Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +8 °C
Daļēji apmācies
Pirmdiena, 17. februāris
Konstance, Donats

Lietuva vēlas atgūt vēsturisko karogu

Lietuvas vēsturnieki, heraldikas speciālisti un žurnālisti aizvien uzstājīgāk aicina ierasto Lietuvas dzelteni-zaļi-sarkano valsts karogu mainīt uz vēsturiski precīzāko ar sudraba jātnieku uz sarkana fona. Kā intervijā Dienai pastāstīja viens no valsts konstitūcijas autoriem, vēsturnieks Vītenis Andrjukaitis, pamatdokumentā noteiktā trejkrāsu karoga atzīšana par valsts simbolu ir vēsturiska kļūda, taču viņš neredz iespēju, kā to būtu iespējams labot.

V.Andrjukaitis atgādina, ka 1918. un 1919.gadā, kad risinājās asas diskusijas par Lietuvas simboliku, tika piedāvāts variants par valsts karogu atzīt sarkano ar jātnieku, kurš ticis izmantots jau kopš dižkunigaiša Vītauta laikiem, savukārt par nacionālo - mākslinieku radīto trejkrāsu karogu. Tomēr šis priekšlikums politisko domstarpību dēļ (viens no argumentiem bija tāds, ka sarkanais karogs rada asociācijas ar komunismu) netika pieņemts. Savukārt 1988.gadā, kad Augstākā padome sāka trejkrāsu karoga atjaunošanu par vēsturisko karogu atcerējās tikai akadēmiķi. "Ja pieturamies pie valsts nepārtrauktības idejas, kas, kā zināms, 1918.gadā vēl neparādījās, būtu godīgi par valsts karogu atzīt vēsturisko variantu. Taču tagad jau konstitūcijā rakstīts, ka dzelteni-zaļi-sarkanais ir gan valsts, gan nacionālais karogs, un to mainīt spēs tikai referendums," norāda V.Andrjukaitis. Jaunais vecais karogs 2004.gadā Lietuvas Seims pieņēma jaunu likuma "Par karogu" redakciju, kurā parādījās vēsturiskā karoga jēdziens. Tajā teikts, ka "vēsturiskais valsts simbols ir audekls, kurā uz sarkana fona attēlots sudraba jātnieks - bruņnesis baltā zirgā, kurš virs galvas paceltā labajā rokā tur sudraba zobenu". Likumdevēji arī noteikuši, ka vairākās vietās tas jāpaceļ piecos svarīgākajos valsts svētkos. Sarkanajam karogam nepārtraukti jābūt izkārtam pie Valdnieku pils Viļņā, Trāķu pilī un skvērā pie Kauņas Kara muzeja. Taču šāds sarkanā karoga liktenis neapmierina ne vēsturniekus, ne lielu daļu sabiedrības. Žurnālists Edmunds Jakilaitis, kurš nacionālajā televīzijā ierosinājis plašu diskusiju, uzskata, ka pienācis laiks ievērojami paplašināt sarkanā karoga lietošanu un censties to pārvērst īstā valsts karogā pat bez labojumiem konstitūcijā. "Nedrīkst aizmirst, ka Lietuvas trejkrāsu karogs tika radīts vien 1918.gadā, savukārt ar sarkano karogu Vītauta karavīri uzvarēja jau kaujā pie Žalgira," intervijā Dienai izteicās E.Jakilaitis. "Šī karoga atjaunošana paaugstinās patriotismu. Lietuva nav tikai viena no trijām Baltijas valstīm. Mums ir sava vēsture, savs liktenis, un mēs ar to varam lepoties." Viņaprāt, politiķiem jāmaina likums "Par karogu" un jāliek vēsturiskajam karogam plīvot virs visām valdības ēkām, vēstniecībām un Lietuvas kaujas bāzēm. Ideālā gadījumā sarkanais karogs tiktu pacelts arī Lietuvas prezidenta ārvalstu vizīšu laikā, uzskata žurnālists. Sarkanā karoga plašāku izmantošanu atbalsta arī Viļņas Universitātes Žurnālistikas institūta direktors Andrus Vaišnis. Viņaprāt, vēstniekiem, ministriem, premjeram un visu mācību iestāžu vadītājiem pienācis laiks aizmirst emocionālos argumentus, ka sarkanais karogs asociējas ar komunismu un saņemties drosmi pie savām darbavietām līdzās trejkrāsu karogam izkārt arī vēsturisko karogu ar jātnieku. Trejkrāsi neizmetīs Žurnālists E.Jakilaitis arī uzsver, ka negrasās atbrīvoties no tagadējā Lietuvas karoga, atgādinot konstitūcijā minēto definīciju. Viņš, tāpat kā V.Andrjukaitis, uzskata, ka trejkrāsu karogs varētu kalpot par Lietuvas nacionālo karogu. To varētu izmantot jebkurā situācijā, sākot ar valsts svētkiem un beidzot ar sporta pasākumiem. Sarkano karogu ar jātnieku galu galā nav iespējams uzzīmēt uz sejas basketbola spēles laikā, apgalvo abi eksperti. Šādu karogu funkciju noteikšanu atbalsta arī heraldikas lietu komisijas priekšsēdētājs un vēsturnieks Edmunds Rimša, sakot, ka "visā pasaulē par galveno uzskata nacionālo karogu, valsts karogs paliek otrajā plānā". Taču tikai laiks un politiskā griba parādīs, vai sarkanais karogs ar sudraba jātnieku atsāks aktīvu dzīvi kā valsts simbols. Diskutējot par Lietuvas karogu, speciālisti pievērš uzmanību arī tam, ka jau 1918.gadā pašreizējais variants tika kritizēts tajā izmantotās zaļās krāsas dēļ, kas no heraldikas viedokļa neder Lietuvas simbola lomai. Tās dēļ karogs nereti tiek salīdzināts ar Āfrikas un Latīņamerikas valstu karogiem. Tā, piemēram, Bolīvijas karogā ir sarkanā, dzeltenā un zaļā krāsa, Etiopijas karogā - zaļā, dzeltenā un sarkanā krāsa. *** Vēstures fakti - Sarkanais karogs ar jātnieku vidū pirmoreiz tika aprakstīts poļu autora Jana Dlugoša XV gadsimta hronikā. - 1918.gadā par Lietuvas pagaidu karogu tika apstiprināts dzelteni-zaļi-sarkanais. - 1940.gadā prezidentam tika iesniegts jauna valsts karoga projekts: dzelteni-sarkani-balts ar sudraba jātnieku vienā pusē un Ģedimina stabiem otrā. Tas netika pieņemts okupācijas dēļ. - 1988.gadā Lietuvas PSR Augstākā padome trejkrāsu karogu atzina par jauno valsts karogu. - 1992.gadā Lietuvas karoga krāsas tika nostiprinātas konstitūcijā.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli