Nav divu trakumsērgu

BSE nedrīkst jaukt ar trakumsērgu. BSE pirmo reizi konstatēta un aprakstīta 1985.gadā Lielbritānijā, kur jau skarti 55% govju ganāmpulka. BSE sastopama arī daudzās citās pasaules valstīs - Šveicē, Francijā, Beļģijā, Nīderlandē, Vācijā Kanādā, Dānijā, Portugālē, Omānā, Itālijā, Lihtenšteinā, Luksemburgā, Īrijā, Spānijā, Kuveitā. Uzskata, ka slimības izplatībā vainojama liellopu gaļas un kaulu miltu izbarošana liellopiem. BSE izraisa infekciozi proteīni jeb prioni. Domājams, ka viens un tas pats infekciozais proteīns, mainot savas īpašības, izraisa letālu slimību arī cilvēkam, kā arī dažādu sugu dzīvniekiem - liellopiem, aitām, briežiem, ūdelēm un kaķu dzimtas pārstāvjiem, apdraudot šo sugu eksistenci, radot deģeneratīvas pārmaiņas galvas un muguras smadzenēs. Slimība sākas pēc 7 gadiem Vairākus gadus pēc liellopu inficēšanās ar govju sūkļveida encefalopātiju parādās raksturīgas klīniskas pazīmes - nestabila gaita, nekoordinētas kustības, ķermeņa muskulatūras raustīšanās, bezmērķīgas kustības ar galvu. Govīm samazinās izslaukums. Pēc slimības klīnisko pazīmju parādīšanās dzīvnieks iet bojā pāris mēnešu laikā. Inkubācijas periods liellopiem ilgst no 20 mēnešiem līdz pat vairāk nekā 15 gadiem, visbiežāk 3-7 gadus. Šajā laikā liellopu gaļa un tās produkti var nonākt pārtikas apritē. Cilvēku inficēšanās ir ļoti iespējama, it īpaši, ja dzīvnieks tiek kauts īsi pirms klīnisko pazīmju parādīšanās. Šajā fāzē ir augsta prionu koncentrācija. Nesalaužamie prioni Prioni, kas izraisa BSE, ir visai atšķirīgi no līdz šim zināmiem slimību ierosinātājiem - baktērijām, vīrusiem. Tie ir izturīgi pret augstu temperatūru, ķīmiskiem un dezinfekcijas līdzekļiem, ārējā vidē var saglabāties vairākus gadus. Arī cilvēkam prionu izraisītās slimības ir neārstējamas un beidzas letāli. Cilvēkam ir bīstami uzturā lietot slimu dzīvnieku gaļu, tās produktus. Tādēļ nepieciešams laikus konstatēt slimības gadījumus un dzīvniekus iznīcināt. Tas ir viens no būtiskākiem paņēmieniem, kā pārtraukt slimības izplatīšanos. Svarīgs pasākums ir liellopu gaļas un kaulu miltu lietošanas aizliegums dzīvnieku barības piedevās. Lai gan BSE Latvijā nav diagnosticēta, Latvijai jau sen ir tirdznieciski sakari ar Vāciju un Nīderlandi, kā arī citām valstīm (gan dzīvniekiem, gan barības piedevām), kur BSE jau ir diagnosticēta. BSE nav trakumsērga Govju sūkļveida encefalopātija ir visai nesen atklāta slimība, un tā noteikti jāšķir no trakumsērgas (Rabies), kas ir viena no retajām slimībām, kas bija pazīstama jau 3000 gadu pirms mūsu ēras, bet vēl līdz šim brīdim nav ārstējama. Simptomi gan govju sūkļveida encefalopātijai, gan trakumsērgai daļēji ir līdzīgi - uzbudinājums, muskuļu trīce, dzīvnieks klūp, nespēj nostāvēt -, kaut gan cēloņi ir gluži atšķirīgi. 1903.gadā franču zinātnieku grupa atklāja, ka trakumsērgu izraisa vīruss. Ar trakumsērgu slimo visi siltasiņu dzīvnieki (arī govis), putni un cilvēks. No mājdzīvniekiem visbiežāk saslimst suņi, nedaudz retāk kaķi, mazāk jutīgas ir govis, zirgi, aitas un cūkas. No savvaļas dzīvniekiem visbiežāk saslimst plēsīgie gaļēdāji - lapsas, vilki, jenoti, arī žurkas. Trakumsērga ir brūču infekcija. Cilvēks inficējas, ja vīruss ar siekalām iekļūst brūcē. Biežāk tas notiek, ja slimais dzīvnieks iekož, taču infekcijas vārti var būt arī iepriekš citādi radusies brūce. Trakumsērgas inkubācijas periods ir no 2 nedēļām līdz 3 mēnešiem (pat līdz gadam). Trakumsērga sākas ar dzīvnieka uzvedības maiņu, visraksturīgāk tā izpaužas suņiem, tiem ir tieksme uzbrukt un skriet prom no mājām. Slimība ilgst aptuveni nedēļu. Ar trakumsērgu slimie dzīvnieki iet bojā nosmokot, jo slimības beigu stadijā iestājas paralīze, kas skar rīkli, apakšžokli un arī elpošanas muskulatūru. Ja cilvēks kontaktējies ar dzīvnieku, kas slimo ar trakumsērgu, viņam noteikti jāsaņem potes pret šo slimību. Lai ierobežotu trakumsērgas izplatību, katru gadu suņi un kaķi pret to jāvakcinē. Rakstā izmantoti Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centra un Valsts veterinārā dienesta materiāli