Tāpat AKKA/LA uzdots izbeigt konstatētos pārkāpumus, liecina KP lēmums. AKKA/LAA nepiekrīt KP lēmumam, jo uzskata, ka lietas izvērtēšanā nav ņemti vērā vairāki svarīgi kritēriji, līdz ar to tas tiks pārsūdzēts Administratīvajā apgabaltiesā, Dienu informēja biedrībā.
Izvērtējot AKKA/LAA noteiktos autoratlīdzības tarifus par muzikālo darbu publisko izpildījumu veikaliem, kuros netiek tirgotas audio kasetes un kompaktdiski, kā arī frizētavām, solārijiem, modes saloniem u.c., KP secinājusi, ka tie ir netaisnīgi gan Latvijas mērogā, gan salīdzinot tos ar Igaunijā un Lietuvā muzikālo darbu publiskajam izpildījumam piemērotajiem analoģiskiem tarifiem. Gada maksa par muzikālo darbu publisko izpildījumu Latvijā ir vairākas reizes augstāka nekā minētajās kaimiņvalstīs, secina konkurences uzraugi.
AKKA/LAA piemērotā tarifikācijas sistēma, kuras pamatā ir mūzikas lietotāju iedalījums grupās pēc ģeogrāfiskā principa, ir nepamatota, neskaidra un nav balstīta uz objektīviem kritērijiem, uzskata KP. Pielietojot pastāvošo tarifikācijas sistēmu, veidojas krasas tarifu atšķirības - līdz pat 2,75 reizēm Latvijas ietvaros. Kā norāda KP, pārējās Baltijas valstīs ģeogrāfiskais kritērijs netiek izmantots un tarifi tiek noteikti, ranžējot pēc tirdzniecības zāles platības, turklāt, jo šī platība lielāka, jo vidējā maksa par vienu kvadrātmetru mazāka.
Ar vēstuli par iespējamo AKKA/LAA dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu padomē vērsās Latvijas Tirgotāju asociācija, kuras skatījumā AKKA/LAA tarifus noteikusi vienpusīgi un bez ekonomiska pamatojuma. Asociācija tos arī uzskata par nepamatoti augstiem. Vēstulē LTA izteikusi arī savu viedokli, kādi tarifi būtu pamatoti veikaliem un lielveikaliem, ēdināšanas uzņēmumiem, izklaides uzņēmumiem.
KP pārkāpumu konstatējusi AKKA/LAA darbībās kopš 2004.gada 1.maija, kad saskaņā ar izmaiņām Autortiesību likumā biedrības darbība tika pakļauta ierobežojumiem, ko nosaka konkurenci regulējošie normatīvie akti.
Turklāt, ka norāda konkurences uzraugi, lai arī AKKA/LAA funkcijās ietilpst vienošanās ar darbu izmantotāju apvienībām par atlīdzības lielumu, maksāšanas kārtību u.c. noteikumiem, izvērtējot lietas materiālus, tā nav izrādījusi vēlmi un centienus vienoties ar LTA par tarifa apmēru. AKKA/LAA arī, pretēji likumā noteiktajam, neuzskata, ka tai ir pienākums vienoties ar mūzikas lietotājiem par tarifa apmēru.
Par atklātajiem pārkāpumiem KP informēs arī Kultūras ministriju, kas uzrauga AKKA/LAA darbības tiesiskumu.
KP lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no šī lēmuma spēkā stāšanās dienas. Šo iespēju AKKA/LAA plāno izmantot.
AKKA/LAA skaidro, ka līdz šī gada 31.decembrim autoratlīdzības tarifi noteikti, par galveno kritēriju izmantojot uzņēmuma ģeogrāfisko atrašanās vietu un sadalot uzņēmumus pēc atrašanās vietas šādās kategorijās: Rīgas centrs, Rīgas rajoni, rajonu centri, pilsētas (kas nav rajonu centri), pagasti u.c. apdzīvotas vietas. Šāds atlīdzības noteikšanas modelis tiek piemērots, jo ir ļoti atšķirīgs eventuālo iestādes apmeklētāju skaits un līdz ar to cilvēku skaits, kuri klausīsies iestādē skanošo mūziku, piemēram, Vecrīgas kafejnīcā un kāda nomaļa pagasta kafejnīcā. Tāpat atšķirīga ir arī dažādu reģionu ekonomiskā situācija un cenu līmenis, ko apliecina arī AKKA/LAA regulāri veiktie pētījumi.
Patlaban AKKA/LAA izstrādājusi jaunus tarifus, pēc kuriem atlīdzība par autordarbu publisku izpildījumu kafejnīcās, veikalos un līdzīgās iestādēs tiks piemērota no 2009.gada 1.janvāra. Kā norāda biedrība, tā jaunos tarifus iesniedza KP, taču padome tarifus un to atbilstību taisnīgas konkurences nosacījumiem neizskatīja, norādot, ka tas "nesamērīgi pagarinātu lietas izpēti". "Šis fakts liek domāt par to, ka lēmuma pieņemšanas mērķis bija uzlikt sodu, nevis izvērtēt tarifus pēc būtības," spriež AKKA/LAA pārstāvji.
Pēc AKKA/LAA domām, Latvijā kaimiņvalstu tarifu noteikšanas veids nav piemērots, jo pie mums, atšķirībā no kaimiņvalstīm, ir lielākas atšķirības iedzīvotāju skaitā reģionos, piemēram, Rīgā iedzīvotāju ir gandrīz divreiz vairāk nekā Tallinā un uz pusi vairāk nekā Viļņā.
Turklāt biedrības pārstāvju skatījumā autoratlīdzības salīdzinājumam un vērtējumam par pamatu var būt tikai visas Eiropas Savienības (ES) valstu mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju ietvaros veikts salīdzinājums, nevis tikai tāds šaurs reģions kā Baltijas valstis, kā tas ir noticis šajā gadījumā. Piemēram, KP esot ignorēja faktu, ka Rumānijā, kas ir nabadzīgākā ES valsts, autoratlīdzība ir augstāka nekā Latvijā. Tā kā AKKA/LAA pārstāv ne tikai Latvijas autoru mantiskās tiesības, bet arī ārvalstu autorus, biedrība tarifus izstrādā, vadoties no Starptautiskās Autoru un komponistu biedrību konfederācijas CISAC rekomendācijām, komentē AKKA/LAA.
Biedrība vērš uzmanību arī uz to, ka vēstuli iesniedza Henrika Danusēviča vadītā Latvijas Tirgotāju asociācija, savukārt pats H.Danusēvičs ir "arī persona, kas savulaik bija izveidojusi autortiesību organizāciju un iekasēja atlīdzību par mūzikas atskaņošanu no sevis vadītās Latvijas Tirgotāju asociācijas biedriem."
(pievienots AKKA/LAA komentārs 2., 9.-14.rindkopā)