Nobučo un atlaiž

Ja visi makšķernieki paturētu savus lomus, zivju resursi tiktu strauji izsmelti. Lai copēt varētu arī mūsu bērni, zivis ir jālaiž atpakalj. (protams saprātīgu daudzumu var arī paturēt ēšanai). Nez kāpēc Latvieši (pie salīdzinoši sliktā zivju resursu stāvokļa) zivju ķeršanu un atlaišanu sauc par sadismu un nenormāli to nosoda (vismaz šeit komentējošais vairākums), bet Skandināvijā un citās attīstītās Eiropas valstīs tā ir normāla un apsveicama parādība. Plus tam visam, ir zinātniski pierādīts, ka zivis nejūt sāpes (no āķa pieciršanās).

nez, vai viņiem ir arī sievas, vai sievu vieta tik karpas, ko bucot

Patērētāji, patērētāji, patērētāji... Jau sen retais mežā iet tāpēc, ka vajag gaļu un citu nebūtu ko ēst. Vispār neviens nepērk jaunu somu, tāpēc, ka nav kur savas parpaliņas sabāzt, jaunu mētelīti tāpēc, ka ziemā salst un nav nekā cita ko apģērbt, jaunu māju, jo nav jumta virs galvas, jaunu televizoru, jo citādi nav kur sekot aktualitētēm līdzi. Mēs visi taču esam lielā Patēriņa dieva mazie paklausīgie jēriņi. Arī par ceļojumiem, hobijiem un visu citu - vairāk, dārgāk, krutāk, tālāk....

Visu cieņu makšķerniekiem!

Kā man patīk, ka šeit visi tik gudri, tik gudri! Cilvēki lietas pēta gadiem ilgi un investē milzu naudas, bet viss tas sunim zem astes, jo pietiek taču ielikt dažas bildes un kripatiņu no zināšanām vdienā un tūlīt uzzinās visu ko jāzin... :(((

Dubultmorāle no Jūsu puses. Zirdziņus sunīšus varam ierobežot, bet nabaga karpiņas nē? Vai mēs zinām, ko zirgi labprāt dara, ko sunīši, ko akvārija zivtiņas, ko terārija bruņurupucīši un čūskiņas.'Turklāt šādu dzīvnieciņu dzīvē nav izvēles, saimnieks ir noskatījis viņu un audzinās un dresēs, bet karpa var izvēlēties - copēt vai necopēt, nav jau tā, ka āķis tiek ielikts ar varu. Ievai. Laukos rotveilers, ko pa sestdienām, svētdienām apciemoju (starp citu nav piesiets). Ja ejam vēl tālāk: Puķu plūkšana skaistumam nav sadisms?

Nez vai šie makšķernieki priecātos, ja kāds viņiem iebarotu āķi, tad raustītu pusstundu pa ūdeni , tad nobučotu un atlaistu. Ja kāds ķer zivis lai apēstu tas ir pareizi, jo pats Dievs ir novēlējis cilvēkam lietot dzīvniekus pārtikā. Ja zivi spīdzina sporta pēc, domāju, laiks doties vismaz pie psihologa.

Es varu pieciest dzīvu radību nogalināšanu barībai, galu galā esam gaļēdāji. Bet mocīt tikai izpriecas pēc - tas jau robežojas ar sadismu. Par zivju kaulu uzbūvi, nezinu kas tas par argumentu. Domāju, ka zivs ar savu spirināšanos vien norāda, ka šis process nav patīkams. Ja es kādu noķeršu aiz kājas (tā ka sāp tikai mazliet), ievilkšu ūdenī un paslīcināšu (mazliet, tā ka ātri atkopjas), pēc tam nofotografēšos un atlaidīšu - vai tas skaitīsies tāds īsteni labs hobijs?

Ea ,piemēram, uzskatu ka zivs noķeršana un atbrīvošana ir vis lielākais stulbums pasaulē!!!! Ceru ka puiši ir tikai palielījušies ! Reālajā dzīvē visas karpiņas sažāvē un apēd kopā ar draugiem!! Var uzaicināt arī mani!!

Jums taisnība, ka fanātiska cope ir smaga atkarība, kā jūs rakstiet narkotika. Bet katra atkarība ir ir biedējoši bīstama, sevišķi līdzcilvēkiem, kam no tā nākas ciest. Jebkura nodarbe, kļūstot par atkarību , kļūst par diagnozi. Sakarā ar šeit apspriežamo, var piebilst, ka atkarības apvienojums ar sadisma pazīmēm ir sevišķi bīstams, jo pastāv risks, ka progresēs, un no zivīm pāries uz kaut ko siltāku, līdz...

Nezināju, ka jūs tik labi ziniet cik sāpīga vai nesāpīga tai zivij tā jūsu izklaide. Ta jau tāds drīzāk filozofisks jautājums, kāpēc vispār par to ierunājatie, par šīm sāpēm, tatad mazliet tomēr kremt, tad jau vēl neesiet pavisam pagalam. Neliela konsultācija ar psihoterapeitu un viss būs kārtībā. Bet es jau neraizējos tik daudz par zivīm, kā par savu sugas brāļu deformētro prātu, kam apzinīgi sagādāt kādam ciešanas ir izprieca. Bet jūsu viedoklis par bērniem un pusaudžiem rada aizdomas, ka situācija ir smagāka. Varbūt es esmu idiots, bet , ja kāds uzskata, ka varmācība tos atturēs no noziedzības, tad man laiks doties uz Rotenberga iestādi.

Jums nav ne jausmas par ko runājat! 1.)Neviens makšķernieks sākotnēji neiet pie ūdeņiem ar domu: "nu gan es daudzas zivis atlaidīšu", nē, visi ir sākuši savas makšķernieka gaitas ar zivju paturēšanu un ēšanu. Līdz atlaišanai viena daļa makšķernieku pamazām izaug- saprot, ka tā zivs nav gaļa, bet lielisks laika pavadīšanas veids. 2.) Daudzām zivju sugām ar kaulaināku mutes uzbūvi šai ķermeņa daļā nervu galu ir ļoti maz/nav vispār. Šis faktors kā arī zivju smadzeņu daudzums padara iespēju, ka zivs jūt kaut ko līdzīgu tam, ko mes saucam par sāpēm, gaužām niecīgu. 3.) Ja jums rūp pašas zivis- reiz noķerta zivs vairs tik lēti neparakstīsies uz līdzīgu ēsmu/būs aizdomīgāka, tāpēc to tik viegli vairs nenoķers. 4.) Nenoliedziet lietu, kas daudzus bērnus un pusaudžus var glābt no noziedzības/alkohola/narkotikām- cope pati ir kā narkotika:)

Par šo te it kā nepieciešamo telpu, starp citu, ir rakstījis Darels - viņaprāt mūsu idejas ir pārspīlētas. Turklāt nenoliegsi, ka mājās (un zoodārzos) turēti dzīvnieki dzīvo daudz ilgāk par savvaļas brāļiem/māsām, jo tiek baroti, dzirdīti, kopti un ārstēti. Savukārt zivis jūsējie piebaro ar ej nu sazin vai veselīgiem kārumiem un tad rausta aiz lūpas šurpu-turpu....Br...Jā, un tieši tāpēc es par to suni prasīju, jo bail domāt ko ar viņu var izdarīt cilvēks, kas tādu izturēšanos pret karpām uzskata par atbalstāmu.

Nu jau Jūs nedaudz tuvāk izpratnei. Protams , ka tā ir, vienīgi nejauciet subjektīvo ar objektīvo. Zirgiem, šķiet, kaut pajautāts viņiem nav, patīk skriešana, citādi taču būtu neiespējami tos piespiest. Bet suņiem , cik tas neliktos triviāli, pats galvenais ir sociālās garantijas, resp. paēšana . Tiesa arī saimnieka klātbūtne, kas dažkārt ietekmē ēstgribu saimnieka prombūtnes gadījumā. Domāju, ka ar karpu spīdzināšanu situācija ir objektīvi atšķirīga. Tas, sagādājot dzīvai radībai ciešanas, kādam dod iespēju kupēt savas personības problēmas. Ja man būtu gaļas pārstrādes uzņēmums, un gadītos lopu kāvējs, kam darāmais sagādā baudu, es nekavējoties darbinieku atlaistu. Mēs nepietiekoši novērtējam slēptā sadisma pazīmes, bet ar nožēlu jāsecina, ka tā ir plaši izplatīta parādība, kas bieži noved pie vardarbības. Bet sākas ar to, ka , pa logu raugoties uz ārā aukstajā lietū salijušo, priecājies, ka pats siltumiņu baudi.

Man ir jautājums: vai tev ir suns? Un, ja ir, tad kā tu izrādi savas labās jūtas pret viņu?