Mātes diena un citas dienas

Konkrēti, kas pauž domu, ka tradicionālā ģimene izaudzina bērnu par fašistu?? Muldēt vajag ar mēru vai arī atsaukties uz šīs "domas" autoru. Protams, mēs bijām debīliķes, kas pirka sev puķes, citādi tas nav iespējams - ir tak vajadzīgs kāds fons, uz kura jums sevi izcelt. Bet tas nav galvenais. Jūs tiešām nevarat prasīt ne no vienas sievietes, lai viņa dzemdētu bērnu. Un paldies Dievam, ka beidzot tas ir tā. Mazāk nelaimīgu bērnu un nelaimīgu māšu. Bez tam - cilvēki ir pelnījuši savstarpēju cieņu, mātes īpašā izcelšana faktiski nozīmē tikai to, ka reālajā ikdienā ir lielāka vai mazāka diskriminācija, kas tad tiek tā skaisti verbāli kompensēta. Bet es jūs saprotu - jūsu vecumā arī man droši vien liksies, ka toreiz viss bija tik skaisti....:)

Ir jāmāca cienīt un mīlēt ĢIMENI ikdienā !

Labi uzrakstīts, atbalstu.

Es savu māmiņu atceros ikdienā, man nevajag specializēto Mātes dienu. Es cienu svaus vecākus tieši tāpat kā viņi cienīja savējos. Pārmantojamība no paaudzes paaudzē. Kam ir, tam ir tā cieņa & mīlestība, kam nav, tam , iespējams, nebūs.

Kungs mazliet ir kļūdījies, jo ulmaņlaikā svinēja nevis mātes bet ģimenes dienu, ir tomēr atšķirība.

Kā būtu, ja mēs saviem bērniem nemācītu šādu absurdu un neuzspiestu to mūsu sirmajām galvām --------------------------------------------------- ------------------------------------------------------------ -------------------- Forši pateikts: man nepatīk, tāpēc nost ar to, aizmirstot, ka bērns periodu līdz dzimšanai (un patiesībā arī kādu laiku pēc tam) vienalga neatceras. Jā, protams, ja mamma dropē, pīpē, vai, piemēram, lec ar izpletni, var sanākt slikti, taču reāli īstais darbs sākas pēc tam, un tajā ir vienlīdz jāpiedalās mammai, tētim, vecvecākiem, tantēm, onkuļiem....Es pilnīgi piekrītu narkologam Edmundam Rudzītim, kas ir pret šo mazo šauro stereotipo ģimenīti, kurā viss brūk un jūk pēc katras kaut cik lielākas problēmas, cilvēks bieži ir viens pat ar sevi un var uzvesties absolūti, kā ienāk prātā....