Muktupāvels pakar Kaupēnu

gada Liepājas dzintarā, būdams tā paša J.Lūsēna vadītās grupas Zodiaks solists - kārns, garmatains blondīns gaišā, plandošā tērpā. Viņa gandrīz ārprātīgā aizrautība, spēlējot vijoli un dziedot Mirušo gadsimtu, tolaik Latvijā bija kas neredzēts. Šodien Mikrofona ierakstu birojā, kas ir 34 gadus vecā Zigfrīda Muktupāvela darbavieta, jautāju, kā, viņaprāt, ir mainījies Muktupāvels šajos trīspadsmit gados? «Droši vien prātīgāks kļuvis. Toreiz likās, ka visa dzīve vēl priekšā. Tagad jāsaka... (Zigfrīds ietur intriģējošu pauzi, kā pārdomājot visu notikušo pārmaiņu izklāstu vienā teikumā - aut.) ...ka sajūta ir tieši tāda pati... (te nu bija!) Toreiz es dzīvoju viens kā tāds koks lauka vidū un darīju visu, kas ienāca prātā, tagad dzīve izmainījusies - beidzies sociālisms, sācies kapitālisms, strādāju konkrētā darbā, dzīvoju pilnīgi konkrētā vietā - agrāk ļoti daudz dzīvesvietu esmu mainījis. Cilvēkus? Nē! Cilvēki nemainās. Man ir ģimene - sieva un dēls, tos es neesmu mainījis desmit gadus. Dēlam deviņi gadi, katru rītu vadāju viņu uz skolu. Ko viņš domā? Ka viss ir OK. Tādā vecumā domas mainās ne pa dienām, bet pa stundām, bet viņam ir viena konkrēta nodarbošanās - viņš ļoti cītīgi trenējas sporta dejās. Varbūt būs kādreiz slavens dejotājs,» ne bez lepnuma saka Zigfrīds. Atkal labais Kopš Jāņa Lūsēna Mirušā gadsimta laikiem ir bijis Zigmara Liepiņa un Māras Zālītes Lāčplēsis, kur Muktupāvels bija sliktais - Līkcepure, bet tur visas rokoperas laikā viņam bijuši tikai pāris dziedājumu un sajust sevi kā tādu īstu ļaundari neesot izdevies. Dzejnieks rokoperā Kaupēn, mans mīļais! ir libreta autores Māras Zālītes izdomāts. «Izlasot libretu, Dzejnieka lomā saskatīju ļoti daudz līdzību ar savu personīgo dzīvi, un man tas bija interesanti. Kā citi saka - Dzejnieka loma ir būt tautas sirdsapziņai, slikto spēku soģim. Īstenībā tā ir pasmaga loma, jo es visas izrādes garumā tiešām esmu tāds pozitīvais tēls, bet beigu beigās tieši es esmu tas, kas Kaupēnu pakar. Pēdējais jautājums, izrādei beidzoties: «Apskrien mani brūni svārki / Ar tām joda asinīm / Vai Dieviņ, mīļā Māra, / Kā es viņus nomazgāšu?» Atgādinu Normunda Naumaņa vērtējumu Zigfrīdam kā šīs lomas atveidotājam: zīmīgais un lieliskais. «Katrs jau interpretē un formulē, kā patīk,» atbild pats novērtētais. Birokrātisks cenzors Jautāju, kā tad reāli notiek tā pakāršana. «Tas notiek diezgan burtiski - uzliek kaklā cilpu un tiek izsists ķeblītis zem kājām.» Zigfrīds Muktupāvels spēlē visās izrādēs, Kaupēni mainās - 16. un 18.septembrī - Ivars Stonins, 17. un 19. - liepājnieks Mārtiņš Freimanis, kurš dzied arī grupā Tumsa. «Varbūt tāpēc tie Kaupēni ir divi, ja nejauši viens tiek pakārts pa īstam, tad otrs vēl paliek rezervē,» - tas, protams, bija Muktupāvela jociņš. Ikdienā, kā jau sākumā minēts, Zigfrīds ir Mikrofona ierakstu kantora darbinieks. «Kā cēlies septiņos, tā vakarā vēlu nonāku mājās - brīvdienu arī nav. Es nevaru konkrēti savu amatu formulēt. Varbūt zināmā mērā tāds birokrātisks cenzors varētu būt viens no virzieniem. Mūzikas biznesa tēma patiesībā ir ļoti smaga, un par to jārunā atsevišķi. Man nemaz nepatīk par to runāt.» Kas vēl? Aktīvo koncertdarbību ar grupu Bet bet, kuru varētu dēvēt par darba biedru pašdarbības kolektīvu (divi citi dalībnieki Guntars Račs un Uģis Tirzītis arī strādā Mikrofonā), Zigfrīds dēvē par izklaides žanru, lieli un nozīmīgi darbi šogad bijuši divi - Jura Kulakova Mateja pasija un šis pats Kaupēns.