Likteņa līdumnieki Vecpiebalgā

Tveicīgajā jūlija sestdienā grupai ir kārtējā darbadiena, kurā paredzēts nofilmēt trīs epizodes. Pustumšajā rijā aktieri Māris Andersons un Sigita Jevgļevska uzklausa režisores Virdžīnijas Lejiņas pēdējos norādījums, tad pāri Kalna Janzemjiem atskan - Klusumu! - un jau tā klusajā pagalmā pēkšņi saklausāms, kā augstu gaisā aizspurdz bezdelīgas, kā stropos san bites un cik smagi elpo pie akas dusošais grima mākslinieces Dzintras Bijubenas uz laukiem līdzi atvestais astoņus gadus vecais vācu aitu suns Džesters - ir gan te tvanīgs gaiss! Dzimtas sāga Režisores Virdžīnijas Lejiņas topošās videofilmas pamatā ir rakstnieka Vladimira Kaijaka tetraloģija par Nārbuļu dzimtas likteņgaitām, sākot no XIX gadsimta beigām līdz pat mūsu dienām. Pirmās divdesmit sērijas, kurām jābūt uzfilmētām jau augusta beigās, veido tetraloģijas pirmā daļa Enijas bize. Džīna, kā režisori sauc visi tie, kas viņu pazīst, stāsta: «Mēs strādājam smagi, pa divpadsmit, četrpadsmit stundām dienā, jo filmēšanai atvēlēts īss laika periods. Taču, kā jau augstu kalnos, bet mēs atrodamies Latvijas augstākajā vietā Gaiziņkalnā, te ir viegli elpot. Protams, visu laiku nākas piemēroties laika apstākļiem, kas šovasar ir ļoti mainīgi, taču grafikā iekļaujamies. Esam nofilmējuši aptuveni trešdaļu no pirmajam blokam paredzētā materiāla. Nārbuļu dzimtas pamatlicējus jaunībā filmā atveido Ieva Ertnere un Artūrs Skrastiņš. Nākamajās sērijās, kurās darbība risinās jau pēc 35 gadiem, šos aktierus aizstās Ligita Dēvica un Jānis Dreiblats. Viņiem jau būs piedzimuši bērni, no kuriem tēva mājās palicis vienīgi dēls Juris (Armands Reinfelds). Viņš iemīl ogļdeģa meitu Eniju (Ieva Pļavniece, viņas vecākus atveido Maija Apine un Rihards Rudāks). Vecāki Jurim neļauj precēt Eniju, par viņa sievu kļūst Ieva (Sigita Jevgļevska). Pēc Jura traģiskās nāves Ieva ieskata gājējpuisi Albertu (Māris Andersons)... Mīlestībā sadeg Mēs vērojam, kā top epizode vecajā rijā - galdniecībā. Šeit Ieva pirmo reizi jūt, ka viņā dzimst mīlestība pret Albertu. Tūlīt pēc tam uzņemšanas grupa pārceļas uz veco saimniekmāju - vienā no istabām tiek filmēta epizode, kad uz dusu dodas Juris un viņa bez mīlestības apprecētā Ieva... Kamēr Dzintra Bijubena, kuru te visi mīļi sauc par Kriksi, grimē tikko no Rīgas atbraukušo Armandu Reinfeldu, aktieris stāsta: «Nupat paskaitīju, izrādās - man šī filma jau skaitāma otrā desmitā. Neticami - mūsu laikos! Bet šī vieta, kurā mēs atrodamies pašlaik, ir viediska. Pagājušajā nedēļā braucu uz Rīgu, tiku līdz Siguldai un atgriezos atpakaļ, lai būtu te, kur tik viegli elpot. Man šī vasara atkal nav brīva no ciešanām (smejas), jo neviena loma nav viegli devusies, bet Juris ir cilvēks, kas nāk no zemes, kas mīl un piedzīvo mīļotās sievietes nāvi, viņš zaudē arī sevi un sadeg. Kino, tāpat kā dzīvē, viss stāv cieši līdzās. Cik lielai jābūt mīlestībai, kad tuvais cilvēks emociju versmē izkliedz - es varētu tevi nogalināt!... Tāda šeit ir mīlestība, kurā labais ir līdzsvarā ar ļauno.» Būtu kinoaktrise Tiek uzstādītas gaismas, aizdegta svece uz naktsgaldiņa un gultā blakus Armandam Reinfeldam apguļas Sigita Jevgļevska (Juris un Ieva). Abi nosūkstās, cik garās linu nakts drēbes, kādās gulējuši mūsu senči, bijušas smagas, bet pēc brīža - jokus pie malas! Džīna abiem stāsta, ka šeit Ieva pa īstam aptver - vīrs Juris viņu nemīl, un jaunās sievietes sirdī iegulst sāpes... Pēc nofilmētās epizodes Sigita stāsta: «Līdz šim man kino bijusi tikai sīka epizode Lailas Pakalniņas filmā Kurpe - es biju tā meitene, kas sēž logā, šūpo kājas un smejas. Ieva man faktiski ir pirmā lielā kinoloma, un es saprotu, cik apdalīti ir manas paaudzes aktieri, ka Latvijā uzņem tik maz filmu. Ja būtu agrāk piedzimusi, noteikti būtu kinoaktrise, jo man vieglāk koncentrēties vienam mirklim, nekā iekrist ilgajā lugas tapšanas un pēc tam spēlēšanas procesā teātrī. Šeit ir laba radoša atmosfēra, cilvēki, uz kuriem varu paļauties, un interesanta loma. Es iejūtos Ievas tēlā, mani tam sagatavo gan apkārtne, gan režisore, kura ir vienkārši fantastiska, gan kolēģi!» Tikmēr pagalmā Kamēr istabā rit filmēšana, pagalmā uz soliņa draudzīgi satupušies tie, kuriem nav jābūt klāt epizodes tapšanā. Zālē uz segas sēž kostīmu māksliniece Līga Krāsone, mammai klēpī ietupusies Līgas pusotru gadu vecā meitiņa Dārta, līdzās apsēdies piecus gadus vecais Edvards. Viņu tētis filmas mākslinieks inscenētājs Jurģis Krāsons aizbraucis uz Rīgu. Līga ir iekšēja miera pārņemta, viņa bilst: «Šai vietai ir neparasta aura - gan apkārtne, gan pati māja, dārzs, koki - mēs šeit jūtamies kā miera ostā piestājuši. Kaut gan darbs rit saspringti, te nevar nogurt. Esmu piedalījusies Unas Celmas filmā Sauja ložu, vēl Tristānā un Izoldē, bet televīzijas filmā strādāju pirmo reizi. Šeit darbs tik saskanīgi rit kopā ar sadzīvisko ikdienu, ka ne vienu, ne otru neuzņemam kā slogu.» Lēnām tusnīdams garām aizslāj visu mīlulis Džesters, viņam nopakaļ steigšus aiztipina Edvards. Kinoekspedīcijā kā jau ekspedīcijā - kinoļaudis ierodas ar bērniem, suņiem un citiem līdzbiedriem. Tumšmatainā, spridzīgā Dailes teātra jaunā aktrise Ieva Pļavniece Kalna Jaunzemjos atbraukusi ātrāk nekā paredzēts, viņai šodien filmēšana nav plānota. Ieva saka: «Te ir lieliska sajūta, man liekas, ka es kā Raiņa varoņi šajā atmosfērā mainos uz augšu. Nolēmām, ka manas varones Enijas vārdadiena būs 30.jūnijā - mūsu pirmajā filmēšanās dienā - un Enija būs mans otrais vārds, jo Ievas jau nesvin - kāda vārdadiena var tikt svinēta Ziemassvētkos? Es ceru, ka Enijas vārds tiks ielikts arī kalendārā un varbūt kāda māmiņa savu meitiņu nokristīs šajā vārdā. Manas kinovarones nelaime ir tā, ka viņa... nevar neatriebt. Enija ir kaislīga un traka, neaprēķināma, enerģiska un spontāna. Kas no šīm īpašībām piemīt man pašai? Mēdz teikt, ka katrā ir mazliet no visa. Gan Enija, gan es neesam mērenās sievietes. Arī es varu iegrimt dziļā apātijā un varu uzsprāgt kā vulkāns. Šurp atbraucu pāris dienu ātrāk, jo sailgojos pēc šīs vietas, pēc saviem partneriem, te pierimst pat bēdas...» Izrādās, Ievai tikko nomirusi vecmāmiņa, un te bēdas pieklust. Lauki pilni ar dramaturģiju Man paliek žēl, ka jādodas atpakaļ uz Rīgu. Vēl taču varētu aizskriet un nopeldēties ezerā, kur visa grupa dodas ik rītu un vakaru, varētu pasēdēt pie ugunskura, padziedāt, nopērties īstā lauku pirtiņā, kura, šķiet, nekad nav tik bieži kurināta kā tagad, kad kinogrupa strādā šajā pusē... Reti gadās tik veiksmīgi apvienot patīkamo ar lietderīgo tik atbilstošās proporcijās. Pusdienu pauzē ar Džīnu apsēžamies rijas ēnā. Viņa saka: «Es tik daudz esmu braukājusi pa Latviju, bet tieši tagad esmu apjautusi, ka tā pilna ar staigājošu vēsturi. Kalnzemju mājas vēl ir dzīvas, un dzīvi ir vecie cilvēki. Daudzi no viņiem pieredzējuši gan divus pasaules karus, gan pagājušā gadsimta 20. un 30.gadus, gan Latvijas uzplaukumu un kolhozus, un fermas... Lauki ir pilni ar dramaturģiju. Šajās mājās dzimtas cilvēki ar milzīgu bijību un pietāti vēl no aizpagājušā gadsimta beigām saglabājuši ēkas un iedzīvi tādu, kāda tā bijusi no laika gala. Mums nekas te nebija jāpielabo, jāmeklē laika garam atbilstošas dekorācijas un mēbeles. Skumji apzināties, ka līdz ar vecajiem aizies liela daļa mūsu senču vēstures. Te vai katrā mājā mīt cilvēki, kas var stāstīt par laiku un dzimtu likteņiem. Skat, šis nomelnējušais pavards, tās krūzes un mēbeles, un durvis, un sienas - te viss vēstī par laiku lokiem! Te var taisīt dokumentālas un mākslas filmas par to, kā dzīvojuši mūsu tālie un ne tik tālie senči. Enijas mājas iekšpusi filmējām pie tādām jaukām un mūžam smaidošām apaļīgām lauku māmiņām. Ko viņas stāstīja! Es pati dzīvoju pie saimnieces, kura no agra rīta ieslēdz televizoru, tur rāda Latīņamerikas seriālus. Vēlu vakarā nāku mājās, un viņa vēl joprojām skatās tos seriālus, tās svešās mīlestības un kaislības! Viņu var saprast - mana saimniece nekur tālāk par savu māju netiek, bet mūsu televīzija piesārņo viņas smadzenes ar to svešo dzīvi. Man gribas kliegt tā, lai dzird mūsu jaunais ģenerāldirektors Uldis Grava - Latvijas televīzijai ir lieliski kino profesionāļi, ir aktieri, ir dramaturgi, bet mēs piesārņojam cilvēku prātus ar svešām intonācijām! Taču tepat līdzās ir tik daudz spilgtu biogrāfiju, likteņu un senču dzīvesvietu...» Nārbuļu dzimtas sāgas pirmās divdesmit sērijas Latvijas televīzijas skatītāji varēs vērtēt nākamā gada sākumā. Lai veicas!