Nezināmais vēsturnieks

"Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm vajadzētu raudzīties, vai arī šādas personas nerada apdraudējumus Latvijas pilsoņiem," teica M.Riekstiņš. BNS A.Djukovu nosauca par Kremļa vēsturnieku, kurš apsūdz melos ne vien filmas autoru, bet arī filmā intervēto Kembridžas universitātes profesoru Normanu Deivisu un Sorbonas universitātes profesori Francuāzu Tommu. Tagad ir skaidrs, ka A.Djukovs, kurš patiesībā ne tuvu nav Kremļa vēsturnieks, pat viņa sniegtā informācija par vēsturnieka izglītību ir apšaubāma, var justies ļoti aplaimots par viņam izrādīto uzmanību. Lai to iegūtu, viņam pietika savā blogā ierakstīt: "Esmu mierīgs cilvēks, taču pēc tam, kad noskatījos divas trešdaļas šīs filmas, man bija tikai viena vēlēšanās: ar paša rokām nogalināt režisoru un nodedzināt Latvijas vēstniecību." Vēsturnieks? "Latviešu dokumentālā filma The Soviet Story atkal izraisījusi asu Krievijas reakciju. Krievu vēsturnieks Aleksandrs Djukovs savā blogā šodien publicējis recenziju par šo filmu."Šāds paziņojums tika publicēts tīmekļa Krievu žurnālā maija beigās. Tam tika pievienots links adyukov.livejournal.com. Paziņojumā bija lasāms: "Pirmā doma, kas radās pēc filmas noskatīšanās: Gēbelsa kungs būtu apmierināts ar saviem latviešu sekotājiem. Otrā - kāpēc mēs nedzirdam Krievijas Ārlietu ministrijas protestus? Tā nav joka lieta: filmā ne tikai Padomju Savienība, bet arī mūsdienu Krievija attēlota kā fašistiska valsts, kā visļaunākais Mordors, kā visa ļaunuma avots. Un tas ir izdarīts ļoti nekaunīgi - izmantojot viltotus dokumentus, melojot un atklāti manipulējot ar videokadriem." Patiesībā Krievijā par filmu The Soviet Story gandrīz nekas nav zināms. Diskusijas par to vienā no valsts televīzijas kanālu talkshow neizraisīja nekādas atsauksmes. Krievijā filma nav demonstrēta un diezin vai to rādīs. Un A.Djukovam kļūt par vēsturnieku nebija grūti. Tam vajadzēja pavisam nedaudz: izveidot internetā savu blogu un ik pa laikam ierakstīt tur savas piezīmes par vēsturiskām tēmām. Tad piedevām nodrukāt vienu grāmatu par vēsturisku tēmu. Nav svarīgi, ka šajā grāmatā viņa vārds lasāms tikai sastādītāju sarakstā. Bet A.Djukovs savā blogā ievietoja dažas labvēlīgas recenzijas par šo grāmatu. Un pavisam nebija svarīgi, ka recenziju autori ir citi tās pašas grāmatas sastādītāji. Aleksandrs Djukovs ir jauns cilvēks. Dzimis 1978.gadā. Pabeidzis, kā viņš raksta, Maskavas vēsturnieku - arhivāru institūtu. Vienīgi dīvaini, ka tas noticis 2004.gadā, kad jau desmit gadus šāds institūts nemaz neeksistēja, jo bija pārveidots par Krievijas Valsts humanitāro universitāti. Lai gan nosaukumam nav liela nozīme. Galvenais, ka viņš ir vēsturnieks - profesionālis, ne amatnieks. Viņam ir pieejami arhīvi, un tas noder. Viņa vārds ir lasāms uz trīs grāmatu vāciņiem. Tiesa, papētot tuvāk, atklājas, ka divas no trim tapušas, nodrukājot atsevišķi pirmās grāmatas dažas nodaļas. Turklāt pirmajai grāmatai A.Djukovs ir tikai viens no sastādītājiem. Līdzekļus atvasināto grāmatiņu izdošanai autors savācis pats ar sava bloga lasītāju palīdzību. Bet kāda starpība, ja jau A.Djukova vārdu ir pamanījusi prese un uz viņu izteikumiem atsaucas pat ministri? "Mūsu ienaidnieki - gan ārējie, gan iekšējie - uzbrūk pašam svētākajam - tautas atmiņai par Lielo Tēvijas karu. Mums grib atņemt Lielo Uzvaru..." Tas ir ņemts no anotācijas grāmatai Apmelotais karš - 2. Tai pašai, kuru A.Djukovs sastādīja un kurā uzrakstīja pāris nodaļas, kas pēc tam tika izdotas atsevišķi. "...Nu jau mūsu valstij pieprasa "maksāt un nožēlot", padomju simboliku uzlūko tāpat kā nacistisko, bet karavīru - atbrīvotāju - pieminekļus Rietumeiropā vēlas nojaukt. Bet mums nav ko nožēlot! Šī grāmata - pretspars apmelotājiem, atspēkojums pašiem netīrākajiem un melīgākajiem mītiem par Lielo Tēvijas karu, ko izplata Krievijas ienaidnieki." Moderna tēma Padomju vēsture pašlaik ir populāra tēma, lai neteiktu - moderna. Jo vienreiz taču Krievijas eksprezidents, tagadējais premjers Vladimirs Putins teica, ka Padomju Savienības sabrukums bija "XX gadsimta lielākā traģēdija". Prezidenta administrācija organizē seminārus vēstures pasniedzējiem un iesaka skolas mācību grāmatās uzsvērt Josifa Staļina nozīmi milzīgas lielvalsts izveidošanā. Maz ir to, kas pamana, ka atsaucas uz arhīva skaitļiem, viņš piebilst, ka diemžēl viņam nav visi arhīva materiāli par attiecīgo tēmu. Lūk, tabulas, no kurām A.Djukovs secinājis, ka padomju okupācijas gados represijās bija 54 691 cietušo un 9450 bojāgājušo igauņu. Lai gan Igaunijā izpētīts, ka represēti 134 600 cilvēku un aptuveni 60 400 no viņiem gājuši bojā. Taču A.Djukovs, publiskojot savus skaitļus, piebilst, ka "daudzi no viņiem pat nenonāca Gulagā. Viņi bija tikai sešus gadus ilgā izsūtījumā."