Nopietni gatavojas Lattelekom monopola beigām

Saskaņā ar LDz infrastruktūras direktora vietnieka Māra Riekstiņa teikto, uzņēmums būs spējīgs katras dzelzceļa stacijas apkārtnē piedāvāt telefonsakarus no 50 līdz 80 abonentiem, savukārt a/s Latvener-go, ja vien radīsies nepieciešamība, nepaplašinot uzņēmuma nepieciešamo infrastruktūru, varēs katrā transformatoru punktā vai tīklu rajonā uzstādīt lielākas jaudas ciparu telefonu centrāli. Kā Dienai teica Latv-energo filiāles Tehniskais centrs tehniskais direktors Jānis Ķēniņš, pavisam Latvijā optisko sakaru tīkls sasniegs 182 vietas, no kurām varētu sāk-ties publiskā tīkla izbūve ar vecajām metodēm vai tālruņu sakaru nodrošināšana lielākos attālumos ar radiosakaru palīdzību. Kopā četri speciālie tīkli Patlaban Latvijā ir četri telekomunikāciju operatori, kas apkalpo savstarpēji neatkarīgus telekomunikāciju tīklus - tie pieder a/s Valsts Informācijas tīkla aģentūrai (VITA), Iekšlietu ministrijai, a/s Latvenergo un LDz. Tā kā VITA visi tīkli ir izvietoti tikai Rīgā un Jūrmalā, turklāt kādreizējā VDK filiāle padomju laikos kabeļus ieguldīja Lattelekom piederošajā kanalizācijā, šis uzņēmums patlaban nav gatavs veidot publisku sakaru tīklu un visticamāk 2003.gadā spēs piedāvāt drošus pakalpojumus vienīgi valsts iestādēm un organizācijām, kas būtībā ir šī uzņēmuma pamatnodarbošanās. Tiesa, VITA speciālisti neoficiāli ir atzinuši, ka mēģinājuši pētīt iespējas sniegt pakalpojumus arī citiem, taču no Lattelekom saņemta viena atbilde - ja būs mēģinājumi ielauzties publisko telekomunikāciju biznesā, Lattelekom laipni, bet uzstājīgi pieprasīs izvākt VITA piederošos sakaru kabeļus no uzņēmumam piederošās pazemes infrastruktūras, kas būtībā nozīmētu visa pašu īpašumā esošā kabeļu tīkla zaudēšanu. Turklāt, ja specializētajam sakaru tīklam tiktu pieslēgti privāti abonenti, tas vairs nebūtu tik drošs konfidencialitātes ziņā. Par publiska tīkla veidošanu, pēc Dienas rīcībā esošās informācijas, šo pašu iemeslu dēļ nav domājusi arī Iekšlietu ministrija. Latvenergo saista līgums ar Lattelekom Kā Dienai stāstīja J.Ķēniņš, iespējamo publisko pakalpojumu sniegšanu pēc monopola beigām kavē 1994.gadā noslēgtais līgums ar Lattelekom - saskaņā ar tā nosacījumiem uz 110 kilovoltu līnijām iepriekšējo signalizācijas vadu vietā tika izvietoti Lattelekom optiskie kabeļi. Par atļauju izvietot kabeļus Latvenergo saņēma daļu to jaudas sava ciparu telekomunikāciju tīkla veidošanai ar nosacījumu, ka to drīkst izmantot tikai uzņēmuma vajadzībām. Lai arī optiskā tīkla atzari no Lattelekom astoņ-niekveida loka pieder pašai Latvenergo un arī pieslēguma punkti ir pavisam citās vietās nekā telekomunikāciju uzņēmumam, J.Ķēniņš atzīst, ka patlaban ir sliktāka situācija nekā gadījumā, ja līgums ar Lattelekom vispār nebūtu slēgts - uz vieniem un tiem pašiem stabiem nav iespējams uzkarināt divus optiskos kabeļus, jo tiem tur fiziski vairs nav vietas. Tomēr uzņēmums turpina modernizēt savu telekomunikāciju tīklu, cerot, ka jaudas, kas paliks pāri, būs iespējams izmantot pakalpojumu sniegšanai arī citiem. Kopumā tālruņu tīkla modernizācijā uzņēmums plāno ieguldīt 4,2 miljonus latu, no šiem līdzekļiem apgūta ir jau puse. Pilnīgi pabeigt ciparu telefonu tīkla izveidi un, iespējams, likvidēt padomju gados radīto analogo sakaru tīklu Latvenergo plāno 2002.gadā. Paralēli tālruņu tīkla izveidei Latvenergo speciālisti patlaban pēta iespējas sniegt iedzīvotājiem arī citus telekomunikāciju pakalpojumus - pasaulē jau ir izstrādātas sistēmas, kā, netraucējot elektroenerģijas piegādi, ar speciālu ierīču palīdzību, izmantojot esošos elektrības kabeļus, iespējams kilometra attālumā no transformatora punkta nodrošināt kvalitatīvus telefonsakarus un interneta pieslēgumu (ar āt- rumu līdz vienam megabitam). LDz tīkls - tikai gar dzelzceļu Lai gan arī LDz pagaidām vēl neapgalvo, ka kļūs par publisku telekomunikāciju operatoru, uzņēmuma pamatvēlme ir izmantot savu optisko sakaru tīklu, lai, nodrošinot savas vajadzības, no ieguldītajiem līdzekļiem gūtu mak- simālu labumu, Dienai teica M.Riekstiņš. Kopumā optisko kabeļu tīkla izveidē uzņēmums plāno ieguldīt 22 miljonus ASV dolāru (ap 13 miljoniem latu). Pēc M.Riekstiņa vārdiem, LDz jau tagad ir daļēji publisks telekomunikāciju operators - vēl padomju gados LDz, sekojot partijas un valdības rīkojumiem par atsevišķu mikrorajonu vai personu apgādāšanu ar tālruņiem, uzņēmumam piederošajām centrālēm tika pieslēgti vairāki tūkstoši privāto abonentu, tiesa, tagad to ir nedaudz mazāk par tūkstoti, jo saskaņā ar vienošanos Lattelekom tos pieslēdz savam tīklam, tiesa, pamatīgi atpaliekot no pašu sastādītā grafika. Jau nākamgad ir plānots pilnībā «ciparizēt» visu LDz tālruņu tīklu un katrā stacijā uzstādīt telefonu centrāli ar vismaz 100 abonentiem. Kā skaidroja M.Riekstiņš, mazākas centrāles nav iespējams uzstādīt drošības apsvērumu dēļ - saskaņā ar dzelz-ceļa infrastruktūrā pielietojamo tehnoloģiju, visās stacijās ir jābūt vienotai tālruņu numerācijai, t.i., visu staciju priekšniekiem pēdējiem tālruņa numura cipariem ir jābūt vienādiem utt. Tādējādi jau nākamgad LDz spētu ar kvalitatīviem sakariem nodrošināt 50 - 80 katras dzelzceļa stacijas apkārtnes iedzīvotāju, ja vien to neierobežotu Lattelekom monopols.