Parunāt ar pacientu

Atmosfēra meitenei bija pazīstama, tāpēc likās likumsakarīgi pēc vidusskolas beigšanas studēt medicīnu. Onkoloģiju Līga izvēlējusies netieši, jo bija dzirdējusi, ka Latvijas Onkoloģijas centrā ir atsaucīgi dakteri. "Zemapziņā radās doma, ka, šajā specialitātē strādājot, vislabāk varēšu palīdzēt cilvēkiem," stāsta Līga. Arī psihoterapeite Paziņas un radinieki vairākkārt mēģinājuši Līgu atrunāt no onkoloģijas studijām, uzskatot, ka tas ir rutīnas un konveijera darbs, bet Līga pārliecināta, ka divu vienādu gadījumu nav. "Katrs cilvēks ir individuāls, katra ģimene ir ar savām problēmām, saviem priekiem un bēdām." Līga strādā paliatīvās aprūpes nodaļā. Tā ir vissmagākā no Latvijas Onkoloģijas centra nodaļām, kur cilvēki bieži vien nomirst, tāpēc viņai nākas pildīt arī psihoterapeita pienākumus. Līga nejūtas kā varone, bet viņai ir prieks un gandarījums, ka spēj pacientiem un piederīgajiem sniegt atbalstu grūtā mirklī. "Pacientiem ir ļoti svarīgi, lai ar viņiem runā," ir pārliecināta Līga. Meitene stāsta, ka viņai pašai ir vieglāk to visu saprast tāpēc, ka pati pārdzīvojusi mammas un abu vecmāmiņu nāvi no onkoloģiskas saslimšanas. Līga uzskata, ka smagumu onkologa profesijai uzlikusi sabiedrība, kas visai kritiski uztver vārdus "onkoloģija" un "vēzis". Patiesībā katrā profesijā un nozarē ir akūti un smagi brīži, vienkārši šī joma vairāk saistīta ar nāves gadījumiem. Pie "īstajiem"ārstiem Līga sešus gadus studējusi Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātē. Studiju gadi bijuši grūti, jo viņa īsti nav redzējusi mērķi, uz ko tiekties. Visu laiku bija jāmācās no cikla uz ciklu, mainījās dažādi priekšmeti, "viss bija vienā lielā katlā". Tikai iestājoties rezidentūrā, Līga sākusi saprast, ka daudzie studiju gadi, ko viņa pavadījusi pie grāmatām, attaisnojas, jo "nevar būt dakteris, nezinot medicīnas pamata ābeci". Pašreiz medicīnas studente jau pusotru gadu nomācījusies Latvijas Universitātes Medicīnas pēcdiploma izglītības institūtā rezidentūras programmā un ir apmierināta, jo atradusi savu nišu. Svarīgi esot rezidentūrā nonākt pie "īstajiem"ārstiem, kuri ir atsaucīgi un vēlas rezidentam palīdzēt. Līgai šajā ziņā esot paveicies, jo ārsti atļauj darboties, izstāsta teoriju un pēc tam pamāca, kā veikt manipulācijas. Pašam vien vajagot izrādīt iniciatīvu un vēlmi mācīties. "Neviens neko mutē nebāzīs, un nekas no gaisa nekritīs," zina teikt Līga. Pirmo reizi - ar pacientiem Medicīnas studijas esot grūti apvienot ar darbu, jo daudz ko nākas ziedot uz miega un veselības rēķina, tomēr studiju laikā Līga strādājusi. Darbs tolaik bijusi nepieciešamība, jo ikmēneša stipendija bija astoņi lati, ar ko izdzīvot nevarēja. Līga pa vakariem strādāja ar medicīnu nesaistītu darbu - savulaik bijusi gan datoroperatore SIA Bikur Holim, gan biroja administratore radinieku uzņēmumā SIA Keišas medicīnas centrs. "Tolaik, lai strādātu medicīnā, pietrūka zināšanu, bet pašlaik veselības aprūpes uzņēmumā man būtu, ko darīt," spriež Līga. Pirmais nopietnais darbs medicīnā ar pacientiem Līgai esot pašreizējā ārstes - stažieres vieta Latvijas Onkoloģijas centrā, pirms tam viņa pastrādājusi citā slimnīcā, kur rakstījusi izrakstus un ar pacientiem īsti kontakta nav bijis. "Mamma, saudzējot mani, negribēja, lai es strādāju par māsiņu vai feldšeri, bet es noteikti to nenožēloju, jo Onkoloģijas centrā apgūstu visu to, ko neesmu apguvusi studiju laikā," Līga saka. Plašas iespējas Arī savu nākotni Līga, visticamāk, saistīs ar onkoloģiju, kurā, tāpat kā medicīnā, kopumā speciālistu trūkst. Daudzi ārsti ir veci, un viņu pakāpeniska nomaiņa esot tikai loģiska. "Jūtu, ka man onkoloģijā ir izaugsmes iespējas. Tā ir plaša specialitāte, bet arī plašas iespējas," stāsta Līga. Viņa gan ir pārliecināta, ka kā ārste-onkoloģe noteikti nevarētu strādāt ar bērniem - tad ārstniecības process esot daudz emocionālāks. "Ar pieaugušajiem var visu izrunāt, bet ar bērniem ir smagi." Pēc pusotra gada, kad rezidentūras studijas būs pabeigtas, Līga plāno papildināt savas zināšanas, studējot kādā citā valstī, bet viņa noteikti atgriezīšoties un strādāšot Latvijā, kur ir Līgas lielākā vērtība - ģimene. *** CV Vārds, uzvārds: Līga Keiša Vecums: 26 Izglītība: seši gadi Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātē, pašreiz - rezidentūras programma Latvijas Universitātes Medicīnas pēcdiploma izglītības institūtā Pirmais darbs: biroja administratore SIA Keišas medicīnas centrs Pašreizējais darbs: ārsts -- stažieris Latvijas Onkoloģijas centra Paliatīvās aprūpes nodaļā