Mākslinieks, kuru izvēlas NATO

Jāņa Krieva ideju - baltu starojošu zvaigzni uz zila fona - par labāko atzinis pats NATO ģenerālsekretārs Džordžs Robertsons. Mākslinieks priecājas, ka viņiem abiem esot vienādi laba gaume, jo no iesūtītajām divpadsmit karoga versijām Robertsons izvēlējies tieši to, ko arī viņš uzskatījis par labāko. Pēc Jāņa Krieva idejas veidotais karogs piektdien jau tika prezentēts EAPC jubilejas svinībās Briselē. Iepazīstinot ar karogu, Robertsons teica, ka padome, kas apvieno deviņpadsmit NATO dalībvalstis un divdesmit septiņas partnervalstis, satiekas zem jauna karoga, kas pārstāv jaunu izpratni par drošību. Latvija bija vienīgā valsts, ko viņš pieminēja, atklājot jubilejas konferenci un vēstījot klātesošajiem par Latvijas mākslinieku, jaunā karoga dizaina autoru. Izaicinājums un gods Tomēr pats mākslinieks nav steigšus izmantojis piedāvāto iespēju doties uz Briseli, lai klātienē saņemtu pagodinājumus. Viņu Rīgā sastapu reklāmas un dizaina aģentūrā RD Media, ar ko viņš sadarbojas kā radošais konsultants. Jānis Krievs neslēpj gandarījumu par gūtajiem panākumiem, taču viņu arī interesējot, vai tiks nostiprinātas viņa autortiesības un vai bez konkursa uzvarētāja goda viņam pienākas arī kāda materiālas dabas balva. Par to gan pagaidām konkrētu ziņu neesot. Lai kā būtu, viņš priecājas par iespēju izmēģināt un apliecināt spēkus, jo starptautisks konkurss ir nopietns izaicinājums. «Mēs, mākslinieki, Latvijā esam izslāpuši pēc tādiem konkursiem, taču tādu konkursu sludinājumi līdz mums parasti diemžēl nenonāk. Par NATO Eiroatlantiskās partnerības padomes rīkoto konkursu es uzzināju 5.septembrī, izlasot Dienā publicēto Ingrīdas Zemzares sleju, kur tas bija pieminēts līdz ar provocējošu piebildi: vai kāds latvietis negribētu pamēģināt? Termiņš bija 15.septembris, tātad - jau deguna galā. Pēc pāris dienām tomēr sapratu, ka noteikti gribu piedalīties.» Tad Jānis Krievs zvanījis uz Ārlietu ministriju, dabūjis no Ingrīdas Zemzares NATO ģenerālsekretāra Džordža Robertsona parakstītu informācijas lapu. Pēc pāris dienām izdevies sadabūt mazliet plašāku informāciju, taču precīzu konkursa nolikumu mākslinieks tā arī neesot redzējis. Zvaigzne, kas gan piesaista, gan izstaro «Diezgan ilgi noņēmos, kamēr izpētīju, ko nozīmē informāciju tekstos lietotās specifiskās abreviatūras. Man patika, ka NATO savai partnerības padomei gribēja vienkāršu un skaidru identitātes zīmi. Sapratu, ka to vajag veidot minimālistisku. Tādas arī bija visas karoga versijas. Vislabākā man šķita pulsējoša zvaigzne, kura gan piesaista, gan izstaro.» Kad darbs jau bijis paveikts, nācis traģiskais 11.septembris, pēc kura notikumiem arī NATO galvenā mītne Briselē nekavējoties tika evakuēta. Māksliniekam brīžiem licies, ka pēc terora aktiem Amerikā konkursu atcels. Tomēr pēdējā termiņa dienā, 15.septembrī, viņš zvanījis uz Latvijas pastāvīgo pārstāvniecību NATO Briselē un uzzinājis, ka darbu var sūtīt. «Sūtījām uz Briseli elektroniskās vēstules, tad izrādījās, ka tās nevar atvērt. Sūtīju vēl. Gaidīju. Zvanīju. Īsi pirms darba dienas beigām tomēr beidzot sūtījumu varēja atvērt un to paspēja pārsūtīt NATO Eiroatlantiskajai partnerības padomei.» Līdz ar kara sākumu atkal uzmākušās šaubas, vai konkurss vēl ir aktuāls. «Pēc mēneša, 15.oktobrī, brīdī, kad strādāju kādā studijā, man piezvanīja uz mobilo tālruni un apsveica!» stāsta Jānis Krievs, piebilstot, ka šādos gadījumos īpaši novērtē mobilo sakaru nozīmi. Pēc tam lielā steigā pāris dienās firmā SubliColor izgatavots un uz Briseli nosūtīts arī pats karogs. Krievs ir latvietis -mākslinieks bez datora Diskusijās Delfos jaunieši apspēlējuši mākslinieka uzvārdu: pateicoties tam, lūk, nu arī krievi esot integrēti NATO. Kāds asprātis pat vaicā, kāpēc viņš pirms konkursa nav nomainījis uzvārdu. Uz kādu? Latvietis! «Neko darīt, arī sieva Anda un mūsu desmit gadus vecais dēls Niklāvs ir Krievi, un tādi mēs arī paliksim,» joko mākslinieks, piebilstot, ka uzvārdu negrasās mainīt arī pēc lielās uzvaras. Jāņa Krieva veidotās NATO partnerības padomes karoga zīmes iemūžinātas datorgrafikā un ceļoja uz konkursu pa elektronisko pastu, tāpēc jo negaidītāka bija atzīšanās, ka mākslinieks pats ar datoru nestrādā. «Man pašam datora nav, un sākotnēji idejas karogam uzzīmēju ar roku. Pēc tam gāju pie datoristiem, kas veica tehnisko darbu. Tagad derētu vēl kārtīgi izstrādāt padomes grafisko standartu, lai zīme rotātu arī dokumentus un dažādus priekšmetus.» Viltot biļeti - derīgi un nogurdinoši Rīgā Jānis Krievs šogad izstrādājis pārbūvētās starptautiskās lidostas logo - spārnu, taču viņa darbi jau septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados bija neatņemami pilsētas vizuālie akcenti: Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas pulksteņa skrejošās gaismas, Kultūras pils Dzelzceļnieks interjers, vitrāžas Rīgas Sporta pilī, sākotnējais viesnīcas Rīdzene dizains, firmas vilcienu Latvija, Jūrmala un Baltika grafiskais dizains. Jānis Krievs piedalījies arī starptautiskās izstādēs. Vai uzvaru NATO partnerības padomes karoga konkursā viņš uzskata par savu lielāko panākumu? «Tāda mēroga klienta man vēl nav bijis, taču nevaru pateikt, vai karoga zīme ir mans labākais darbs. Varbūt tāpēc, ka esmu darījis ļoti dažādas, nesalīdzināmas lietas: gatavojis ne tikai logo zīmes, bet arī etiķetes, vitrāžas un pat kokgriezumus.» Toties Jānis Krievs vēl tagad atceras «lietderīgāko darbiņu». Vēl studiju gados, kad Rīgā viesojies pasaulslavenais pantomīmas aktieris Marsels Marso, viņš viltojis biļeti uz vienīgo viesizrādi Rīgā. «Rūpīgi strādāju visu nakti, kamēr uz sliktā biļešu papīra izdevās pilnīgi ticami izzīmēt sīkos burtiņus un sērijas numurus. Laimē starodams, iekārtojos uz trepītēm Nacionālā teātra galerijā, taču biju tā pārguris, ka turpat arī aizmigu, pavisam maz baudījis Marso priekšnesumu.» Brīvmāksliniekam četrsimt gadu Pirms gada Jānis Krievs atstājis RD Media radošā direktora amatu un nu ir brīvmākslinieks. «Nevar teikt, ka dzīve ir rožaina. Drošības sajūta ir mazāka, toties man ir izvēles brīvība. Reklāmas, protams, ir maizes darbiņš, taču daru to arī ar sportisku interesi, jo tā ir ļoti dinamiska nozare. Labi izdarīts darbs vienmēr sniedz gandarījumu.» Sarunā mākslinieks interesanti izsakās, ka jūtoties it kā viņam būtu 350, bet pēc pusstundas - jau 400 gadu. Tā rotaļājoties, Jānis Krievs bēg no īstās hronoloģijas, kas vēsta, ka nākamgad viņam jau būs 60 gadu jubileja, tomēr par jubilejas izstādi viņš neprātojot. Drīzāk varētu piesaistīties savulaik kopā ar Borisu Avramecu Anglikāņu baznīcā sarīkotā skandalozā avangarda mūzikas festivāla divdesmit piecu gadu jubilejas pasākumam. Patlaban viņš iesaistījies arī Jura Podnieka studijā topošās filmas par Ilmāru Blumbergu radīšanā. Ar izcilo kolēģi Jāni Krievu saista ne tikai mākslas saites, bet arī ieradums rītos skriet. «To sāku kopā ar mākslinieku Ilmāru Blumbergu pa Biķernieku mežiem, bet tagad katru rītu apskrienu Vecrīgu. Daru to, kamēr pilsoņi vēl guļ, un man ir daži iemīļoti maršruti. Tie ietver arī prezidentes pili un dažus skvēriņus - tie ir mani ministadioni, kuros piestāju pavingrot. Cik vien varu, cenšos būt arī īstos laukos Raunā, kur līdz vēlam rudenim vislabprātāk nakšņoju vecajā klētī,» atzīstas mākslinieks. Turp viņš devās arī pēc mūsu vēlā naktī ieilgušās tikšanās.