Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Mūsu meitene Azerbaidžānā

Bijusī Latvija Statoil izpilddirektore Baltijas valstīs Baiba Rubesa (54) jau divus mēnešus mīt Azerbaidžānas galvaspilsētā Baku. Darbadiena sākas ar skatu no dzīvokļa uz naftas torņiem Kaspijas jūrā. Vai viņa skumst pēc mājām?

Šajos Dziesmu svētkos Latvijā Baiba pirmo reizi piedalījās kā dziedātāja. Pirms pāris gadiem pašas organizētajā Statoil Latvija korī, ko vada Ivars Cinkuss, Baiba dzied soprānu grupā. Tiekamies dienā, kad Mežaparka Lielajā estrādē notiek Dziesmu svētku noslēguma koncerta ģenerālmēģinājums. Zilajās debesīs cepina spoža saule. Baibai mugurā vējjaka, uz acīm tumšas saulesbrilles, rokās minerālūdens pudele. Labās rokas pirkstā no vecmāmiņas mantots skaists saules gredzens. Tajā vīta sudraba ietvarā dzintara acs.

Baiba palepojas, ka noslēguma koncertā viņai mugurā būs Alsungas novada tautastērps. Brunčus audusi Vilsona kundze Ņujorkā, blūze izšūta pie Marutas Grasmanes Senajā klētī, villaine un zeķes ir vecāsmātes darinātas, un sakta piederējusi mātei. Mūsu saruna notiek, sēžot skatītāju solos, fonā skan kora dziesmas.

Garām paiet Baibas paziņas un sauc — čau, Rubesita! Sarunu biedre smej — šo iesauku viņai devuši Barselonas olimpiādes spāņu organizatori Seulas olimpiādē, un skanīgais vārdiņš pielipis. Visu sarunas laiku Baibas vaigus rotā meitenīgas smaida bedrītes. Jādomā, tās ir ļoti lipīgas, jo ap Baibu allaž ir smaidīgi cilvēki.

VARĒTU ARĪ ANGOLĀ


Kad maijā Latviju pārsteidza ziņa, ka veiksmīgā un enerģiskā Statoil izpilddirektore, viena no nedaudzajām ietekmīgajām Latvijas uzņēmējām Baiba Rubesa pieņēmusi piedāvājumu strādāt naftas un gāzes ieguves kompānijā Azerbaidžānā, viņa saviem kolēģiem — arī degvielas tirgotājiem — sarīkojusi nelielas atvadas. Toreiz LUKoil valdes priekšsēdētājs Haims Kogans raustījis plecus — sak, ko tu tajā Azerbaidžānā darīsi? Baiba atbildējusi: "Ja ar jums tiku galā, tad arī tur nepazudīšu!"

Šajā atbildē ir visa Baibas Rubesas būtība. Daudzas sievietes pusmūžā rod laimi apziņā, ka dzīve jau nostabilizējusies, blakus ir mīļotais vīrietis (Baibai — Dailes teātra aktieris Juris Bartkevičs — red.), kurpi nespiež materiālie apstākļi un sirdī iestājies rāms jaušamā zeltainā rudens tuvuma noskaņojums. Šis stereotips neattiecas uz Baibu Rubesu, kura no dabas apveltīta ar izcilām mārketinga un komunikācijas spējām un ir atvērts pasaules cilvēks ar neapmierināmu izsalkumu pēc jaunām vietām un izaicinājumiem, turklāt, kā pati apgalvo, nejūtoties tik veca, kā pasē rakstīts.

Pēc masu medijos publicētās oficiālās ziņas internetā plūda komentāru straumes ar minējumiem: "Jaunais postenis Rubesai ir sods vai paaugstinājums darbā?" Izskanēja pieņēmumi: "Tuvāk planētas karstajiem punktiem — tas neapšaubāmi ir tālredzīgs lēmums, tur varai tuvāk!" Zinātāji sprieda: "Laikam jau Baibas tēvam Brunim Rubesam (Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks, savulaik pasaulē pazīstamu autokompāniju stratēģis, baņķieris — red.) jāsaka paldies, menedžeres ķēriens meitai ir no viņa!" Kāds pauda prieku par Baibu: "Apsveicami, lēmums liecina, ka Rubesa ir spēcīga personība!" Kā vienmēr, netrūka sīkas nenovīdības: "Tak laikam jau viņa lielās algas dēļ projām brauc…"

Baiba pēdējo nemaz nenoliedz — viņa atzīst, ka stabilitātei un dvēseles harmonijai nepieciešams labs finansiālais pamats, taču naudai nekad neesot bijusi galvenā loma dzīves ceļā un miljonāre viņa ne tuvu neesot. Nelabojamā pozitīviste saka: "1993.gadā, protams, nepārcēlos uz Latviju, lai strādātu naftas biznesā, bet man tāda taciņa — eju un nezinu, kurp tā vedīs. Taču mūžu mūžos Statoil izpilddirektore negribēju būt. No ārpuses izskatījās, ka pārmaiņas manā dzīvē notika vienā mirklī, bet neviena lietišķa sieviete tādu lēmumu nepieņem pēkšņi, dialogs ar sevi un tuvākajiem ilga divus gadus."

Taču — Azerbaidžāna! Tā nav īsti Eiropa un musulmaņu valsts! Baiba dzirkstoši pasmaida: "Runa nav par to, kur atrodas mans darba kabinets. Es labi jūtos Toronto, Ņujorkā, Romā, Londonā, Oslo, Briselē, visur. Tikpat labi es varētu strādāt Angolā vai Antarktīdā. Man svarīgi, lai joma, kurā darbojos, mani saista."

SVĀRCIŅI JOPROJĀM ĪSI


Protams, viena lieta ir doties nezināmajā, kur tevi neviens negaida, pavisam cita, ja jaunajā dzīvesvietā viss nokārtots no A līdz Z: laba alga, mēbelēts dzīvoklis skaistā augstceltnē, ideāli darba apstākļi, kompānijas šoferis jebkurā diennakts stundā, uzmanība un cieņa no kolēģiem. Baiba joko, ka tagad viņai bez dzīvokļa Rīgā un lauku mājām Kurzemē esot vēl viena vieta, par ko rūpēties.

No viņas dzīvokļa logiem Baku redzama Kaspijas jūra un naftas torņi. Uz tāda dzelzs monstra Kaspijas jūrā Baiba vēl nav bijusi, tas nemaz neesot tik viegli izdarāms. Taču viņa par to neskumst — varbūt kādreiz pārlidošot tiem pāri ar helikopteru. Naftas torņa varenību viņa izbaudījusi Ziemeļjūrā.

Kompānijas StatoilHydro ASA speciāliste savu dzīvokli personiskāku padarījusi ar mīļlietām, kas atvestas no mājas: gultas veļu, gleznām, mākslas darbiem, kasetēm ar labām filmām, grāmatām. Juris regulāri ierakstot viņas iTouch mūziku.

Baiba atklāti stāsta, ka pārmaiņas viņas dzīvē nesušas pārejošus zaudējumus — attālums Baibu šķir no Jura, no māsas Baņutas ģimenes, tēva un draugiem Rīgā. Ļoti pietrūkstot biežo izbraukumu uz mājām Kurzemē, kuras iekārtošana tagad gulst uz Jura pleciem.

Acīm dzirkstot, Baiba šķelmīgi saka, ka Azerbaidžānā pietrūkstot arī laikraksta Diena. Ar to un stipru kafijas tasi allaž sācies viņas darba cēliens mājās Latvijā. Protams, Dienu var lasīt internetā, bet pāršķiramo lapu čaboņa arī piederot pie ikrīta rituāla. Taču Baiba neskumst, tas nudien nav viņas dabā. Tagad viņas rokās no rītiem čab Financial Times, bet kafija arī Azerbaidžānā esot ļoti laba, tikai pēdējā laikā vairāk velkot uz tēju: "Tur visi dzer tēju, šķiet, ka to veicina klimats."

Pēdējā laikā Baiba arvien retāk uzturā lietojot gaļu, taču Azerbaidžānā ir izcila jēra gaļa: "Man šķiet, ka to esmu tur apēdusi vairāk nekā visas savas dzīves laikā!" Baiba priecājas, ka samērā ātri iejutusies Baku ikdienā: "Pietrūkst mana un Jura iecienītā Osirisa, toties esmu Baku atradusi vietu, kur var pasēdēt uz balkona un izdzert kafiju. Tas restorāns ļoti līdzīgs Liepājas Rokkafejnīcai."

Posdamās dzīvei jaunajā darbavietā, Baiba nav iegādājusies jaunu drēbju kārtu: "Izrevidēju apģērbu skapi un atradu gadiem "marinētas" kleitas. Karstajā klimatā tās lieti noderēs. Lielo karstumu gan vēl neesmu piedzīvojusi, tas būšot augustā, taču Baku tulkojumā nozīmē — Vēju pilsēta, un vēji patiešām ir vareni, tie dzesē svelmi!"

Baibas sievišķīgo atklājumu jomā Baku ir laba manikīre, bet viņa iemācījusies iztikt bez friziera pakalpojumiem. Savu Rīgas šuvēju Baiba arī nemainīšot ne pret vienu citu.

Baiba rāda fotogrāfijas, kuras pēc mana lūguma paņēmusi līdzi. Amatieres uzņemtajos fotokadros redzama Baibas nule kā iepazīt sāktā Azerbaidžāna: "Tirgus. Tajā var nopirkt augļus un dārzeņus, ko saule noskūpstījusi, tiem pavisam cita garša.

Vietēji parkā uz soliņa spēlē kaut ko līdzīgu šaham.

Ugunskalns. Nogāze, no kuras dzīlēm laukā šaujas liesmas. Azerbaidžāna ir kontrastu zeme, te līdzās sadzīvo naftinieku sapostītā daba ar neaprakstāmi skaistiem kalniem un ielejām. Tik daudzkrāsainus kalnus es neesmu redzējusi nekur citur pasaulē. Par to pārliecinājāmies izbraucienā pa nomaļiem kalnu apvidiem, kur dabas pirmatnība iet roku rokā ar cilvēku dzīvesveidu.

Kompānijas pieci šoferi, smaidīgi azerbaidžāņu vīri. Viņi strādā cauru diennakti un vienmēr ir mūsu rīcībā, jo lidmašīnas lido naktī, tāpēc lidostā esmu agri no rīta vai dziļā naktī."

Baku Baiba pati pie stūres nesēžas, un tam ir nopietni iemesli: uzņēmumā ir savi iekšējie drošības noteikumi, un parasti StatoilHydro šoferis viņu nogādā visur, kur Baiba vēlas. Cik droša Azerbaidžāna ir ārzemniekiem? Miesassargs Baibai neesot vajadzīgs, Baku iedzīvotāji ir dienvidnieciski laipni, viesmīlīgi un atvērti. Vienīgais, kas apdraud cilvēkus, ir gadu desmitiem neremontētās ielas un bedres tajās, kuras ar valdības gādību tagad neaptverami ātros tempos tiek likvidētas. Tomēr ārzemniekiem pilnīgi nesaprotama ir satiksme uz Azerbaidžānas ceļiem un Baku ielās: "Tur neeksistē ne braukšanas noteikumi, ne ātruma ierobežojumi, ne drošība uz gājēju pārejām. Visi skrien kā traki, nemitīgi taurē tā, ka ausis krīt ciet. Ja neesi šo sistēmu iesūcis ar mātes pienu, pie auto stūres labāk nesēsties."

Kā izpaužas musulmanisma ietekme uz cilvēkiem? Man grūti iedomāties, ka Baiba izietu uz ielas vai dotos uz tirgu garos svārkos un lakatiņu galvā. Baiba dzidri smej: "Baku meitenes nēsā vēl īsākus svārkus nekā es, lakati galvā vecākām sievietēm un reizēm arī jaunākām. Islāms nav uzspiesta lieta, taču tā ir patriarhāla zeme, un ģimenē visu nosaka vīrietis. Krogus visbiežāk apmeklē ārzemnieki, naftinieki."

VARENO KOPA


Tagad parunāsim par vīriešiem. Oficiālā fotogrāfijā Baiba redzama kopā ar StatoilHydro ASA kompānijas varenajiem. Protams, tie visi ir vīrieši. Baiba izmeklētā kostīmā starp viņiem izskatās trausla un eleganta. Starojoša. Baibas oficiālais amats — StatoilHydro Azerbaidžānas GPA vadītāja, viņai blakus stāv Azerbaidžānas valsts prezidents.

Kā iejuties tik spēcīgu vīru kompānijā, vai viegli kļūt līdzīgai starp līdzīgajiem šajā vidē? Baiba ar smaidu atceras: "Kad vadīju pirmo semināru par vides monitorēšanu un nobeigumā stāstīju, ko nozīmē vadīt 900 cilvēku lielu komandu, lielie vīri saprata, ka neesmu nekāda glorificēta sekretārīte, bet nopietni un dziļi pārzinu savu darbalauku." Viņa skaidro, ka sievietei visā pasaulē sava kompetence jāpierāda ilgstošāk, dziļāk un pamatīgāk nekā jebkuram vīrietim. Azerbaidžānā tas ir vēl grūtāk.

Savi plusi jaunajā darbā arī esot: "Man tagad nav galvenās atbildība par to, kas notiek uzņēmumā, kā tas bija Latvijā. Ar mani te nekas nesākas un nebeidzas. Tagad man arī nav jādomā par benzīna cenu pie sūkņa un par to, cik gāze un nafta maksā kaut kur pasaulē." StatoilHydro ASA ir viens no lielākajiem jēlnaftas ieguvējiem un tirgotājiem pasaulē, un Baiba Rubesa jaunajā amatā ir tādā kā naftas un gāzes diplomātes statusā. Viņai ir jāveido un jāstiprina kompānijas attiecības ar atbildīgām valsts iestādēm, vēstniecībām un sadarbības partneriem šī reģiona valstīs (Azerbaidžāna, Gruzija, Turkmenistāna — red.).

Enerģisko sievieti fascinē iespēja piedalīties projektu veidošanā, kas dzīvē realizēsies nevis pēc trim vai pieciem gadiem, bet 2030.gadā vai vēl tālākā laika periodā. Pie tiem pieder arī dabas aizsardzība. Daba Azerbaidžānā ir postīta gadiem ilgi, naftas ieguves vietas tika nežēlīgi izmantotas gan cariskās Krievijas, gan padomju laikā. Tagad strauji jādomā par dabas resursu atjaunošanu.

Vaicāju, vai Kaspijas jūrā vispār var peldēties? Vai tās virsmu neklāj spilgti naftas plankumi? Baiba saka, ka pludmalē pie pilsētas kolēģi neesot ieteikuši brist jūrā, bet atšķirībā no Rīgas līča, kas ir kā slēgta bļoda, Kaspijas jūra ir varena un ūdens apmaiņa notiekot nemitīgi, tāpēc nedaudz tālāk no Baku var atrast lieliskas peldvietas. Kad Juris atbraucot ciemos, viņam vienmēr līdzi esot makšķere. Kaspijas jūrā nav lašu, tos ieved no Norvēģijas, toties ir stores!

ZĪMĒ LOGUS


Cik bieži Baiba tagad varēs tikties ar Juri? Smaidu Baibas acīs slēpj tumšās brilles, bet balss skan priecīgi: "Gada laikā man dota iespēja sešas reizes braukt uz mājām. Tagad man ir atvaļinājums. Pēc Dziesmu svētkiem brauksim uz laukiem, bet jūlija beigās atgriezīšos Baku, un Juris brauks kopā ar mani. Baku viņš iejutās jau pirmajā reizē, jo audzis padomju laikos un labi zina krievu valodu. Viņš visas sadzīviskās lietas kārtoja ātri un nemanāmi, ar cilvēkiem runājās, it kā te būtu dzimis. Es arī tagad mācos krievu valodu. Pašlaik Juris filmējas pie režisora Arvīda Krieva filmā Dancis pa trim par notikumiem Kurzemes katlā kara pēdējās dienās. Juris tēlo vācu pulkvedi." Baiba jūsmo — uniformā viņas draugs ir stalts un elegants.

Baibas plaukstdatorā iezīmēti logi — paredzamās ierašanās Latvijā un Jura pirmizrāžu dienas. Taču abu profesijas ir neparedzami neaprēķināmas, un jau ir skaidrs, ka uz vienu pirmizrādi Baiba pavisam noteikti netiks, jo tajā laikā viņai jāatrodas Ašgabatā.

Baiba saka — sazināties ar savējiem ir viegli. Nav vairs kā 90.gados, kad, piemēram, strādāt Čehoslovākijā bija tikpat kā doties Visumā. Tagad runa esot tikai par interneta ātrumu. Vientuļa viņa Baku nebūs — tur ir gan Latvijas vēstniecība, gan Parex bankas pārstāvniecība, tātad vēl daži tautieši!

Jaunais izaicinājums pieņemts, kādi mērķi tiek noteikti nākotnē? Varbūt kandidēsi uz Latvijas prezidentes amatu? Baiba smaida: "Nekad nesaki — nekad! Taču pašlaik vēlos, lai Dievs man dod gudrību pieņemt un labi darīt savu darbu.".

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Diena jautā

Jauna valdība Latvijā būs

Kopā nobalsojuši: 493

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits