no Krievijas degvīna tirgus. Saskaņā ar uzņēmuma preses dienesta informāciju J.Šeflers šobrīd atrodas ārpus Krievijas. J.Šeflers bija viens no S.P.I. ietilpstošā uzņēmuma Sojuzplodimport dibinātājiem. Jau ziņots, ka Krievijas valsts ar šo akciju sabiedrību par populāro un ļoti ienesīgo degvīnu preču zīmju Stoļičnaja, Russkaja un Moskovskaja privatizācijas likumību un īpašumtiesībām tiesājās gadiem ilgi. Šā gada jūlija sākumā Sojuzplodimport tiesības uz degvīna markām zaudēja. Maskavas Arbitrāžas tiesa atzina par spēkā neesošu darījumu par tiesībām uz šīm preču zīmēm. Taču tiesas lēmums darbojas tikai Krievijas teritorijā un nav attiecināms uz degvīnu, kuru Sojuzplodimport realizē ārpus Krievijas robežām. Krievijas valdības pārstāvji vairākkārt izteikušies, ka uzskata minēto degvīna marku izmantošanu par nelikumīgu, jo šo padomju laika marku tiesību mantiniece esot Lauksaimniecības ministrija to pārstāvošā uzņēmuma Sojuzplodoimport personā. Taču, lai atņemtu S.P.I. tiesības degvīna marku izmantot ārpus Krievijas, valdībai būtu jāiesniedz prasība tiesā katrā no valstīm, kurā S.P.I. ražo vai pārdod savu produkciju. Kā ziņots, degvīnu Stoļičnaja un Moskovskaja ražošanu S.P.I. pārcēlusi uz a/s Latvijas balzams (LB). LB 49,95% akciju īpašniece ir SIA NTBDC LB, kuru pērn iegādājās S.P.I. Jurijs Šiflers kļuva par LB padomes locekli pēc uzņēmuma īpašnieku maiņas. Kopš pirmdienas LB akcionāru pilnsapulces padome ir paplašināta no pieciem līdz sešiem locekļiem, un tajā ievēlēta J.Šifleram tuvu stāvoša persona - Krievijas ietekmīgās finansu institūcijas Alfa bankas prezidents Pjotrs Avens. P.Avens intervijā Dienai apgalvoja, ka jaunais amats nav saistīts ar viņa vadīto banku. P.Avens teica, ka LB direktoru padomei pievienojies pēc uzņēmuma jauno īpašnieku lūguma. «Mēs sen esam pazīstami ar Juriju Šefleru, viņš ir mans biedrs,» teica P.Avens. Arī Alfa bankas preses dienestā Dienu informēja, ka ar bankas un Alfa Group investīciju projektiem Pjotra Avena amatam LB padomē nav saistības. Pjotrs Avens kļuva par Alfa bankas prezidentu 1994.gadā. Jau tolaik šī banka bija Krievijas komercbanku pirmajā desmitniekā. Alfa banka faktiski bija vienīgā, kura 1998.gada finansu krīzi pārcieta tikpat kā bez zaudējumiem. Neoficiālie avoti vēstīja, ka par to bankai jāpateicas P.Avena labajiem sakariem valdībā un informētībai par stāvokli valstī. Pusotru mēnesi pirms kritiskās dienas - 17.augusta Alfa banka atbrīvojās turpat vai no visiem valsts vērtspapīriem, kuru vērtības dramatiskā krišanās vēlāk kļuva par iemeslu citu komercbanku nedienām. A/s Latvijas balzams padomes loceklis un akcionārs Aleksejs Olijniks, komentējot P.Avena ievēlēšanu, teica: «Šogad plānojam investēt Latvijas balzama attīstībā vairāk nekā 5 miljonus latu. Domāju, ka profesionāla finansista darbība uzņēmuma padomē ļaus mums efektīvāk izlietot plānotās investīcijas».