Krievija vilcinās atzīt nepilsoņu pases

Latvijas politiķu vidū ir arī uzskats, ka Krievija vilcinās tīšām, lai veicinātu Krievijas pilsoņu skaita pieaugumu Latvijā. Pārsvarā jaunās nepilsoņu pases izvēloties jaunieši, kas saņem savu pirmo pasi, un cilvēki, kas ceļo uz rietumvalstīm. Pārējie to nedarot galvenokārt tāpēc, ka Krievija tās vēl nav atzinusi, jo plāno ceļot vai regulāri ceļo uz šo valsti. Kavējas izņemt nepilsoņu pases Nepilsoņu pasu izdošana Latvijā sākās 10.aprīlī. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Pasu nodaļas vadītājas vietniece Dzintra Peneze pastāstīja Dienai, ka tagad ir izdotas 1300 nepilsoņu pases, lai gan iesniegumus to saņemšanai iesūtījuši 6000 nepilsoņu. Faktiski pases saņemot aptuveni 50% no tiem, kas uzrakstījuši iesniegumus. Pēc Dz.Penezes domām, tas notiekot tāpēc, ka Krievija vilcinās atzīt šīs pases. Par to liecinot arī dažu cilvēku pa tālruni sniegtā informācija, ka viņi pagaidām tomēr nevēlas saņemt nepilsoņa pasi, lai gan ir to lūguši iesniegumā. «Jo ilgāk Krievija neatzīs šīs pases, jo ilgāk saglabāsies šāda nenoteikta situācija. Būtu labi, ja cilvēki, kas Krievijas vilcināšanās dēļ pārdomājuši, piezvanītu pasu nodaļai un pavēstītu, ka pagaidām pasi nevēlas, lai mums nebūtu jāveic darbs šo personu datu pārbaudei,» teica Dz.Peneze. Viņa arī pastāstīja, ka atbilstoši Latvijas Ministru kabineta 21.janvāra noteikumiem nr.49 «Par Latvijas nepilsoņu pasēm» bijušās PSRS iekšzemes un ārzemju pases izbraukšanai no Latvijas būs derīgas tikai līdz šā gada beigām, iebraukšanai Latvijā - līdz 1998.gada 1.jūlijam, bet iekšzemes lietošanai - līdz 2000.gada 1.janvārim. Nepilsoņu pasu ieviešanu un izdošanas sākumu ar atzinību uzņēma Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas augstais komisārs mazākumtautību jautājumos Makss van der Stūls. Tiekoties ar Latvijas ārlietu ministru Valdi Birkavu 7.aprīlī, viņš pat pauda izbrīnu, ka līdz tam tikai dažas valstis bija atzinušas nepilsoņu pases. Komisārs solīja aicināt citas valstis, to skaitā Krieviju, atzīt šīs pases. Krievija pases neatzīst Tomēr ne līdz 10.aprīlim, kad sākās pasu izsniegšana, ne arī līdz šim Krievija pases nav atzinusi. 17.aprīlī Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālais pārstāvis Valerijs Nesteruškins presei paziņoja, ka Krievija pasu atzīšanas jautājumu izskatīs tikai «Latvijā eksistējošās masu bezpilsonības problēmas konstekstā». Šī problēma skarot vairāk nekā 700 tūkstošus valsts pastāvīgo iedzīvotāju. Krievijas pārstāvis pat paziņoja: «Mēs neredzam no Rīgas puses tādus principiālus soļus, kas atvērtu perspektīvu ātrai nepilsoņu skaita samazināšanai, kuriem liegtas daudzas tiesības un iespējas. Uzskatām, ka nepilsoņu pasu ieviešana iekonservē situāciju un ir pretrunā ar ANO konvenciju par bezpilsonības samazināšanu.» Krievijas vēstniecībā Latvijā Dienu iepazīstināja ar vēstniecības padomnieka Mihaila Demurina rakstisku viedokli, kurā teikts, ka no Latvijas puses saņemtās atbildes uz Krievijas jautājumiem par nepilsoņu pasēm neesot radījušas pilnīgu skaidrību, tāpēc par to tikšot runāts konsultācijās par konsulāriem jautājumiem maija beigās vai jūnija sākumā. Pašreizējo ceļošanas kārtību starp abām valstīm nosakot pagaidu vienošanās par to bijušās PSRS pilsoņu braucieniem, kas nav nevienas valsts pilsoņi. Latvijas puse vēloties vienkārši papildināt vienošanos, tajā par ceļošanai derīgiem dokumentiem ierakstot nepilsoņu pases. Krievija uzskata, ka vienošanās izmaiņas ir sarežģītākas, jo atklāts paliekot jautājums, kā nepilsoņu pases izmantos Krievijas teritorijā. «Nevaru garantēt, ka pēc konsultācijām mēs automātiski un pilnā apjomā atzīsim nepilsoņa pasi. Lai gan, protams, mēs pieņemsim lēmumu, kas ņems vērā to mūsu tautiešu intereses, kuri spiesti saņemt šo pasi. Mēs saprotam, kādā situācijā viņi nokļuvuši. Jāuzsver, ka mēs savu pozīciju paziņojām pirms nepilsoņu pasu izsniegšanas sākuma. Tādējādi mēs radījām cilvēkiem brīvas izvēles iespējas. Ja viņi uzskata par lietderīgu jau tagad saņemt pasi, tad acīmredzot viņi negatavojas drīzumā braukt uz Krieviju. Uz Krieviju brauc ļoti daudz cilvēku, tāpēc skrupulozi jāapraksta visdetalizētākie šo braucienu noteikumi un dokumentu darbības principi,» atzinis Krievijas diplomāts. Latvijas Ārlietu ministrijas preses sekretārs Andrejs Pildegovičs Dienai pastāstīja, ka sākotnēji martā Krievijas puse iesniegusi dažus jautājumus par nepilsoņu pasēm, uz kuriem arī saņēmusi atbildes. Taču pasu atzīšana tā arī nav sekojusi, jo Krievijas pārstāvji mutiski pateikuši, ka viņiem esot vēl dažas neskaidrības. Kādas - to viņi konkrēti nav nosaukuši. A.Pildegovičs pauda cerību, ka neskaidrību noskaidrošanā palīdzēs sarunas par konsulārajiem jautājumiem, kas iecerētas Sanktpēterburgā. Pagaidām gan konkrētais sarunu datums neesot zināms. A.Pildegovičs arī informēja, ka nepilsoņu pases līdz maijam bija oficiāli atzinušas jau 22 valstis - Igaunija, ASV, Lietuva, Baltkrievija, Slovākija, Izraēla, Polija, Norvēģija, Somija, Apvienotā Karaliste, Čehija, Itālija, Dienvidāfrikas Republika, Šveice, Francija, Vācija, Ukraina, Turcija, Samoa, Ķīnas Tautas Republika, Gabona, Gruzija. Turklāt Igaunijā, Lietuvā un Samoa nepilsoņu pasu īpašnieki var ieceļot bez vīzām. Var augt Krievijas pilsoņu skaits Saeimas deputāts Ārlietu komisijas loceklis Juris Sinka Dienai pauda viedokli, ka Krievija vilcinās speciāli, lai parādītu pasaulei, ka Latvija ierobežo krieviski runājošo tiesības. Šādai politikai esot panākumi, jo šie bijušās PSRS pilsoņi izgāžot savu rūgtumu nevis uz Krieviju, bet gan uz Latvijas valdību. Šāda Krievijas vilcināšanās esot arī vērtējama kā spiediens, lai Latvijā mītošie nepilsoņi pieņemtu Krievijas pilsonību. (Latvijā patlaban, pēc dažādiem avotiem, esot ap 60 tūkstošiem Krievijas pilsoņu. Latvijas ĀM neesot izdevies iegūt no Krievijas vēstniecības precīzu skaitli, jo Krievijai neesot pienākums tādu izpaust. Krievijas prezidenta vēlēšanās Latvijā piedalījās aptuveni 7 tūkstoši Krievijas pilsoņu.) «Šāda prakse nav pieņemama starptautiskās attiecībās un nodara pāri mūsu suverenitātei. Mums pārmet, ka neļaujam nepilsoņiem brīvi izceļot, tajā pašā laikā Krievija pati atņem šīs ērtības Latvijas nepilsoņu pases īpašniekiem,» teica deputāts. Viņš arī atzina, ka Krievija rada īpašas neērtības 16 gadu vecumu sasniegušajiem jauniešiem, jo viņi, ja vien nepieņem Krievijas pilsonību, nevar ceļot uz Krieviju. Šādas neērtības radīsies arī bijušo PSRS pasu īpašniekiem, jo no šā gada beigām viņi nevarēs ar tām izceļot no Latvijas. Saeimas deputāte Ilga Kreituse uzskata, ka Krievija mēģina radīt Latvijā pēc iespējas lielāku savu pilsoņu «slāni». Vilcināšanās Krievija tagad esot principa jautājums. Līdz ar jauno Krievijas vēstnieku Latvija esot saņēmusi stingrā kursa politiku. Turmāk tā būšot vēl stingrāka un vēl asāka, parādot Krievijas pozīciju pret Baltijas valstīm Ārlietu ministrs V.Birkavs Dienai pauda neizpratni par Krievijas nostāju nepilsoņu pasu jautājumā. Viņš teica, ka Latvijas nepilsoņiem pašlaik ir ļoti plašas izvēles iespējas. Vairāk nekā 100 tūkstoši var izvēlēties naturalizāciju, ko ļauj pilsonības likums. Citi var izvēlēties saņemt vai nesaņemt nepilsoņa pasi. Vēl citi var līdz šā gada beigām paturēt bijušās PSRS pasi. Paliek arī iespēja iegūt Krievijas pilsonību. Liekoties, ka cilvēki no šīs izvēles iespējas apmulsuši un nav pieņēmuši konkrētu lēmumu. «Ja Krievija neatzīs nepilsoņu pases, kad daudzas pasaules valstis tās ir atzinušas, tad tā ierobežos pases saņēmušajiem cilvēkiem iespējas ceļot.» Ja šie cilvēki iegūšot Krievijas pasi, tas nozīmējot, ka viņi izvēlēsies citas valsts aizstāvību. Latvijas nepilsoņu pases īpašnieku aizsardzību uzņemas Latvijas valsts, šīs pases dod arī tiesības brīvi ceļot un saglabā to īpašniekiem iespējas kļūt par Latvijas pilsoņiem. Pieņemot Krievijas pilsonību, šī iespēja ir atņemta. Pirms šo pasu ieviešanas Krievija uztraukusies, ka Latvija nepilsoņus neņems atpakaļ. Tāpēc tikušas ieviestas atgriešanās atļaujas. Tagad ar nepilsoņu pasēm Latvija uzņemoties gādību par to īpašniekiem. «Es nevaru saprast, kāpēc Krievija vilcinās, bet es domāju, ka Krievijas pienākums, ja tā vēlas, lai bijušās PSRS pilsoņiem šeit ir normāli dokumenti, ir atzīt šos dokumentus,» teica V.Birkavs. Ja ASV, lielās Eiropas valstis un Ķīna nebūtu atzinušas šo dokumentu, tad būtu iespējams domāt, ka pats dokuments ir slikts. Taču tagad liekoties, ka Krievija vienkārši izmanto gadījumu. Patiesībai neatbilstot arī Krievijas arguments, ka nepilsoņu pases iekonservēšot nepilsoņu statusu. Esot gluži pretēji, jo nepilsoņu pasu īpašniekiem ar laiku būs tiesības naturalizēties. Tomēr V.Birkavs cerot, ka Krievija atzīs šīs pases, jo tas būšot tikai godīgi un korekti pret tiem cilvēkiem, par kuriem Krievijas valsts sakās gādājam. Savukārt Līdztiesības deputāts Modris Lujāns saka, ka tā ir Krievijas iekšējā lieta. Viņš arī apšauba, vai tiešām rietumvalstis šīs pases atzinušas. M.Lujāns uzskata, ka Krievijas pilsoņu skaits Latvijā palielinās nevis Krievijas vilcināšanās dēļ, bet gan Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes darbības dēļ. Pēc deputāta domām, nepilsoņu pases mūžīgi nevarot eksistēt, jo to īpašnieki esot «kaut kā pakārti gaisā». Tāpēc loģiskāk viņiem esot pieņemt Krievijas pilsonību. M.Lujāns arī teica, ka daudzus atturot neziņa, vai parīt atkal neieviesīs kādas jaunas pases.