Noplucis, izbalējis, bet godīgs

" Mēs sēžam zem vēl neuzziedējušiem vēlajiem jasmīniem,toties aktiera lepnums - rožu dobe jau smaržo dažādu krāsu ziedos.Pāvuls ironizē: "Tās man kā biezajiem!" Kad pavaicāju, kādasšķirnes rozes te aug, mākslinieks atbild: "Rozes! Visas ir rozes!"Nevaru noturēties, un aktiera uzticīgā drauga melnā Ričija mutēcita pēc citas pazūd Pāvula sievas Lilijas sarūpētās vēl siltāssiermaizītes. Zem soliņa sēž kaķis - arī melns, ar dzeltenām acīm -un cierē uz kaimiņu boksersuni. Norādot uz Ričiju, aktieris saka:"Viņam jau vienpadsmit gadu, Ričijs ir mans uzticīgākais draugs unļoti nikns suns!" Niknais nolaiza man roku, mīlīgi skatās acīs unskaidri norāda, ka derētu vēl kāda maizīte... Eduards Pāvuls bužinasuņam galvu. Aktieris uzvilcis baltu džemperi, safrizējies, tačusaposies, ne jau fotogrāfu gaidot. Pēc stundas būšot klāt viņadraugs Jānis, abi braukšot uz pirti Bulduros. Tas ir rituāls, nokura viņi jau trīs gadus kā neatkāpjas. Vajag visu īstu Tiknozīmīgā dzīves jubilejā it kā pieklātos izdarīt paveiktā unpiedzīvotā kopsavilkumu, bet ne jau Eduards Pāvuls tam ļausies. Kāatgaiņājoties atmet ar roku un smejas: "Vienīgais, ko neesmuizdarījis, - nenospēlēju Hamletu, kaut ļoti gribēju, un vēluzraksti, ka neesmu kļuvis bagāts un man apnicis cīnīties arnabadzību." Hamletu Eduards Pāvuls gan nospēlēja, taču tikai vienuvienīgu reizi un tad atkāpās bez cīņas. Lilija Dzene savā grāmatāAktieris pret paša gribu atzīst, ka "tā vai citādi - Eduarda PāvulaHamlets latviešu teātrim ir zaudējums". Šodienas acīm vērtējotnotikušo, Pāvuls spriež: "Man vajag uz skatuves visu kā dzīvē.Lāčplēša lomai lūdzu, lai man uztaisa īstu smagu zobenu, VoldaGailīša lomai Gunāra Priedes lugā Pozitīvais tēls man vajadzējanevis jaunus un mirdzošus, bet apputējušus zābakus ar nošķiebtiempapēžiem, jo arī Voldis ir noplucis, izbalējis, bet godīgs (Pāvulssmejas - lūk, šitos vārdus tu liec virsrakstā, tas par mani!).Hamletam izrādē bija jāstaigā triko! Gildenšterns un Rozenkrancsgalmā lai staigā triko, bet ne krietnais vīrs Hamlets. Nekādspajoliņš, kā viņu dažkārt taisa, Hamlets nebija! Mani vienmēr ļotiiespaidoja kostīms, uz skatuves man visu vajadzēja reālu, īstu!"Protams, ka nenospēlētais Hamlets bezmiega naktīs reizēm vēl tagadpar sevi atgādina, bet tā nebija sakāve, tikai atkāpšanās, kadaktieris "nevarēja uzdot cilvēcisko izmisumu par tēla traģēdiju"(L.Dzene). Kā ar cirvi nocirta Eduards Pāvuls uz Dailes teātraskatuves atveidojis desmitiem spožu lomu. Tās nekad neaizmirsīsviņa cienītāji, bet to uzskaitījums neko nedos jauniešiem, kasaktieri uz skatuves nav redzējuši. Dailes teātra otrās studijasabsolvents Eduards Pāvuls (studisti arī V.Artmane, R.Roga,V.Gribača, R.Šleiere, V.Vecumniece, O.Bērziņš, V.Bērzājs,A.Kalpaks, H.Liepiņš un V.Skulme) teātrī strādāja no 1946. līdz1984.gadam un aizgāja no tā, kā pēdējo nospēlējis Jedigeja lomuizrādē Un garāka par mūžu diena ilgst... Gandrīz četrdesmit gaduvienā teātrī, un tad - kā ar cirvi nocirst, kā no nemīlamas sievasaiziet? Laikam jau tik vienkārši nebija, kaut varēja aiziešanunovelt uz veselības problēmām, bet gan skatītāji, gan teātriscerēja, ka aktieris atgriezīsies uz savas skatuves. Šķiet, kapirmajos gados arī Pāvuls pats cerēja, ka kādreiz... Nu jau ganlaikam nekad: "Domāju, ka neprastu vairs neko nospēlēt. Cik esmutagad teātrī bijis, secinu, ka neko tajā vairs nesaprotu,sastrīdētos un aizietu..." Savu sirdi Pāvuls atdeva kino. Filmējāsgan Rīgas, gan daudzās toreizējās padomjzemes kinostudijās. Aktieradzīvesbiedre Lilija precīzi saskaitījusi, ka vīrs filmās nospēlējissešdesmit vienu lomu: pirmā bija epizode filmā Uz jauno krastu1955.gadā, pēdējā - Jāzepa Poškura loma Aigara Graubas filmā Baigavasara 2001.gadā. Pa vidu Oskars Zvejnieka dēlā, Janka PiparsLatviešu strēlnieku stāstā (par abām lomām aktierim piešķīraLatvijas PSR Valsts prēmiju), Ričards Es visu atceros, Ričard!,Ērmanis Vella kalpos, Ceplis, Ozols Ilgais ceļš kāpās (par šo lomuPāvulam piešķirta PSRS Valsts prēmija), Kārlis Paipala filmā Frontetēva pagalmā (Latvijas PSR Valsts prēmija) u.c. Pāvuls nesaprot:"Mēs ar Lilli tagad skatāmies vecās latviešu filmas, un es domāju,cik tās pamatīgi uztaisītas un mākslinieciski nostrādātas. Tie navnekādi amerikāņu bojeviki, bet savulaik mūs lamāja un kritizēja, kaspalvas putēja. Redzi, īstās vērtības parāda laiks!" Pēc brīžaaktieris saka: "Kino gan es atgrieztos... ja aicinātu. Varirakstīt, ka esmu naudas vergs, bet tieši kino mūsu ģimeni visoslaikos turēja pie dzīvības. Taču es atgrieztos ķinī ne jau tāpēcvien. Teātrī ir tiešais kontakts ar skatītāju, taču apkārt -butaforijas. Kino viss ir īsts - debesis un dubļi, sals unsviedri... Manai dabai tas tuvāk." Tic horoskopiem Tas man iratklājums. Aktieris saka: "Zini, es ticu horoskopiem. Kad pirmoreizi izlasīju Vēža zīmes raksturojumu, uzsitu ar dūri galdā -precīzi par mani uzrakstīts. Teātrī bijām trīs Vēži - manaskolotāja Ērika Ferda, Ilga Muceniece un es. Vēži ir ļotiemocionāli, bet pie pirmajām grūtībām kāpjas atpakaļ. Agrāk, kadteātrī bija atklātās partijas sapulces, es kaut kā izgrozījos unmuku prom uz saviem Valteriem, pēc tam teātra partijnieki brīnījās- nu viņš taču tikko tepat kaut kur bija... Kā tipisks Vēzis esnevienam nevaru atteikt - redzi, tev arī nevarēju atteikt šointerviju. Lilija ir Strēlnieks, tāpat kā Staļins dzimusi21.decembrī. Es teātrī vienmēr visus šajā dienā kacināju - šodienStaļinam dzimšanas diena! Mans Staļins ir Lilija!" Cik nu turStaļins, bet daudzi saka - ja Eidim nebūtu Lilijas, nebūtu arīLatvijas Tautas mākslinieka Eduarda Pāvula. Smejoties tincinuaktieri - tagad sirmi veči maina sievas kā cimdus, ko viņš gaida?Eduards Pāvuls kļūst nopietns: "Mana mamma Anna Vasiļjevna bijapareizticīgā. Viņa mācīja - ja Dieva priekšā esat salaulāti, tadsievu mainīt nav brīv, savādāk tu apvaino bērnus, viņi cieš un beztēva izaug par dvēseliskiem kropļiem! Mana lielākā un vienīgābagātība ir Lillis, bērni Uģis un Ilze un mani četri mazbērniIvars, Inta, Aija un Baiba. Viņu dēļ gribas dzīvot vismaz līdz taiapaļajai jubilejai - 80 gadiem. Šī tāda kantīga vien ir." Vēlpagūstam apcerēt likteņa ironiju, ka ciemiņi uz svinībām sanāks7.jūlijā, bet pensijas izmaksa noteikta 8.datumā. Tad klāt ir arīJānis. Eduards Pāvuls no Lilles rokām saņem sainīti ar tīru veļaspāri, dvieli, mačalku, ziepēm un pirtsslotām. Eidis un Jānis kājauni puiši jau nepacietīgi dīdās - kad vīriem nopietnas darīšanas,sievietēm nevajag stāties ceļā. Abi džentlmeņi ar prieku aizvedmani līdz Dubultu stacijai un atstāj uz perona. Rokā smaržo EduardaPāvula dāvātā dzeltenā roze.