Pārspējis tādus tenisa pasaulē cienījamus vārdus kā Džeimss Bleiks, Nikolass Lapenti un Mikels Lodra, mūsu Ernests Gulbis pēc četrām sīva cīniņa stundām piekāpās vien Džokovičam. Ko jūs jutāt, sēžot tribīnēs un skatoties uz savu dēlu? SestDienas jautājumu jaunā, daudzsološā tenisista māte aktrise Milēna Gulbe-Kavace uztver, saglabājot pilnīgu mieru. Sarunas laikā viņa tā arī nenoņem saulesbrilles — varbūt, lai izteiksmīgajās, brūnajās acīs (tās Ernests mantojis no mātes) svešinieki neredzētu emociju gammu, ko viņa vēlas paturēt tikai sev un saviem tuvākajiem. Milēna sarunas sākumā brīdina, ka negribētu, lai rakstā par dēlu būtu liriskas atkāpes, sentiments. "Kā es jūtos vai izskatos, nav svarīgi. Raksts ir par Ernestu, un es gribētu, lai ir tikai lietišķa informācija," viņa laipni, bet noteikti izsaka savu viedokli. Līdz šim gan Milēna, gan Ernesta tēvs uzņēmējs un miljonārs Ainārs Gulbis no intervijām izvairījušies. Tas neesot vajadzīgs ne ģimenei, ne Ernestam pašam. Tomēr Ernests pasaulē startē ar Latvijas vārdu. Viņa straujie, ievērības cienīgie panākumi liek mums jautāt: kā izaudzināt Ernestu Gulbi? BABA, PAS! Ja jums aug atvase, kura kustas kā dzīvsudrabs un nemitīgi pieprasa jaunas nodarbes, nekrītiet panikā. No ļoti žiperīga puišeļa var izaug ne tikai razbainieks, par ko, iespējams, jūs simtiem reižu brīdinājusi vecmāmiņa, bet arī Ernests Gulbis! Jūnija pirmajās dienās saņemot ziņas, ka French Open turnīrā Gulbis gūst vienu uzvaru pēc otras, LTV ziņu raidījums nenoslinkoja un sameklēja 15 gadu vecu videomateriālu par Milēnu un Ernestu Gulbjiem. Nepilnu minūti garajā sižetā piecgadīgais žiperis pamanījās ne tikai vienā laidā skraidīt pa mauriņu, mātes mierpilnā, mīļuma pilnā skatiena pavadīts, bet arī atbildēt uz jautājumu: vai dienās grib būt aktieris vai tomēr sportists? "Sportists!" Ernests sauca. Toreiz viņš Jūrmalas tenisa kortos tikko bija sācis trenēties tenisā. Sākumā Ernestu neviens treneris nav gribējis mācīt. "Nu nē, tik maziņš," domīgi teicis zēna pirmais treneris Valdis Ginters. Augumā sīkais puisītis ņipri sita bumbiņu, cenšoties pārspēt augumā raženākos biedrus, kuri bija trīs četrus gadus vecāki. "Tā radās Ernesta slavenais "saīsinātais"," Milēna smaidot stāsta. "Saīsināto", kas nozīmē vieglu sitienu bumbiņai, tai nokrītot pretinieka laukuma pusē tuvu tīklam, lai pretinieks nepaspētu pieskriet un uztvert, Ernests lika lietā arī šovasar French Open turnīra spēlēs. Gulbja "saīsinātajam" jeb profesionāļu valodā čopam zaudēja ne viena vien tenisa augstākā līmeņa zvaigzne. Iespējams, mēs Gulbja lieliskās serves, ko varēja vērot TV skatītāji visā pasaulē, nemaz nepiedzīvotu, ja tenisista ģimenes sievietēm, viņu audzinot, nebūtu pamatīgi jālauza galva: kur to pārpārēm aktīvo puiku likt?! Ernestu audzināt Milēnai palīdzēja mamma Irina, leģendārā aktiera un Milēnas tēva Ulda Pūcīša sieva. Gulbji izšķīrās, kad Ernests bija vēl pavisam mazs. 22 gadu vecā aktrise studēja aktiermākslu Kultūras akadēmijā, piedalījās izrādēs un filmās. "Ernests pieķērās maniem kursa biedriem: Ivaram Stoninam, Uldim Anžem, Ivaram Auziņam. Viņam šausmīgi trūka stingras vīrieša rokas, puicisku lietu." Nosēdināt Ernestu istabas stūrī pie konstruktoriem vai klučiem nav bijis iespējams. "Baba, pas!" tagadējā Latvijas tenisa zvaigzne saucis vecmāmiņai un tik sitis bumbu "vārtos" starp viņas pēdām.
LATVIJAS TENISA SABIEDRĪBAI — LIEKS
90.gadu sākumā, kad uz tenisa treniņu pirmo reizi tika aizvests Ernests, šis sporta veids vēl nebija kļuvis par hobiju, ar ko amatieru līmenī nodarbojas daudzi pieaugušie un ved uz treniņiem arī bērnus. "Toreiz tas likās privileģēts sporta veids. Pieejams tikai retajam," atceras Milēna. Ernesta treniņi 1993.gadā sākušies, pateicoties Milēnas mammai. "Mēs jau visi ģimenē bijām tendēti uz mākslu," Milēna saka.
1984.gadā Rīgā uz tenisa turnīru ieradušās tā laika Krievijas zvaigznes — Čerkasovs, Pugajevs, Česnakovs. "Mana mamma bija jauna, skaista sieviete. Viņa intereses pēc aizgāja noskatīties dažas spēles. Un saslima ar to — sāka mācīties spēlēt." Viņa iedvesmojusi spēlēt tenisu arī kolēģus — zinātniekus no Elektronikas un skaitļojamo mašīnu institūta. Pēcāk arī savu mazdēlu Ernestu.
"Tenisu var iemācīties spēlēt jebkurš. Mans vīrs [Milēnas tagadējais dzīvesbiedrs uzņēmējs Gintars Kavacis] iemācījās spēlēt 40 gadu vecumā. Tagad spēlē savos, kā profesionāļi saka, čaiņiku turnīros," Milēna stāsta. Pati arī pamēģinājusi. Taču drīz vien pārtraukusi. "Sapratu, ka no malas izskatos patizli. Nekad neiemācīšos tik skaisti spēlēt kā mans dēls."
Ernests bumbu driblējis jau divu gadu vecumā. "Kad tagad to stāstu, neviens netic," Milēna smaida. Bumbiņas viņu dzīvoklī Zolitūdē bijušas visos stūros: lielas un mazas, mīkstas un cietas. Visas sienas Ernests apdauzījis. Nācies pat iegādāties skaņu izolējošu materiālu, lai kaimiņi nesūdzas. "Viņš negribēja zīmēt, ilgi un rūpīgi pie kaut kā strādāt," Milēna atceras. Četru gadu vecumā Ernests jau lasījis un skaitījis. "Baba, iemāci man to, iemāci to!" zēns nemitīgi lūdzies. Visas spēles viņš apguvis zibens ātrumā. Iemācījies, uzvarējis visus, piemēram, Monopolā, un tūdaļ zaudējis interesi.
Enerģijas zēnam bijis tik daudz, ka visu laiku nācies piebremzēt. "30.augustā viņam palika seši gadi, un mēs puiku aizvedām uz pirmo klasi." Mācības Ernestam padevās viegli. "Viņam galvā ir tāds kā mazs kalkulatoriņš, kas visu ļoti ātri uztver, sarēķina." Neskatoties uz intensīvajiem tenisa treniņiem un turnīriem, kas liedza kārtīgi ik dienu pavadīt skolā, Ernestam Rīgas 2.vidusskolā bija labas sekmes. Milēna dēlu raksturo kā sprinteri, nevis maratonistu. "Viņš izdara maksimālo, viņam ir kaifs, bet ātri apnīk."
Latvijas tenisa vide Ernestam kļuva par šauru 12 gadu vecumā. Milēna uzskata, Latvijas Tenisa federācija nedarīja neko, lai talantīgajam jaunietim palīdzētu izvirzīties. Latvijā nebija arī tāda līmeņa treneru, lai varētu sapņot pa starptautisko tenisa vidi. "Likmes tika liktas uz citiem spēlētājiem. Ernests ar savu talantu Latvijas tenisa sabiedrībai bija lieks," Milēna uzskata. Kāpēc tā? "Viņš neietilpa viņu plānos. Tika likti šķēršļi izaugsmei — gan treneru izvēlē, gan reitinga punktu skaitīšanā."
Grandiozās finansiālās izmaksas, sākoties starptautiskajiem turnīriem, sedza Ernesta tēvs Ainārs Gulbis. "Viņš ļoti palīdzēja finansiāli. Bieži pēc šķiršanās taču ir savādāk, ka aiziet un — čau! Pazūd," Milēna saka. Līdztekus finansiālajam atbalstam bija nepieciešama informācija: ko tālāk? Lai sameklētu dēlam labu treneri, apzinātu tenisa akadēmijas Eiropā, Milēna devās meklējumos Google. Viņa uzdūrās informācijai par leģendārā tenisa trenera Niki Piliča akadēmiju Minhenē.
MĒRĶI PALIEK NOSLĒPUMĀ
Nu gluži kā Ivanisevičs — skatoties, kādā ātrumā Gulbja pirksti spēlējas ar mobilo telefonu, nodomājis Niki Piličs. Iespēja mācīties pie trenera, kura skolnieks ir viens no visu laiku spožākajām tenisa zvaigznēm Gorans Ivanisevičs, Gulbja karjerā bija izšķirīga. Milēna atturas iedziļināties, kā jutās, palaižot dēlu 13 gadu vecumā tālu prom no mājām. Taču cita ceļa nebija, ja gribēja piedalīties starptautiskos turnīros, profesionāli augt.
Grūtākais pagrieziens karjerā Ernestam bija, kad sešpadsmit gadu vecumā viņš no junioru grupas U18 pārgāja pieaugušo grupā. Viņš piedzīvoja gan zaudējumus, gan zema līmeņa turnīrus. "Pieaugušo turnīros sēž spēcīgi vīri ap 30 gadiem. Saucas desmittūkstošnieki, jo balvu fonds ir desmit tūkstoš dolāru. Tā ir viņu profesija — pelnīt naudu šajā gaļasmašīnā," Milēna stāsta aizkulises. Jaunam spēlētājam iziet cauri šai gaļasmašīnai ir ārkārtīgi grūti. Šogad Ernests sācis spēlēt augstākā līmeņa turnīros.
Treneris Niki Piličs savam skolniekam no Latvijas palīdzēja ne tikai profesionāli, bet arī iemācīja dzīves gudrību: būt vienkāršam. Uz spēlēm Eiropā abi no Minhenes devās ar mašīnu. Nakšņoja vienā viesnīcas numuriņā, lai lieki netērētu līdzekļus. Milēna atzīst, tagad Ernests jau spēj nopelnīt ievērības cienīgu honorāru. Kā redzams viņa mājaslapā, karjeras ienākumi šobrīd ir 461 485 ASV dolāri. Ir arī reklāmas līgumi ar kompānijām, kuru raketes un apģērbu viņš spēlēs lieto. Taču lieki naudu Ernests netērē. "Protams, viņš var atļauties lidot biznesa klasē, nodrošināt savas vajadzības, bet bez pārmērībām."
Pagājis tas laiks, kad Milēna kopā ar Ernesta tēvu Aināru sēdēja pie turnīru kalendāra, nesaprotot, kā visu paspēt. "Vienīgais, ko visu laiku domājām: lai būtu spēles Eiropā. Lai viņam nav jālido uz Āfriku, Austrāliju." Ja kādā dēla spēlē nevarēja būt klāt un to nerādīja televīzijā, Milēna mājās no uztraukuma mazgāja grīdu. Tagad tas vairs nav aktuāli. Ernests pieaudzis, un Milēna uzskata — patstāvīgs. Dēla turnīru kalendāru viņa vairs nezina no galvas — pa reizei nākas ieskatīties internetā, lai noskaidrotu, kurp viņš lido spēlēt šobrīd. "Kāpēc vecāki cenšas tikt uz spēlēm? Tāpēc, ka tā ir iespēja satikties," viņa saka. Gluži nesen Gulbis nomainījis arī treneri — tagad ar viņu strādā Karls Heincs Veters. Katram trenerim ir savas stiprās puses. Treneru nomaiņa spēlētājam ir svarīga, lai pilnveidotos.
"Mans liktenis ir, ka reiz es biju aktiera Ulda Pūcīša meita, bet tagad esmu Ernesta Gulbja mamma — tā mani nesen kādā sabiedrībā iepazīstināja Agnese Zeltiņa, mana kursa biedrene. "Paldies, Agnese!" es teicu. Ģimene ir viņas prioritāte, un Milēnu tas pilnībā apmierina. Ernests tagad izaudzis. "Esmu viņu palaidusi vaļā," Milēna saka. Viņa ietur pauzi. Var tikai iedomāties, kādu saviļņojumu, runājot par dēlu, slēpj sievietes dūmakainās saulesbrilles. Milēnas un uzņēmēja Gintara Kavača ģimenē aug desmit gadu vecā meita Monika, arī viņa trenējas tenisā.
Vai var sacīt, ka Milēna dēla karjerai upurējusi savu aktrises karjeru? Viņa atbild noliedzoši. Aktrise uzskata, ka viņai nav tās enerģijas, kas nepieciešama teātrim. "Esmu pārāk vāja, lai varētu dalīties ar skatītāju." Deviņdesmito gadu vidū viņa spēlēja Jaunā Rīgas teātra trupā. Milēna palika "aiz strīpas", kad režisors Alvis Hermanis 1998.gadā kļuva par teātra galveno režisoru. "Esmu kamerstila aktrise. Varu filmēties. Varu mazajās izrādēs. Bet ne uz lielās skatuves kā mans tēvs vai, piemēram, mana kursa biedrene Rēzija Kalniņa," aktrise ir atklāta.
Šovasar Žaklīna Cinovska filmē seriāla Prāts un jūtas nākamās sērijas, Milēna spēlē vienu no galvenajām lomām. Kad Milēna plūca laurus LTV šovā Rallija zvaigzne, viņa par sevi esot iesaukusies: "Mammītei arī beidzot ir kauss!"
Milēna uzskata, ka dēls varētu būt lielisks aktieris: analītiskums Ernestā apvienojas ar lielu emocionalitāti. Ļoti mīļš pret jaunāko māsu, pret dzīvniekiem. Vienmēr un visur kompānijas dvēsele. "Viņš var raudāt, skatoties filmas." Toties laukumā Ernests ir gatavs parādīt savu vīrišķīgo pusi. Izlikt visu spēku, lai tikai neizjustu zaudējuma rūgtumu.
Kadri, ko redzējām 3.jūnijā French Open turnīrā pēc viņa spēles ar Džokoviču: Gulbis sēž, uzmetis uz galvas dvieli, nav vienkārši žests. Tas ir psihotreniņā apgūts veids, kā viņš koncentrējas un kontrolē emocijas. "Ar lieliem spēlētājiem psihologi strādā," saka Milēna. Kādu mērķi Ernests tenisā sev izvirzījis, viņš patur noslēpumā. Taču, kā pēc spēles ar Gulbi izteicās pasaules trešā rakete 21 gadu vecais Džokovičs, viņam prieks, ka vēl kāds tik jaunā vecumā spējis gūt tādus panākumus. Ernests uz tālākām virsotnēm dodas ar Latvijas vārdu. "Viņš ir Latvijas patriots un tāds vienmēr paliks," ir pārliecināta māte.
Ginatars Kavacis