Nepārsūdzētais Kaksīša spriedums

Spriņģi un M.Nurku, piedaloties prokuroram J.Dzenītim, tulkam L.Kuprejevai un aizstāvim V.Kozlovskim, nosprieda atzīt par vainīgu 1965.gadā dzimušo Rolandu Silaraupu un sodīt viņu ar brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem un ar nometinājumu uz diviem gadiem. Tiesas prāvas spriedums labi parāda to argumentāciju, kāda tika lietota, lai vajātu citādi domājošos, un var kalpot kā vērtīga informācija lasītājiem, veidojot viedokli par to, vai ir pieņemama šīs prāvas priekšsēdētāja Jura Kaksīša atrašanās Ministru prezidenta biedra amatā. Publicējam tiesas prāvas spriedumu, nedaudz īsinot. Diena (..) Izskatot krimināllietas materiālus, LPSR Augstākās tiesas krimināllietu tiesas kolēģija konstatēja: Tiesājamais Rolands Silaraups laikā no 1985.gada pavasara līdz 1986.gada martam, būdams naidīgi noskaņots pret padomju varu, nolūkā graut un vājināt to, sistemātiski nodarbojās ar pretpadomju aģitāciju un propagandu. Savā dzīves vietā Rīgā, Gorkija ielā 151 dzīv. 247 un citās vietās Rīgā Silaraups izplatīja pretpadomju idejas un uzskatus, kā arī apmelojošus izdomājumus, kas diskreditē Padomju valsts un sabiedrisko iekārtu, sludināja naidu un nesaticību pret krievu tautu, aicināja uz cīņu pret padomju varu un par buržuāziskās iekārtas atjaunošanu Latvijā, ko izdarīja mutvārdos, kā arī izplatot iespiestus darbus - pretpadomju literatūru - septiņus vācu fašistiskās okupācijas laika pretpadomju satura žurnālus Laikmets, kas izdoti 1943.-1944.gados, kuros no klaji fašistiskām pozīcijām nomelnota Padomju vara, PSRS, sociālisms, cildināta fašistiskās ideoloģijas cilvēknīdēja politika, slavinātas latviešu buržuāziskā nacionālisma idejas un izteikti aicinājumi cīnīties pret padomju varu, Padomju Savienību, apgalvots, ka padomju vara it kā esot latviešu tautas nāvīgākais ienaidnieks, ka pie padomju varas it kā valdot vandālisms un genocīds. Propagandējot pretpadomju idejas un uzskatus, Silaraups izplatīja arī vācu fašistiskās okupācijas laika pretpadomju satura J.Sārta grāmatu Pieviltie, kurā apmelota Padomju vara un tās atjaunošanas apstākļi Latvijā 1940.-1941.gados. Sarunās ar saviem paziņām Silaraups aicināja viņus cīņā pret Padomju varu, slavēja vācu fašistu iebrukumu Latvijā, apgalvoja, ka PSRS it kā esot okupējusi Afganistānu. Nopratināts kā tiesājamais Silaraups sevi par vainīgu viņam inkriminēto darbību izdarīšanā atzina un paskaidroja, ka viņš ir naidīgi noskaņots pret padomju varu, tāpēc arī savus paziņas Osi, Bankavu, Straupi aicinājis cīnīties pret padomju varu. Naidīgi uzskati pret padomju varu izveidojušies, klausoties tēva stāstus par kara laiku, par notikumiem Latvijā 1940.-41.g., kā arī klausoties tādu ārzemju raistaciju pārraides kā Amerikas balss, Brīvība, Brīvā Eiropa u.c. (..)Savus uzskatus par padomju varu nav mainījis. Tiesa uzskata, ka Silaraupa vaina pretpadomju aģitācijā un propagandā ir pierādīta ar sekojošiem pierādījumiem. Nopratināts kā liecinieks ,D.Straupe savas iepriekšējā izmeklēšanā dotās liecības apstiprināja, kā arī liecināja, ka 1985.gada pavasarī tiesājamais savā dzīvoklī iedevis D.Straupem izlasīšanai septiņus pretpadomju satura žurnālus Laikmets. Šajos žurnālos ievietotie raksti pauduši padomju varai naidīgas idejas, aicinot cīnīties pret padomju varu. Sarunas laikā Silaraups slavinājis buržuāzisko dzīves veidu, tajā skaitā buržuāziskās Latvijas laikā, propagandējis naidu pret padomju varu un krievu tautu. Silaraups lepojies ar to, ka viņa tēvs Otrā pasaules kara laikā cīnījies pret Padomju armiju. Silaraups aicinājis D.Straupi cīnīties pret padomju varu. (..) Liecinieks I.Bankavs apstiprināja savas iepriekšējā izmeklēšanā dotās liecības un liecināja, ka viņam jau agrāk bijis zināms, ka Silaraups noskaņots pret Padomju varu, taču, kad 1985.gada novembra nogalē Bankavs atgriezies no dienesta armijā un saticies ar Silaraupu, sapratis, ka viņš kļuvis vēl naidīgāk noskaņots pret padomju varu. Silaraups aicinājis cīnīties pret padomju varu, paudis naidu pret krievu tautas dzīvošanu Latvijā, uzskatot to par kultūras ziņā mazvērtīgu. Par savu mērķi Silaraups izvirzījis buržuāziskās iekārtas atjaunošanu Latvijā. Silaraups izteicis nodomu nelikumīgi nokļūt ārzemēs. Aģitējis, lai Bankavs un citi tiesājamā paziņas, kas paliks Latvijā, iesaistās cīņā pret Padomju varu. (..)Arī liecinieks G.Lieldidžs liecināja, ka sarunu laikā Silaraups propagandējis savu negatīvo attieksmi pret padomju varu. Silaraups klausījies ārzemju radio raidstaciju pārraides un teicis, ka tikai šie raidījumi visus notikumus pasaulē atspoguļo pareizi. Par to, ka Silaraupam ir pretpadomju nostāja un viņš sarunās propagandē kapitālistisko dzīves veidu, liecināja arī liecinieks M.Jasjuks. (..) Krimināllieta daļā par spiegošanu un dzimtenes nodevību izbeigta. (..) Apskatot lietiskos pierādījumus - divas magnetofona kasetes ar ārzemju pretpadomju radioraidījumu ierakstiem, kas izņemti Silaraupa dzīves vietā, noskaidrots, ka tiem ir pretpadomju raksturs. Ar šiem lietiskajiem pierādījumiem arī apstiprinās tiesājamā liecības daļā par pretpadomju satura informācijas iegūšanu. R.Silaraupa buržuāziski - nacionālistiskos uzskatus raksturo arī 1986.g. 21.martā viņa dzīves vietā izņemtais gredzens ar buržuāziskās Latvijas karoga simbolu. Krimināllietā ir ziņas, kas apstiprina, ka tiesājamā tēvs - Rihards Silaraups Otrā pasaules kara laikā ir dienējis fašistiskās Vācijas armijā, bet pēckara gados izcietis sodu par Dzimtenes nodevību. (3.sēj. l.l. 6-6., 37.-41.). (..) Minētie fakti apstiprina tiesājamā liecības par to, ka pretpadomju satura informāciju viņš jau agrā jaunībā guvis no sava tēva, bet žurnālus Laikmets atradis vecvecāku mājās. (..) Apmelojošus izdomājumus par padomju varu, par PSRS ārpolitiku un šāda pat rakstura literatūru Silaraups izplatīja nolūkā pārliecināt šīs personas, kurām nodeva šo literatūru, par savu vārdu pareizību un lai aģitētu viņas pret padomju varu. Pretpadomju aģitācijas un popagandas mērķis bija apdraudēt PSRS politisko pamatu - padomju varu kā padomju sabiedrības politiskās organizācijas formu, aicinot aizstāt to ar kapitālisma restaurāciju. Tā rīkojoties, Silaraups apzinājās, ka melīgās ziņas neatbilst objektīvās īstenības faktiem, nevēlējās iepazīties un izzināt šīs objektīvās īstenības faktus. Tādējādi Silaraupa izdarīto noziedzīgo darbību saturs, viņa aktīvā un mērķtiecīgā rīcība liecina, ka viņš apzinājās, ka izdara aģitāciju un propagandu, kas apdraud Padomju valsts un sabiedriskās iekārtas politisko pamatu un arī vēlējās tādas darbības izdarīt, lai grautu vai vājinātu Padomju varu. (..) Pamatojoties uz minētajiem pierādījumiem, tiesa atzīst par pierādītu, ka Silaraups izdarījis Latvijas PSR KK 65.p. 1.d. paredzēto noziegumu. (..) Silaraups izdarījis sevišķi bīstamu valsts noziegumu, kas saskaņā ar LPSR K.K. 7.1.p. noteikumiem atzīstams par smagu noziegumu. Ņemot vērā tiesājamā liecības, tiesa nāk pie secinājuma, ka viņš izdarīto nenožēlo. Pie šādiem apstākļiem tiesa uzskata, ka Silaraupa labošanai un pāraudzināšanai izraugāms sods, kas saistīts ar brīvības atņemšanu reāli panta sankcijas robežās. Saskaņā ar LPSR KK 23.p. noteikumiem sods izciešams stingra režīma labošanas darbu kolonijā. Saskaņā ar LPSR KPK 66.p. 3.p. noteikumiem lietiskie pierādījumi, kā lietas, kas aizliegtas apgrozībā, iznīcināmi. (..) Ņemot vērā teikto un vadoties no Latvijas PSR KPK 299.-300.pantu prasībām, tiesas kolēģija nosprieda: Silaraupu Rolandu Riharda d., dzimušu 1865.gadā, atzīt par vainīgu nozieguma izdarīšanā, kurš paredzēts Latvijas PSR KK 65.p. 1.daļā, un sodīt pēc šā panta ar brīvības atņemšanu uz pieciem (5) gadiem un ar nometinājumu uz diviem (2) gadiem. Sodu izciest stingra režīma labošanas darbu kolonijā. Soda izciešanas sākumu skaitīt no 1986.gada 25.septembra, ieskaitot izciestā soda laikā iepriekšējo apcietinājumu no 1986.gada 21.marta līdz 25.septembrim. Lietisko pierādījumus divas magnetofona kasetes ar ierakstiem, J.Sārta grāmatu Pieviltie, septiņus žurnālus Laikmets - iznīcināt. Spriedums kasācijas kārtībā nav pārsūdzams vai noprotestējams un stājas spēkā ar tā pasludināšanas dienu.