Jāzina, ka tikai pie paša loga augi saņem pietiekami daudz gaismas, metru tālāk gaismas intensitāte samazinās vismaz uz pusi, 2 m no loga gaismas stiprums ir tikai 25% no nepieciešamā, bet 3 m tālāk - 10%. Gaismas intensitāti mēra lumenos. Saņemot 700-1000 lumenu, augi vārgi eksistē, ja ir 2500 lumenu, augšana normalizējas, bet ja 10 000 - par auga labklājību varat būt pilnīgi mierīgi. Augi pasaka priekšā Ja jūsu rīcībā nav luksametra (tas maksā Ls 100 un domāts profesionālai lietošanai), ir grūti noteikt, cik lumenu katram augam vajag. Iegādājoties augu, veikalā vēlams uzzināt, kādā vietā augam patiktu dzīvot - gaišā, saulainā, noēnotā vai ēnainā. Augi paši arī daudz ko pasaka priekšā. Ja telpauga lapām ir balts vai dzeltens zīmējums, tās ir sarkanīgas vai ļoti tumšas, augam vajag vairāk gaismas nekā zaļlapainajām augu sugām (ne tiešas saules). Ja raiblapainos augus noliek tumšākā vietā, lapas ar laiku kļūst zaļas. Augam ar mīkstām lapām patiks noēnota vai patumša vieta. Tagad daudzi iegādājas Nīderlandē audzētus telpaugus. Pēc kāda laika cilvēki sūdzas, ka augi met lapas, birst ziedu pumpuri, zaļais prieks iet bojā, kaut gan par to ļoti rūpējas. Ja augs dārzniecībā radināts pie ideāliem apstākļiem, bet, mājās atnests, visu, ieskaitot pareizu apgaismojumu, nesaņem pietiekami, tas sāk nīkuļot. Taču tāpēc nav jāatsakās no šo interesanto augu pirkšanas, tiem tikai jānodrošina nepieciešamie apstākļi. Izšķir garās un īsās dienas augus. Garās dienas augi veido ziedpumpurus, ja vairākas nedēļas saņem gaismu vismaz 12 stundu dienā. Īsās dienas augiem pietiks ar mazāk gaismas stundām. Tā sauktos neitrālos augus gaismas ilgums neietekmē. Gaismu var regulēt Gaismas ilgumu var regulēt, augiem nepiemērotā vietā radot pietiekamu apgaismojumu. To panāk ar īpašām fitospuldzēm, kuras ražo firma Philipps Nīderlandē un firmas Polijā un Vācijā. Parastā lampa augu silda, bet fitolampas dod nepieciešamo gaismas spektru. Arī luminiscējošās spuldzes ir tuvas fitolampām (tās ir arī lētākas). Lēni augoši telpaugi, kam ļoti patīk siltums un mitrums, labi izskatīsies izgaismotās augu vitrīnās. Izgaismojot ar fitolampām, augus var turēt arī telpās, kurās vispār nav logu - pagrabtelpās vai kāpnēs. Šādās vietās labi jutīsies, piemēram, karaliskā mirte, mājas svētība, līdakaste, vaska puķe - tām visām ir biezas un tumšas lapas. Katram pa spuldzei Tumšajos, garajos rudens un ziemas mēnešos telpaugus vēlams apgaismot no krēslas stundām līdz plkst.22 un agri no rīta. Apgaismošanai derēs arī luminiscējošās spuldzes. Tās maksā ap Ls 3 (1,5 m garas), turklāt šo lampu gaisma ir ļoti tuva dienas gaismai. Ja telpā ir lielāka augu grupa, lampu var pirkt spēcīgāku un pakārt to augstāk. Ja augs ir viens, lampa attiecīgi jāņem mazāka un jānovieto tuvāk augam. Vienā grupā liek vienas prasības augus (aspidastra, mājas svētība, līdakaste, papardes, efejas u.c.). Vairāk gaismas vajag difenbahijām, kaktusiem, eiforbijām, sanpaulijai (tām gan vairāk patiks kliedēta gaisma). Der atcerēties! apgaismojuma maiņa nedrīkst būt krasa; jāsargās augu apdedzināt (lampas ne tikai apgaismo, bet arī silda, tāpēc būtiski ir noteikt pareizo gaismekļa attālumu no auga. To var sajust arī ar roku); ir augi, kurus laiku pa laikam ieteicams pagrozīt, bet ir arī tādi, kurus grozīt nedrīkst (Ziemassvētku kaktuss, paparde).
Pastiep dienu garāku
Augos nepārtraukti notiek bioķīmiski procesi, kuros liela nozīme ir gaismai. Tās stiprumu zaļie augi izjūt savādāk nekā cilvēki. Dārzniece Ilze Upeniece stāsta: «Augi spēj eksistēt tikai gaismā. Visvairāk gaismas trūkumu augi izjūt ziemas mēnešos. Taču telpaugiem ir dažāda vajadzība pēc gaismas. To nosaka auga suga un apstākļi dabiskajā vidē.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

