Maģiskais 140/90 mm Hg

Asins cirkulācija organismā un spiediens, kas to nodrošina, tika atklāti jau pirms trim gadsimtiem, taču, cīnīdamies ar daudzām nebūtiskākām slimībām, paaugstinātu asinsspiedienu (hipertensiju) īpaši neņemam vērā. Statistika liecina, ka sirds un asinsrites sistēmas slimības Latvijā ir pirmajā vietā, mirstība no tām ir trīs reizes augstāka nekā Zviedrijā un divas reizes augstāka nekā Vācijā. Pēc Latvijas Kardioloģijas institūta datiem, paaugstināts asinsspiediens, kas var novest pie smadzeņu triekas, sirds išēmiskās slimības, stenokardijas, infarkta, nieru mazspējas, 20-40 gadu vecuma grupā novērojams ap 30,7% vīriešu un ap 10,7% sieviešu, bet 45-69 gadu vecuma grupā - ap 63% vīriešu un ap 64% sieviešu. Rīgā no 2637 Kardioloģijas institūta apsekotajiem cilvēkiem augsts asinsspiediens fiksēts 50,1% vīriešu un 40,3% sieviešu. Būtiski, ka ārējo izpausmju tam var arī nebūt, tāpēc tikai puse šo cilvēku bijuši informēti, ka viņu asinsspiediens pārsniedz aug- šējo pieļaujamo robežu: 140/90 mm Hg (dzīvsudraba) staba. Arī ASV, kur Latvijai līdzīga situācija bijusi pirms 30 gadiem, tomēr viss nav ideāli. The New York Times nule aprakstītais no 1991. līdz 1994.gadam veiktais pētījums rāda, ka no 50 miljoniem amerikāņu, kam, kā viss liecina, ir paaugstināts asinsspiediens, tikai 34 miljoni to zina. Tikai 27 miljoni amerikāņu lieto attiecīgas zāles, un tikai pusē gadījumu asinsspiediens tiek reāli kontrolēts, uzturot to normas robežās. Baltā halātiņa sindroms vai nopietna problēma? Sirds un asinsrites sistēma ir pašregulējoša un ļoti jutīga. Sirds darbojas kā sūknis, kas, saraujoties ar noteiktu spiedienu, iesviež asinis aortā - lielajā artērijā, pa kuras zariem tās aizplūst uz visu ķermeni, stāsta P.Stradiņa slimnīcas Neatliekamās kardioloģijas nodaļas vadītājs docents Jānis Lācis. Miegā šis spiediens ir zemāks nekā nomodā. Tas kāpj stresa, uztraukumu vai fiziskas slodzes laikā, taču pēc tam tāpat kā sirdsdarbība normalizējas. Karstumā, kad pieaug audu skābekļa un barības vielu patēriņš, mainās sirds frekvence un paātrinās tās darbība, arī spiediens paceļas augstāk. Tomēr arī ļoti aukstā laikā, kad asinsvadi sašaurinās un rodas spazmas, spiediens uz to sieniņām atkal paaugstinās. Spiediens vismaz reizi gadā būtu jāmēra katram, kas pārsniedzis 30 gadu vecumu. Tā noteikšanai lieto sfigmomanometru - aparātu, kas sastāv no manšetes, kura nospiež artēriju, apstādinot asinsplūsmu, un tai pievienota manometra, kas, atlaižot manšeti, uzrāda atjaunotās asinsplūsmas spiedienu. Lai iegūtie mērījumi būtu pareizi: 30 minūtes pirms tam nevajag smēķēt un dzert tēju; vismaz 5 minūtes pirms tam vajag atpūsties, atbrīvot roku no cieša apģērba, rokai jābūt atslābinātai, elkoņa bedrītei - sirds līmenī; neveiciet mērījumus, ja jūtaties uztraukti, vislabāk to darīt no rīta pēc pamošanās un pirms medikamentu lietošanas vai vakaros pirms gulētiešanas, ja iespējams, mājas apstākļos: ap 25% gadījumu novērojams tā sauktais baltā halāta sindroms - vizītē pie ārsta konstatēts paaugstināts asinsspiediens, bet mājās tas ir normāls. Kā jau minēts, vairumā gadījumu asinsspiediens var ilgus gadus būt paaugstināts bez jebkādām pazīmēm un to atklāj tikai tad, kad tas jau radījis nopietnus veselības traucējumus: sirds un galvas asinsvadu bojājumus, kad asinsvadu spazmu dēļ tiek traumēta gludā muskulatūra, asinsvados sāk augt iekšā saistaudi un tie kļūst neelastīgi (aterosklerozi), aneirismus (maisveidīgus paplašinājumus asinsvadus sieniņās, kam ir tendence plīst vai radīt nosprostojumus), nieru mazspēju, galvas smadzeņu darbības un redzes traucējumus. Pat ja nav simptomu, kas liecina par augstu asinsspiedienu, var rasties izmaiņas asinsvados un papildu slodze sirdij. Savukārt tā sauktās hipertensīvās krīzes, kad asinsspiediens paaugstinās ļoti strauji un nesamazinās, arī lietojot parastos medikamentus, un ir nepieciešama ļoti intensīva terapija slimnīcā, rada bojājumus smadzenēs. Pazemināts asinsspiediens (zemāks par 100/60 mm Hg), kas nereti novērojams pusaudžiem un bērniem, kam ir ļoti elastīgi asinsvadi, arī var izpausties kā ātra nogurdināmība, miegainība, galvas reiboņi. Tas nav jāuzskata par slimību un mākslīgi jāpaaugstina, jo parasti nerada izmaiņas organisma funkcijās un ar laiku izlīdzinās. J.Lācis pazemināta asinsspiediena regulēšanai neiesaka medikamentus vai pārlieku kafijas lietošanu. Nosliece uz hipertensiju iedzimst Mehānisms, kas regulē asinsspiedienu, ir ļoti sarežģīts. Apmēram 95% cilvēku (primārās hipertensijas slimnieku) paaugstinātam asinsspiedienam pamatā nav citu orgānu bojājumi. Apmēram 5% (sekundārās hipertensijas slimniekiem) to rada konkrētas patoloģijas: nieru un endokrīnās sistēmas slimību izraisītās asins cirkulācijas problēmas. Asinsspiedienu var paaugstināt arī kontracepcijas un pretiekaisuma līdzekļu lietošana. Liela nozīme iedzimtībai - pārmantota tiek gan ne pati hipertensija, bet sirds asinsvadu sistēmas uzbūves īpatnības, kā arī nervu sistēmas tips. Maziem bērniem hipertensija var parādīties, ja ir kādu orgānu, visbiežāk nieru u.c. bojājumi, bet tradicionāli tā sākas pēc 30-40 gadu vecuma sasniegšanas, vairāk vīriešiem nekā sievietēm. Te vainojama fizioloģija (sievietes pasargā sievišķie hormoni) un arī dzīvesveids. Vīrieši mazāk rūpējas par savu veselību, apgalvo klīnikas Linezers sirds un asinsvadu speciālists, Hipertensijas biedrības vadītājs Jānis Skārds. No hipertensijas sākuma līdz tās radīto komplikāciju izpausmei paiet vidēji 15, bet līdz fatālām komplikācijām - 20 gadi. Riska faktori, kas parasti summējas Liekais svars un mazkustīgs dzīvesveids. Papildu masa, kas arī jāapgādā ar skābekli un barības vielām, veicina sklerotisko procesu rašanos. 30-65% gadījumos hipertonijas pamatā ir aptaukošanās, kas var kombinēties arī ar izmaiņām holesterīna līmenī. ASV mediķi asinsspiediena pazemināšanai iesaka lietot ar kāliju bagātus produktus: augļus, dārzeņus un pienu, jo šī viela neitralizē nātrija nelabvēlīgo ietekmi uz asinsvadiem un asinsspiedienu. Asinsspiedienu var samazināt ar regulāru un mērenu fizisko slodzi: peldēšanu, skriešanu, riteņbraukšanu vismaz trīs reizes nedēļā pa 20 minūtēm un ilgāk. Tas jādara regulāri un ievērojot diennakts fizioloģisko ritmu, jo izrādās, ka rīta stundas lielākajai daļai cilvēku šai nodarbei nemaz nav optimālas. Jāizmanto katra iespēja nebraukt ar liftu, bet kāpt, dažas pieturas nebraukt ar transportu, bet iet kājām. Toties smagumu celšana var būt pat bīstama. Paaugstināts holesterīna līmenis. Starp paaugstinātu asinsspiedienu un augstu holesterīna līmeni īpašas sakarības nav, taču, ja šie faktori summējas, palielinās miokarda infarkta un insulta risks. Psihes īpatnības. Cilvēki ar nestabilu nervu sistēmu, kam novērojamas depresijas un neirozes, daudz vairāk pakļauti hipertensijas riskam. Klimakss. Sievietēm klimaksa periodā, kad mainās hormonu līmenis un iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbība, arī var parādīties hipertensija un ateroskleroze, tālab, sākot no šā perioda, līdz mūža beigām būtu jāievēro hormonus aizvietojošā terapija, ko gan var nozīmēt tikai speciālisti. Kofeīns. Kafijā un tējā esošais kofeīns spiedienu ceļ tikai īslaicīgi, bet galvenokārt uzbudina smadzeņu garozu, radot nemieru, bezmiegu. Tas paplašina sirds asinsvadus, paātrina sirdsdarbību, izpleš arī nieru asinsvadus un palielina urīna izdalīšanos. Hipertensijas attīstībā šīm vielām būtiskas nozīmes nav, tomēr tās nevajadzētu lietot pārmērīgi. Cigaretes. Nikotīns asinsspiedienu nepaaugstina, bet ir pierādīta tā negatīvā ietekme uz asinsvadiem un tas, ka smēķētājus biežāk piemeklē infarkts un insults. Pirmais, kas būtu jādara, ja ir atklāta hipertensija - jāatmet smēķēšana. Alkohols. Neliels alkohola daudzums - 20-40 gramu tīra alkohola, kas atbilst vienai vai divām vīna glāzēm vai pudelei alus dienā, - sklerotiskos procesus var pat kavēt, tas ir viens no spēcīgākajiem relaksantiem. Ar sirds un asinsvadu slimībām vairāk slimo tie, kas alkoholu nelieto nemaz vai lieto pārmērīgi: izdzerot katru dienu vairāk par 50 gramiem alkohola, spiediens pieaug par 5-7 mm Hg. Sāls. Piesaista ūdeni, palielina cirkulējošo asiņu daudzumu, kas arī ir iemesls aug-stam asinsspiedienam. Hipertensijas slimniekiem vajadzētu samazināt sāls daudzumu uzturā vai ievērot bezsāls diētu. Tikai sākumā - bez zālēm J.Skārds un Latvijas Hipertensijas biedrība, vadoties pēc asinsspiediena rādījumiem, iesaka šādu rīcību: 130/85 mm Hg: vizīte pie ārsta reizi divos gados 130-139/85-89 mm Hg: vizīte pie ārsta reizi gadā 140-159/90-99 mm Hg: vizīte pie ārsta vismaz trīs reizes sešu mēnešu laikā 160-179/100-109 mm Hg: mēneša laikā jāsāk ārstēšana ar medikamentiem 180-199/110-119 mm Hg: nedēļas laikā jāsāk ārstēšana ar medikamentiem. Tikai vieglu hipertensiju var ārstēt ar izvairīšanos no pārslodzēm un kaitīgajiem faktoriem, bet slimniekiem ar izteiktu hipertensiju, kā rāda arī ASV veiktie pētījumi, tomēr ir jālieto medikamenti. Dzīves stila maiņa, it īpaši kustības un vārāmās sāls ierobežošana (līdz četriem gramiem vai vienai tējkarotei dienā, ieskaitot arī sierā, desā un citur esošo) palīdz zālēm labāk iedarboties, kā arī ļauj samazināt to devas. Hipertensijas ārstēšanai tiek ieteikti 65 dažādi medikamenti un 29 veidu tablešu kombinācijas, ko 1997.gadā farmācijas firmas pārdevušas par 9 biljoniem dolāru, raksta The New York Times. Tikai tagad sākti pētījumi šo zāļu salīdzināšanai. Latvijā šie medikamenti tiek piemēroti pēc Pasaules veselības organizācijas rekomendācijām individuāli katram pacientam atkarībā no tā, kā tie ietekmē citu organisma sistēmu stāvokli. Par tiem lielākoties jāmaksā. Asinsspiediens ir jākontrolē visu laiku - ne tikai tad, kad tiešām ir slikti, saka J.Lācis. Tā normalizēšanai nereti vajadzīgi pat vairāki mēneši, un arī tas nenozīmē, ka ārstēšanu var pārtaukt. Vairumā gadījumu medikamenti ir jālieto ilgstoši, pat visu mūžu, skaidro J.Skārds. Ja konstatēts augsts asinsspiediens, pašam būtu jāmācās sekot tam. Ja iespējams - mērīt mājas apstākļos, lai izvairītos no liekiem pārsteigumiem un krasas stāvokļa pasliktināšanās. Hipertensija ir tad, ja asinsspiediens atkārtoti, neatkarīgi no ārējiem apstākļiem pārsniedz 140/90 mm Hg. Pirmais skaitlis rāda asins izsviešanas spiedienu no sirds, otrs - spiedienu uz asinsvadu sieniņām brīdī, kad sirds nepumpē asinis.