Pērkam dzīvokli

Tur tomēr glītas ir arī kāpņu telpas un apkārtējā vide. Nevis kā tagad - uzskrien pa tumsu ātri, ātri uz savu piekto stāvu. Atslēdz dzīvokli. Blaukš! Durvis ciet. Un tad nodomā - fūū, te ir manas mājas. Kontrasts ar pasauli aiz dzīvokļa durvīm mikrorajonu ēkās bieži ir milzīgs," smaidot saka pārtikas tehnoloģe Ieva Blanka. Nelielo, radoši iekārtoto divistabu dzīvoklīti Hruščova laika ēkā viņa kopā ar draugu - siltumenerģētiķi Jāni Alaini jau gadu sauc par savu. Tomēr par tālāku nākotni abi ir vienisprātis - jāmeklē lielāks dzīvoklis jaunuzceltā daudzdzīvokļu namā. Šādas domas patlaban vieno cilvēkus visās trijās Baltijas valstīs, kur jaunās būvniecības bums tiek sagaidīts ar nepacietību. Mēs gribam dzīvot citādi! Šī pārliecība ir kopīga Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājiem, tiecoties pēc modernas dzīvojamās vides un cenšoties atbrīvoties no šauro mikrorajonu kastīšu kultūras. Banku un nekustamo īpašumu tirdzniecības firmu dati apliecina vēl kādu kopēju iezīmi - Rīgā, Tallinā un Viļņā absolūtā topā nekustamā īpašuma tirgū ir divistabu dzīvoklis. Sliktā ziņa ir tāda, ka Rīgā jauno dzīvokļu būvniecība aktivitātes ziņā pagaidām atpaliek no kaimiņvalstu galvaspilsētām. "Kad meklēju dzīvokli, piedāvājumā nekā jauna un par normālu cenu nebija. Vienīgā iespēja - mikrorajons. Šo dzīvokli nopirku tāpēc, ka todien, kad bija jāpieņem lēmums, bija saulaina diena un tas neizskatījās tik ļoti briesmīgs," smejoties stāsta Ieva. Sēžot uz elegantas priedes koka gultas ar raibu pārklāju, kas toņu ziņā savdabīgi kontrastē ar nesen remontētās istabas koši rozā sienām, viņa ataino savus nesenos piedzīvojumus. Viņasprāt, jaunie daudzdzīvokļu nami Rīgā savā ziņā varētu būt rādītājs arī jauniem dzīvokļa prezentēšanas kritērijiem. "Meklējot savu dzīvokli, man šķita, kā mākleris var stāstīt, cik brīnišķīgs ir dzīvoklis, ja uzskatāmi redzama ilgstoši neslaucīta, putekļaina grīda, izpuvuši logi, no sienas atrautu virtuves skapīšu pēdas, atlupušas tapetes... Manuprāt, ja prezentē dzīvokli, tad kaut nedaudz uzkoptu," nosaka Ieva. Kā īpašu kuriozu viņa atceras pirmo dzīvokļa piedāvājumu - daudzdzīvokļu nama pirmajā stāvā ar aizrestotiem logiem. Vienam no tiem priekšā daļēji bijusi aizbūvēta balta garāžas siena. "Mākleris teica, ka labs piedāvājums," viņa nosaka. Ievas un Jāņa dzīvoklis ir iegādāts vēl pirms straujā dzīvokļa cenu kāpuma pagājušā gada rudenī. Toreiz tā cena bija 15 200 dolāru, hipotekārais kredīts noformēts uz 15 gadiem. Ikmēneša maksājums - nedaudz virs 100 latiem. "Kā mēs iztiekam? Atvaļinājumā braucam uz lēto Bulgāriju, uz kokteiļbāru arī reizēm atļaujamies aiziet..." jokojot saka Jānis. Brīdi vēlāk abi atkal kļūst nopietni, sakot, ka kredīts, protams, ir atbildība, taču kā īpašu slogu viņi to tomēr neizjūt. Galvenais ir darbu plānošana. Tā kā dzīvokli remontējuši paši un arī tuvākie draugi krietni dabūjuši roku pielikt, tad padarītajam ir īpaša vērtība. Sienu nokrāsosim līdz Jāņa dzimšanas dienai, grīdas līstes pieliksim līdz desmitajam datumam: šādi plānojot darbus, dzīvoklis pamazām pārvērties. ASTĒ LIETUVIEŠIEM UN IGAUŅIEM Ieva un Jānis uzsver, ka Latvijā joprojām dzīvokļu piedāvājums jaunuzceltās un rekonstruētās ēkās ir vērsts uz ekskluzīvitāti. Tie ir dārgi un pagaidām "vidējam valsts iedzīvotājam noteikti nav pa kabatai". Nekustamā īpašuma tirgus speciālisti uzsver, ka Rīgā jaunā būvniecība pamazām kļūst aktīvāka un nākamgad tirgū ievērojami palielināsies dzīvokļu piedāvājums jaunuzceltās ēkās, kas varētu veicināt ne tikai uzņēmēju savstarpējo konkurenci par piedāvājuma kvalitāti, bet arī cenu samazinājumu dzīvokļiem jaunajos namos. Firmas Latio jaunākais tirgus pārskats liecina, ka patlaban jaunā ēkā dzīvokļa vidējā cena ir 460 Ls/m2. Sērijveida dzīvokļiem savukārt joprojām vidēji 305 Ls/m2. Kāpēc Lietuva un Igaunija ir soli priekšā Latvijai, lai gan visās trijās Baltijas valstīs jauno dzīvokļu deficīts ir izpaudies līdzīgi? Hansabankas privātpersonu kreditēšanas nodaļas vadītāja Anita Bērziņa, vērtējot atšķirīgo Rīgas, Tallinas un Viļņas dzīvokļu tirgū, uzsver, ka Igaunijā un Lietuvā jaunu mājokļu pieejamību veicina valsts atbalsts. Hipotekāro kredītu ņēmējiem Igaunijā un Lietuvā ir ienākumu nodokļu atlaides. Lietuvā ir paredzētas arī subsīdijas dzīvokļu iegādei atsevišķām mazāk maksātspējīgām iedzīvotāju grupām. Savukārt Igaunijā tiek sniegtas valsts garantijas hipotekārā kredīta saņemšanai komercbankās, lai samazinātu pirmo iemaksu dzīvokļa iegādei. Latvijā nekā tāda nav un joprojām nav valsts atbalsta mājokļu problēmu risināšanā. Hansabankas dati liecina, ka visās trijās Baltijas valstīs hipotekāro kredītu ņēmēju vidējais vecums ir ap 35 gadiem. To, ka aktīvākie jaunās būvniecības apsveicēji ir gados jauni cilvēki, apliecina arī firmas Ober-Haus Lietuvas biroja tirdzniecības speciālists Tomass Savicks. "Patlaban situācija ir tāda, ka Viļņā ir grūti nopirkt dzīvokli, vienalga, vai tas ir vecā vai jaunā namā. Aktīvākie pircēji ir jauni cilvēki, kuriem nav grūtību saņemt bankas kredītu. Tomēr skaidrs ir viens - šos pircējus neinteresē novecojušās 60. un 70.gadu mājas, tie vēlas jaunus, modernus mājokļus," stāsta T.Savicks. Raksturīgākajam Viļņas dzīvokļa pircēja portretam atbilst arī Rasa (28) un Viktors (31) Sirvīži, kuri pagājušajā gadā paņēmuši hipotekāro kredītu un nopirkuši divistabu dzīvokli Viļņas mikrorajonā Fabijonišķos jaunā daudzdzīvokļu namā. Gandrīz četrus gadus viņi abi īrējuši vienistabas dzīvokli dažādās pilsētas malās. Centušies lielu naudu tam netērēt, tāpēc izvēlējušies pieticīgu mājokli. Beigu beigās izlēmuši maksāt nevis svešiem cilvēkiem, bet sākt atpelnīt paši savu dzīvokli. Krustu šķērsu izbraukājuši visu Viļņu sava mājokļa meklējumos - izrādījās, ka nopirkt dzīvokli, kas būtu vēlmēm atbilstošs, nemaz nav tik vienkārši. IERADĀMIES AR PLĪTI UN MATRACI "Kad mēs ievācāmies savā jaunajā dzīvoklī, bez plīts, televizora un matrača mums faktiski nekā nebija," smaidot bilst Rasa. Pamazām, izmantojot kredītu, nopirktas mēbeles un dzīvoklis kļuvis arvien mājīgāks. Tā lielākais trumpis ir skats pa logu - joko Viktors. Patiešām piektajā stāvā esošā dzīvokļa pašreizējā šarma neatņemama sastāvdaļa ir skats uz pilsētu, un tas ir neatkārtojams, jo visa ārējā dzīvokļa siena ir no stikla. Pēc jaunā pāra vēlmēm tika pārbīdītas dažas sienas - uz koridora rēķina izveidots stūrītis, kur izvietot rakstāmgaldu un grāmatu plauktus. Par 68 kvadrātmetru lielo dzīvokli Rasa un Viktors samaksājuši 50 000 dolāru. Tāds ir arī viņu parāds bankai. Rasa atzīstas, ka pirmajā brīdī bijis satraukums, apzinoties, kādu summu viņa bankai ir parādā, taču ekonomistes raksturs pateicis priekšā, ka, sadalot naudu uz divdesmit gadiem, tas nav nemaz tik šausmīgi. Īrēt kaut cik pieklājīgu divistabu dzīvokli Viļņā izmaksā tikpat, cik maksāt bankai ikmēneša kredītu - ap 1000 litiem (190 lati). Par kredīta atdošanu Rasa un Viktors domā nopietni, abi ir aizņemti ar karjeras veidošanu. Rasa ir grāmatvede nelielā privātā uzņēmumā, savukārt Viktors - Centrālās projektu vadības aģentūras direktora vietnieks. Mēnesī abi nopelna 4000 litu un apgalvo, ka ar šo naudu pietiek ne tikai bankas kredītam, bet arī izklaidēm un atvaļinājumam. "Skaisti dzīvot vajag nevis rīt, bet šodien," viņi uzskata. Nekustamā īpašuma tirgus speciālisti Lietuvā atzīst, ka komercbanku liberālie hipotekāro kredītu saņemšanas noteikumi, kā arī ievērojamais valsts atbalsts ir iemesls, kāpēc jauni cilvēki no dzīvokļu īres ir metušies uz dzīvokļu pirkšanu. "Populārākie ir divistabu dzīvokļi, to jau tagad faktiski trūkst, visi baidās, ka pēc iestāšanās Eiropas Savienībā mājokļi kļūs stipri dārgāki," uzsver T.Savicks. Divistabu dzīvoklis vecā blokmājā Viļņā maksā vidēji 60-75 tūkstošus litu (20 000- 25 000 dolāru). Jau par 85 000 litu ir iespējams atrast sev nelielu dzīvokli jaunuzceltā namā. Pēc Vilniaus Bankas izplatītās informācijas šāgada laikā Viļņā tiks uzcelti 2600 jauni dzīvokļi, tomēr tik un tā pieprasījums joprojām ir lielāks par piedāvājumu. OTRĀ MĀJA TALLINĀ Marje un Martins dzīvo otrajā mājā Tallinā - tā viņiem pašiem patīk iepazīstināt ar savu dzīvesvietu. Patiesi, braucot no Rīgas, jauniešu nesen iegādātais divistabu dzīvoklis atrodas gandrīz vai aiz zīmes Tallinn. Marje 2000.gadā no Rakveres pārcēlās uz Tallinu, lai studētu. Togad viņa iepazinās ar Martinu, kurš galvaspilsētā bija ieradies no Pelvas un sācis strādāt par restauratoru kādā nelielā privātā firmā. Uz sarunu ieradās tikai Marje, jo Martinam tovakar bija jāstrādā. Par dzīvošanu kopā abi jaunieši sākuši domāt visai drīz, un jau pēc gada, kad tika nomainīts trešais īrētais dzīvoklis, viņi sākuši interesēties par kredīta iespējām savu apartamentu iegādei. Eesti Uhispank piedāvājums šķitis vilinošākais - pirmā iemaksa 30 procenti un pārējo var atmaksāt 30 gadu laikā. Dzīvokļi Tallinā studentam ir par dārgu, tāpēc sākotnēji Marje meklējusi jauno dzīvesvietu pāris kilometru ārpus pilsētas robežām. Viņa strādā Scandinavian Airlines Tallinas birojā un tolaik uzskatīja, ka ar savu algu var atļauties labiekārtotu dzīvokli Tallinas pievārtē. Martina vecāki mudināja jauniešus izvēlēties lētāko variantu galvaspilsētā. "Tā kā Martinam ir augstākā izglītība, banka pirmo iemaksu prasīja 10 procentus no kopējās vērtības. Martina vecāki kā papildu garantiju ieķīlāja savu dzīvokli, un mūsu pirmā iemaksa bija nulle kronu," priecīgi saka Marje. Dzīvokli vienā no Tallinas rajoniem Nemmē Marje un Martins atraduši ar sludinājumu palīdzību. "1981.gadā šī ēka tika būvēta Padomju Savienības militārpersonām, kas apmetās uz dzīvi Tallinā," spiežot lifta pogu, saka Marje. Atverot dzīvokļa durvis, acīm paveras spilgti zaļas sienas. "Krāsas izvēlējos es, bet remontu veica Martins ar tēvu," lepni nosaka Marje. Kredīta līgumu ar banku par 360 000 kronu (15 050 latiem) jaunieši noslēguši aprīlī. Maijā sākām remontēt, bet ievācāmies augustā, neminstinoties saka Marje un neslēpj, ka mēnesī turpmākos 17 gadus bankai jāpārskaita 2600 kronu (108,68 lati). Par iepriekšējo saimnieci Marje zina stāstīt nedaudz - veca kundze, kura no angļu valodas igauniski tulkojusi grāmatas. "Te izskatījās šausmīgi," divdesmit piecus gadus vecā Marje rāda bildes un krata ar galvu. Pati neticot, ka tagad šeit izskatās "tik moderni"! Vēlāk pie tējas tases jaunā namamāte atklāj, ka vēlas savu nākotni ziedot sociālajam darbam un varbūt kādu dienu atvērt savu tūrisma uzņēmumu, kas specializētos pakalpot cilvēkiem ar kustību traucējumiem. "Igaunijā situācija ir briesmīga, pavisam ne tāda kā Zviedrijā," nopūšas Marje. Par nākotni Marje runā izvairīgi un pati smej, ka pie tā noteikti vainojams ziemeļnieciskais atturīgums. "Kādu dienu mēs noteikti apprecēsimies un mums būs bērni. Bet ir daudz plānu," kautrīgi atzīst Marje. Viņa pieļauj iespēju, ka kādu dienu abi varētu doties uz ārzemēm strādāt. Dzīvokli, iespējams, izīrētu vai Marje to atstātu savai māsai, kura pēc gada nāks uz Tallinu mācīties. IGAUNIJĀ TOPĀ - BALTĀ APDARE Ja gribi zināt, kas Latvijā būs pēc diviem gadiem, paskaties, kas Tallinā notiek šodien, - tā nereti, prognozējot dzīvokļu tirgus tendences Rīgā, mēdz teikt tirdzniecības speciālisti. Pareksa bankas kreditēšanas attīstības daļas vadītāja Liene Satovska uzsver, ka būtiska atšķirība jaunam dzīvoklim Rīgā un Tallinā patlaban ir kvalitātē. Svarīgākā atšķirība ir apdares pakāpē - kādā pabeigtības stadijā tiek piedāvāti dzīvokļi jaunuzceltajās daudzdzīvokļu mājās Rīgas un Tallinas mikrorajonos. Tallinā jauna dzīvokļa vidējā cena ir 525-672 Ls/m2, un tie ir pilnībā pabeigti dzīvokļi ar iekšējo apdari, iebūvētu santehniku. Savukārt Rīgā, kur jauna dzīvokļa vidējā cena ir ap 400 Ls/m2, tie ir bez iekšējās apdares. Jēdziens "bez apdares" var ietvert to, ka dzīvoklī nav izbūvētas starpsienas un pievilktas komunikācijas. Pēc būvfirmu aprēķiniem šādā situācijā jārēķinās vēl ar 80-120 Ls/m2 dzīvokļa apdarei, kas ietver, piemēram, flīzēšanu, santehniku, sienu un grīdu apdari. "Bez iekšējās apdares jaunus dzīvokļus Tallinā piedāvā centrā, uzskatot, ka klients centrā pasūtīs individuālu interjeru. Attīstoties jauno māju būvniecībai, arī Rīgā ar laiku tiks piedāvāti dzīvokļi mikrorajonos ar pilnībā pabeigtu iekšējo apdari, jo, pirmkārt, tas ir ērtāk pircējam un, otrkārt, būvnieks uz apjomu var samazināt gan darbaspēka, gan būvmateriālu izmaksas," stāsta L.Satovska. Hansabankas dati liecina, ka pagājušajā gadā Tallinā tika pārdoti 1400 jauni dzīvokļi. Salīdzinājumam Rīgā - ne vairāk kā 500. Nordea bankas tirgus attīstības pārskats liecina, ka nākotnē padomju laikā celtie mājokļi pārstāvēs lētāko tirgus nišu. Rīgas nekustamā īpašuma tirgus ir gatavs realizēt 20 000 jaunu dzīvokļu. "Manuprāt, ir būtiski dzīvot šodien. Tā domā daudzi jauni cilvēki, ne velti viņi gaida jaunos dzīvokļus par demokrātisku cenu, ne velti ir gatavi paši saviem spēkiem atjaunot šķietami bezcerīgus variantus vecajās mājās. Mājas mums vajag šodien, nevis pēc piecpadsmit gadiem," nosaka Ieva un Jānis. Pagaidām viņiem joprojām nav drēbju skapja, arī vannas istabas remonts ir dienaskārtībā, bet viņi optimistiski bilst - vai tad mēs ar draugiem nevaram grīdas līstes pielikt, sienu noflīzēt un durvis nomainīt?u