Leitnants un burātājs uz slēpēm

Lielmežam ir leitnanta dienesta pakāpe, iegūta vācu virsnieku skolā, kura ar izcilību pabeigta 1944.gadā. Uz turieni viņš nosūtīts pēc ievainojuma. Karam beidzoties, pabijis izsūtījumā jeb lēģerī Maskavas apgabala ziemeļos, no kura 1947.gada janvārī atgriezies, kā pats saka: utains, skrandains, izsalcis un nosalis. 1932.gadā Lielmežs beidzis Daugavpils vidusskolu, tajā pašā gadā iestājies Latvijas Universitātē un nevilcinoties sācis darboties Universitātes sportā. Univeritātes rektors esot ļoti atbalstījis studentu sportošanu, un Lielmeža kungs atceras, ka ticis šīs organizācijas sūtīts uz ļoti daudz dažādām sacensībām ārzemēs - Somijā, Polijā, Čehoslovākijā, Austrijā, Vācijā. Kā pašu nozīmīgāko braucienu Lielmežs atceras 1939.gada vispasaules studentu ziemas spēles Lillehammerē Norvēģijā. Atklāšanas parādē, kuru atklājis kroņprincis Olavs, tagadējā karaļa tēvs, Lielmežs nesis Latvijas delegācijas karodziņu, kuru pirms pāris gadiem esot uzdāvinājis Sporta muzejam. Šajās sacensībās gan neesot paveicies, šodien Lielmežs stāsta tik dzīvi, it kā tas būtu noticis vakar: «Toreiz visi slalomisti brauca ar norvēģu saitēm. Varbūt tā bija mana neuzmanība - drīz pēc starta pagriezienā man attaisījās vaļā atspere, un es tālāk vairs nevarēju braukt.» 1940.gada martā Baltijas meistarsacīkstēs Igaunijā Otepē Lielmežs izcīnījis pirmo vietu. 1935.gadā Lielmežs Gaiziņkalnā izcīnījis Latvijas meistara nosaukumu, kas tagadējā izpratnē nozīmē Latvijas čempions. 1936.gadā Juris Lielmežs esot bijis Latvijas dalībnieks olimpiskajās spēlēs, diemžēl startēt nav nācies, jo Lielmežs, kaut bijis sarakstā kā pirmais no trim Latvijas pārstāvjiem, devis priekšroku diviem pārējiem. Kā lielu notikumu Lielmežs atceras arī mācības 1939.gadā Insbrukas slēpošanas skolā, kuru viņš beidzis ar sudraba nozīmīti. Jautāts par to, vai Universitātes sportā ņemti tikai studenti, Lielmežs atbild, ka arī skolnieki, un šajā sakarā atceras kādu notikumu: «Kad Alfons Bērziņš 1939.gadā kļuva par Eiropas čempionu ātrslidošanā, kāds žurnālists viņam jautājis: ko darīsiet, kad beigsiet vidusskolu? Bērziņš atbildējis: mēģināšu ieslidot universitātē. Rektors to izlasījis, pateicis: manā universitātē nevar ieslidot, ir jāiztur konkursa eksāmens. Un nepieņēmis tajā gadā. Lūk, cik stingra attieksme bija pret studijām.» Jura Lielmeža civilā profesija ir būvinženieris, šajā profesijā viņš arī nostrādājis līdz pensijai, kurā aizgājis pirms 11 gadiem. Pēc kara aktīvi darbojies kā slaloma tiesnesis un pat ieguvis vissavienības tiesneša kategoriju, aicināts uz Karpatiem, Urāliem, Hibīniem... Pēdējos gados uz slēpēm vairs neesot kāpis. Pirms gadiem desmit vai divdesmit gan esot nopircis parastas tūrista slēpītes ar pārsliņām un nedaudz paslēpojis ar tām. Vēl vasarā esot drusku zēģelējis, bet dakteris pateicis - pietiek. «Es jau no 1927.gada esmu jahtklubā. Man pēc diviem mēnešiem jau 86.»