Leo ar trakajām acīm

«Es vienmēr jūtos kā autsaiders, un tomēr es vēlos, lai mani saprot. Tas ir mūžīgs konflikts... Jā, varbūt tāpēc es tā mīlu ceļot, jo ceļojot tu jūties vientuļš, bet tomēr kontaktā ar pasauli. Es jūtos cilvēcīgāk, esot prom no mājām,» perfekts Leo Karaksa koncentrāts, kuru viņš, par spīti neprognozējama neprāša imidžam, dāsni dāļāja žurnālistiem Rīgā. Šķiet, ka Karaksam Latvijā izdevās sakaitināt tikai festivāla direkciju, liekot nopirkt biļetes uz trim lidmašīnām un minēt, ar kuru tad viņš atlidos. Un vai vispār atlidos. Mesijām savas kaprīzes. «Viļņa» dibinātājs Bez ironijas runājot, Leo Karakss tiešām ir 80.-90.gadu franču kino principiālākais režisors, kuru kopā ar Liku Besonu un vēl dažiem dēvē par franču «jaunā jaunā viļņa» dibinātājiem. Sliktās asinis, Mīlētāji no jaunā tilta - divas Karaksa slavenās filmas, kurās spēlēja viņa toreizējā draudzene, sieva Žiljeta Binoša un aktieris pārsteidzoši līdzīgs pašam augumā tik sīkajam Karaksam - Denī Lavāns. «Sešpadsmit gados, kad pabeidzu skolu, nezināju, kur likties, ko darīt. Tad sāku iet uz kino, alkaini skatīties filmas. Pirms tam es diez vai aizdomājos, ka kāds stāv aiz kameras. 17 gadu vecumā sapratu, kas ir šis kāds aiz kameras, kas rada attiecības tās priekšā. Es atklāju sev kino pasauli, kurā joprojām dzīvoju,» stāsta oficiālu kino izglītību tā arī nekad neguvušais Karakss. «Ne pārāk labi atceros savu bērnību, bet man vienmēr ir bijusi sajūta, ka skatos uz sevi no malas, ka esmu aktieris... Kad mizoju apelsīnu, galvā skanēja balss - viņš mizo apelsīnu. Tas ar laiku izmainījās - kino mani pietuvināja pasaulei...» Leo Karakss īpaši nīgrojas uz Franciju un tās kritiķiem pēc 1999.gada filmas Pola X ļoti vēsās uzņemšanas, kurā viņš filmējis gan Katrīnu Denēvu, gan lietuviešu kinorežisoru Šarūnu Bartasu, gan viņa sievu krievu aktrisi Jekaterinu Golubevu. Īpaši traumējoša šī attieksme bija tādēļ, ka filma tapa pēc agri ģēnija kārtā kanonizētā Karaksa gandrīz deviņus gadus ilgas klusēšanas. Kur Karakss sastapis skaļāko lietuviešu kino eksportpreci Bartasu? «Reiz Berlīnē ieraudzīju fascinējošu seju filmā, kas mani apbūra. Tā bija Šarūna filma. Tā sākās mūsu attiecības. Kaut turpat Leo Karakss piebildīs: «Man ir svarīgi, lai man nav personīgu attiecību ar aktieriem. Piemēram, Gijoms Depardjē (Žerāra Depardjē dēls -D.R.), kas spēlē Polā X, - man viņš ļoti patīk, bet es viņu nepazīstu. Pirms sākt strādāt ar aktieriem, man viņus vajag atrast - fizisko, dvēselisko veidolu - vajag, lai es viņus varētu mīlēt.» Karakss atļaujas frāzes, piemēram, «es nepazīstu Dievu» vai «man nākas draudzēties ar nelabo», turklāt viņam filmas sen kļuvušas par īpašu, iespējams, brīžam pat viņam pašam līdz galam nesaprotamu patiesības meklējumu ceļu. Tās kļuvušas arvien skarbākas. Kāpēc? Karakss domā, ka tās vairs neaizsargā viņa jaunības mīlestība pret kino. Meklē austrumos Patlaban Karaksa ieceres rotē ap Dostojevska idejām, sasaucoties ar Čečenijas un Černobiļas motīviem, un viņš ir pilnīgi pārliecināts, ka oriģinālākās un interesantākās atskārsmes nākot no austrumiem - Irānas, Krievijas, arī Lietuvas (!). No kā viņš visvairāk baidās? «Būt kailam.» Vai grūti bija pierunāt Katrīnu Denēvu Polā X filmēties kailai? «Nē.» Vai Karakss tērē laiku, skatoties citu, piemēram, amerikāņu filmas? «Mani satrauc ne tas, ka amerikāņi filmē savas filmas, bet gan tas, ka arvien vairāk cilvēku grib skatīties tikai tās. Jo bagātāka valsts, jo tā ir kūtrāka, neieinteresētāka. Es ne īpaši bieži skatos amerikāņu filmas, taču man šķiet, ka cilvēki, kas tās taisa, neko nezina par pasauli un viņiem uz to uzspļaut. Turklāt viņi nekad nav bijuši ārpus Amerikas...»