Mīklainās nāves

Jāatgādina, ka 25.jūlijā 1964.gadā dzimušā jurista līķis tika atrasts pie daudzstāvu mājas Jūrmalas gatvē Rīgā. Sākotnēji iekšlietu struktūras ziņoja, ka A.Bumbieris izdarījis pašnāvību, izlecot no ēkas septītā stāva lodžijas. Drīz vien atklājās, ka ekonomikas ministra padomnieks neilgi pirms nāves bija apmeklējis Organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanas biroju un prokuratūru, kur, cik noprotams, būdams ļoti satraucies, sniedzis itin svarīgas ziņas, nosaucot pat vairākus uzvārdus. Fakts, ka ir ierosināta krimināllieta par A.Bumbiera novešanu līdz pašnāvībai, liek domāt par šā nelaimes gadījuma ne visai «tīro» vēsturi. Taču, tā kā vēl notiek izmeklēšana, atliek tikai minēt, vai A.Bumbiera apziņa pēkšņi aptumšojusies vai arī kāds viņu novedis līdz šim izšķirīgajam solim. Pašnāvības, tiesa, ar mazāku rezonansi, varas gaiteņos notikušas arī iepriekš. Atcerēsimies pērnā gada 4.novembri, kad savā galvaspilsētas dzīvoklī Druvienas ielā ar PM sistēmas pistoli nošāvās Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Atis Kramiņš. Pēc nepilna pusotra mēneša līdzīgi no šīssaules aizgāja bijušais Saeimas deputāts Andris Līgotnis, divas reizes iešaujot sev ar Glock 19. Lai gan runāja daudz ko, nevienā no šiem gadījumiem policija neko aizdomīgu neatrada - gan A.Kramiņš, gan A.Līgotnis no dzīves bija šķīrušies personisku iemeslu dēļ. Dzēruma nelaimes Arī pērnā gada aprīlī notikusī autoavārija, kurā gāja bojā SIA Domeniks šefs Ādolfs Sadauskis, par spīti runām, bija tikai nelaimes gadījums. Ceļu satiksmes negadījums notika 6.aprīļa pēcpusdienā netālu no Jūrmalas robežas. Ā.Sadauskis, vadot firmai piederošo automašīnu Mercedes Benz E 320, netika galā ar vadību, nobrauca no ceļa un apgāzās. Uzreiz pēc negadījuma paklīda runas, ka pie jaudīgā auto stūres bijis nevis mersedesu tirgotājs, bet gan kāds cits cilvēks. Aizdomas pastiprināja arī tas, ka Ā.Sadauska vārds figurēja krimināllietā, kurā par izspiešanu no Domenika vadītāja tika apsūdzēts t.s. Haritonova lietas galvenais liecinieks Genadijs Tovancevs. Ņemot vērā, ka tajā laikā individuālā uzņēmuma Tovancev īpašnieks bija pazudis un par viņu mēdza runāt kā par mirušu, Ā.Sadauska nāve likās vairāk nekā aizdomīga. Taču policijas izmeklēšana nolika visu savās vietās: izrādījās, ka uzņēmējs gan braucis pārāk ātri, gan arī pirms tam bija lietojis alkoholu. Alkohols veicināja arī kādu citu sākotnēji šķietami mīklainu nāvi. 1996.gada 12.februārī K.Valdemāra ielā 20, kur atrodas sabiedriskā fonda Drošība mītne, kāpņutelpā tika atrasts drošības policijas analītiskās daļas priekšnieks Uldis Ronis. Mediķi viņam konstatēja smagus miesas bojājumus - galvas smadzeņu satricinājumu, ķermeņa sasitumu un vēdera plēves plīsumu. Drīz vien no gūtajiem miesas bojājumiem policijas analītiķis mira. Sākotnēji pat oficiāli avoti izplatīja informāciju, ka bijušais čekists ticis smagi piekauts. Šo aizdomības plīvuru sabiezināja ziņas, ka U.Ronis bija viens no galvenajiem lieciniekiem tiesas prāvā, kurā tika noskaidrota Saeimas deputāta Aivara Kreitusa iespējamā sadarbība ar Valsts drošības komiteju. Vēlāk gan izrādījās, ka U.Ronis Drošībā bija krietni baudījis stipros dzērienus un, mājās ejot, vienkārši nebija varējis noturēties uz savām kājām, tāpēc nokritis pa kāpnēm. Runas un veci rēķini Apraksti par krietni aizdomīgāku nāvi Latvijas preses slejās parādījās 1995.gada vasarā, kad nomira bijušais akciju sabiedrības Latvenergo prezidents un Saeimas deputāta kandidāts Gunārs Koemecs. Lai gan tābrīža galvenais enerģētiķis pievienojās veļiem sirdsslimības dēļ, vēl ilgi pēc tam pat augstās politiķu aprindās bija dzirdams, ka viņa nāve nav bijusi dabīga. Kā zināms, G.Koemecs savulaik vienpersoniski bija parakstījis garantijas vēstuli par 10 miljonu latu liela kredīta ņemšanu no Bankas Baltija. Vēl tagad dzirdamas dažādas runas, taču nekādus konkrētus pierādījumus par G.Koemeca noslepkavošanu, ja tādi arī ir, likumsargi nav cēluši gaismā. Arī akciju sabiedrības Lana prezidenta Modra Ziemeļa nogalināšana pirms pieciem gadiem ir viena no mīklaino nāvju skaita. 1993.gada 20.oktobrī Mārupes meža masīvā (Rīgas rajonā) tika atrasta sadegusi automašīna. Tās bagāžas nodaļā likumsargi uzgāja vīrieša līķi - eksperti vēlāk konstatēja, ka bojāgājušais ir M.Ziemelis, kas nogalināts jau pirms spēkrata aizdedzināšanas un kam todien bijusi paredzēta tikšanās ar vienu no saviem darījumu partneriem. Tiesībsargājošās institūcijas ir pārliecinātas, ka uzņēmēja slepkavība ir bijusi pasūtījums: notikuma vietā neatrada nekādus pirkstu nospiedumus, arī liecinieki bija kā ūdenī iekrituši. Pašlaik vienīgi ir zināms, ka M.Ziemelis, izmantojot organizētās noziedzības finanses, kārtojis darījumus, taču nav reaģējis uz vairākiem «tumšās naudas» īpašnieku brīdinājumiem. Pieņēmumu, ka Lanas vadītājs nav varējis norēķināties par «jumta» pakalpojumiem un nav varējis atdot atmazgāto naudu, apliecinot uzņēmēja pieraksti. Negaidītā atgriešanās Līdz šā gada pavasarim individuālā uzņēmuma Tovancev īpašnieka Genadija Tovanceva pazušana bija viens no mīklainajiem gadījumiem. Būdams galvenais liecinieks Ivana Haritonova grupējuma lietā un apsūdzētais par vairāku tūkstošu ASV dolāru izspiešanu, G.Tovancevs 1995.gada janvāra beigās izgāja no savas mājas Babītē un pazuda nezināmā virzienā (starp citu, tobrīd Genadijs Tovancevam kā drošības līdzeklis bija piemērots mājas arests un viņu apsargāja policija). Par viņa dīvaino pazušanu ilgi un dikti tika izteikti dažādi spriedelējumi - sākot ar to, ka viņš plunčā kājas kādā siltā jūrā, un beidzot ar to, ka Genadiju Tovnancevu dzīvu nevienam vairs neredzēt. Tomēr izrādījās, ka Tovancev saimnieks, īpaši neizrādoties, mierīgi un klusi dzīvojies pa lauku mājām tepat Latgalē, līdz pēkšņi šā gada 2.aprīlī - laikā, kad Augstākā tiesa apelācijas kārtībā izskatīja Ivana Haritonova lietu, - Genadijs Tovancevs tikpat pēkšņi atgriezās un liecināja tiesā. Vai kādam vispār būs lemts uzzināt par viņa trīs gadu gaitām? To, iespējams, zina tikai pats Genadijs Tovancevs. Jauna intriga Iespējams, tuvākā vai tālākā nākotnē varētu atklāties vēl viens līdzīgs noslēpumainās pazušanas gadījums. Proti, Haritonova lietā figurēja Viktors Šestakovs, kas fiktīvi līdzdarbojies firmā Tovancev. Jau sen ir izsludināta Viktora Šestakova meklēšana, taču ir dzirdētas runas, ka viņš «pazudis» ne bez likumsargu palīdzīgās rokas. Pastāv viedoklis, ka Viktors Šestakovs kā viens no pirmajiem cilvēkiem mūsu valstī, kuru kārtīgi piesegusi tobrīd vēl oficiāli neapstiprinātā liecinieku aizsardzības programma, nogādāts ārzemēs. Atšķirībā no «parastajām» slepkavībām un pašnāvībām par mīklainajām bojāejām droši var teikt - laiks rādīs.