Pret rozi - tradicionāli un austrumu gaumē

Rozes ierosinātāji ir streptokoki. Tie iekļūst ādā un zemādas audos bojājuma vietās, noberzumos, skrāpējumos, nobrāzumos. Slimības inkubācijas periods ilgst no piecpadsmit stundām līdz septiņām dienām. Roze sākas pēkšņi ar augstu temperatūru, pat 39- 400, drebuļiem, galvassāpēm, dažkārt arī ar sliktu dūšu, vemšanu. Uz ādas parasti parādās spilgti sarkans spīdīgs plankums, āda šajā vietā ir karsta un sāpīga. Apsārtuma kontūras līdzinās uguns liesmām, bet slimajai vietai apkārt veidojas neliels ādas pacēlums, valnis (eritematozā roze). Roze visbiežāk izveidojas uz galvas, kājām, ādas apsārtuma vietā dažreiz rodas arī ar šķidrumu pildīti pūslīši vai arī viens liels pūslis (bulozā roze). Roze var ātri izplatīties no vienas ķermeņa daļas uz otru (migrējošā roze). Pareizi ārstēta, slimība ilgst 5-10 dienas. Taču 5-7% gadījumu roze var atkārtoties pat vairākkārt un ilgt mēnešiem vai gadiem (hroniski recidivējošā roze). Atkārtotie ādas iekaisumi ir organisma alerģisko pārmaiņu sekas, kas var radīt limfas atteces traucējumus un pastiprinātu saistaudu veidošanos. Vizīti pie ārsta nevajag atlikt Ja ir aizdomas par saslimšanu ar rozi, nekavējoties jādodas pie ārsta. Pašdakterēšanās ar mājas līdzekļiem ir bīstama. Uzmanību! Nekādā gadījumā rozes skartajām ķermeņa vietām nedrīkt likt virsū mitrus apsējus. Ja intoksikācija ir ļoti smaga, slimnieks tiek ievietots slimnīcā. Saslimušajam jālieto antibiotikas un vitamīniem bagāts uzturs, piena un dārzeņu ēdieni, augļi, nepieciešams fizisks un garīgs miers. Pēc izveseļošanās jāsargās no fiziskas pārpūles, saaukstēšanās un pārkaršanas. Divi viedokļi par rozi 1. Gaiļezera slimnīcas Neiroķirurģijas klīnikas vadītājs, medicīnas zinātņu doktors Jānis Ozoliņš Bērnībā katrs esam neskaitāmas reizes nobrāzuši ādu, bet viss sadzijis bez problēmām. Uz cilvēka ādas visu laiku atrodas dažādas sēnītes, bakterijas, kājas svīst, notiek nepārtraukta mikrobu cīņa ar ķermeni, taču āda nepārtraukti atjaunojas un atdala baktērijas. Tomēr visi esam pakļauti infekcijas briesmām, bet jaunībā un brieduma gados organisma pretestības spējas ir diezgan stipras, tāpēc parasti tas nereaģē uz tādiem sīkumiem. Taču, gadiem ejot un samazinoties pretestības spējām, var rasties problēmas ar pavisam niecīgu skrambu. Varbūt pirms trim dienām jums iekodis ods vai rudens muša, kas pirms dzēliena klīdusi pa mēslainēm, rozi var dabūt arī, piemēram, taisot manikīru. Tieši tāpēc jebkura pumpa vai kodums jādezinficē, lai nepieļautu saslimšanu ar rozi. Ja cilvēks neredz infekcijas vārtus, viņš domā, ka saslimis ar rozi no pārbīļa vai no pārslodzes. Tautā sauktā roze ir infekcijas slimība, kas atrodas uz robežas starp infekciju un ādas iekaisumu. Ar rozes ārstēšanu nodarbojas daudzi speciālisti, tajā skaitā arī netradicionālie mediķi. Mana personīgā pieredze, kas gūta, četrdesmit gadus strādājot par ārstu, pierāda, ka streptokoks vai stafilokoks, kas ir šīs nepatīkamās ādas infekcijas cēlonis, ārstējams ar antibiotiķiem. Dodot antibiotiķus un vitamīnus, uzlabojot cilvēka organisma pretestības spēju, rozi var pieveikt diezgan ātri. Taču jebkurā gadījumā nepieciešams laiks, lai izveseļotos. Cilvēki bieži vien, neredzot acumirklīgu efektu no ārsta sniegtās palīdzības, dodas pie dziedniekiem. Taču ādas infekcija jebkurā gadījumā ilgst divas nedēļas, izejot dabisko atveseļošanās procesu - iekaisumam seko apsarkums, pamirums, attīrīšanās un sadzīšana. Ilustrācijai var noderēt klasiskais piemērs, kā tikt galā ar iesnām - ar ārstēšanu tās pāriet septiņās dienās, bez ārstēšanas - vienā nedēļā. Ja slimnieks šajā laikā griežas pēc palīdzības pie dziednieka, kas novārdo slimo vietu un uzliek uz tās zilu papīru ar balta krīta zīmēm, un tas notiek vienlaikus ar tradicionālo ārstēšanās procesu, viņam tomēr šķiet, ka palīdzējis tieši dziednieks. Es nenoliedzu psiholoģiskās iedarbības spēku cīņā pret infekciju, kad cilvēks garīgā ziņā iegūst ticību tam, ka izveseļosies. Tas papildina medicīnisko palīdzību. Tā varu izskaidrot fenomenu, ka attiecībā uz rozi jeb streptodermiju vai stafilodermiju dziednieks nenoliedzami ir ārsta sabiedrotais. Taču mēģināt tikt galā ar infekciju tikai ar tautas dziednieka palīdzību ir noziedzīga bezatbildība. Sekas var būt ļoti smagas. It īpaši tad, ja dziednieks noliedz antibiotiku lietošanu. Par laimi, tagad tādu dziednieku nav daudz. 2. Ināra Bedre, tautas dziedniece, Latvijas akupresūras un alternatīvās medicīnas asociācijas biedre Cilvēks nesastāv no fiziskā ķermeņa vien, vēl ir astrālais, emocionālais, ēteriskais, vitālais, mentālais un informatīvais ķermenis. Ir dvēsele. Ja cilvēks ir harmonisks visos līmeņos, viņu nevar iedragāt. Ja tas tomēr notiek, ir saņemts signāls, ka viņa iekšējā pasaule ir disharmonijā. Kad cilvēks, piemēram, pārbīlī satrūkstas, tiek iedragāts viņa ķermeņa emocionālais aizsargslānis, atveras vārti svešām negatīvām enerģijām, melno spēku izpausmēm. Cilvēks tiek izsists no dvēseles līdzsvara. Šajā gadījumā var palīdzēt apvārdošana, kas ir sava veida informatīvā terapija - negatīvā informācija tiek likvidēta ar lūgšanas spēku. Rietumu medicīna, ko izmantojam arī mēs, visu mēģina izskaidrot no materiālā aspekta. Austrumu medicīnā cilvēki šādu negatīvās enerģijas ielaušanos ķermenī uztver mierīgi un nebrīnoties tiek ar to galā, jo viņi tic smalko pasauļu eksistencei cilvēkā. Mani pacienti nedienā gaida psiholoģisku atbalstu un palīdzību ne tikai no mediķa, bet arī no dvēseļu ārstiem. Lai nerastos nevēlamas blakusparādības, paralēli lūgšanai un uzliktajam zilajam papīram, es atbalstu arī antibiotiku lietošanu, jo mēs nedzīvojam tīru dzīvi, un cilvēks ir pilns ar toksīniem. Kāda nozīme ir zilajam papīram un krītam? Katrai krāsai ir sava dziedinoša īpašība, katra staro attiecīgā enerģētiskā spektrā. Zilajai krāsai piemīt antiseptiskas īpašības. Krītam kā tradīcijai vai kā rituālam arī ir sava nozīme. Iegaumējiet! Rozi var vārdot jebkurā laikā, taču, protams, labāks rezultāts būs tad, ja to darīs dilstošā mēnesī pēc saules rieta.