Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +8 °C
Apmācies
Piektdiena, 29. marts
Agija, Aldonis

Rīdzinieki uzticējušies godīgākajiem kandidātiem

Pirms aizvadītajām pašvaldību vēlēšanām Diena īpašu uzmanību pievērsa tiem deputātu kandidātiem, kuri bijuši iesaistīti dažādos skandālos. Daži no viņiem, iespējams, ir veikuši arī kādas nelikumīgas darbības vai neko nav darījuši, lai novērstu pakļauto darbinieku pieļautās kļūdas. Pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas redzams, ka, līdzīgi kā citviet Latvijā, arī Rīgā vēlētāji nav uzticējušies tiem kandidātiem, kas bijuši iesaistīti apšaubāmos darījumos.

Par Rīgas domnieku nav kļuvis Juris Karlsons, kurš ar pirmo kārtas numuru kandidēja no Nacionālā progresa partijas. Viņš bija domnieks iepriekšējā sasaukumā un tika ievēlēts no LNNK. J.Karlsons bija arī Latgales priekšpilsētas valdes priekšsēdētājs līdz brīdim, kad rajonu valdes pārtapa tikai par domes izpildinstitūcijām. Viņš bija arī Rīgas domes Pilsētas īpašuma un privatizācijas lietu komitejas priekšsēdētājs. Tagadējiem Rīgas domniekiem būs jāizlemj, ko darīt ar vairākiem nekustamo īpašumu pirkuma un pārdevuma līgumiem, kurus Latgales priekšpilsētas valde J.Karlsona vadībā bija noslēgusi pirms attiecīgu Rīgas domes lēmumu pieņemšanas, jo tikai pašvaldība, proti, Rīgas dome var lemt par pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu. Pats J.Karlsons Dienai stāstīja, ka tobrīd ir mainījusies likumdošana par privatizāciju, tādēļ nekas īpaši nelikumīgs nesot izdarīts. Rīgas domnieki pagājušā gada 27.augustā nolēma nodot privatizācijai atkārtoti desmit nekustamos īpašumus. Izskatot šo īpašumu privatizācijas projektus šogad 3.marta domes sēdē, deputāti nenobalsoja par to apstiprināšanu. Nav veicies arī bijušajam «muitniekam» un pašlaik nestrādājošajam Imantam Geidānam, kas kā trešais kandidēja no Nacionālā progresa partijas. No Muitas departamenta direktora amata viņš atbrīvots 1993.gadā kā neatbilstīgs un nekompetents muitas darbā. Viņš, izmantodams savu amatu, bija noslēdzis sadarbības līgumu ar sava dēla Valta Geidāna vadīto firmu Dizaina darbnīca, piešķirot tai ekskluzīvas tiesības nodrošināt LR juridiskās un fiziskās personas ar muitas kravas deklarācijām: drukāt, komplektēt un realizēt šīs deklarācijas, cenas saskaņojot ar Muitas departamentu. Rīgas domē nav iekļuvis Oskars Caune, kas bija iepriekšējā sasaukuma Rīgas domes deputāts. Aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās viņš kā otrais kandidēja no Latvijas Zemnieku savienības. O.Caune sākotnēji veica gan Kurzemes rajona valdes priekšsēdētāja pienākumus, gan Rīgas domes komunālo jautājumu un transporta komitejas priekšsēdētāja pienākumus. Tomēr jau 1995.gada 11.aprīlī Rīgas domnieki nobalsoja par viņa atbrīvošanu no Kurzemes rajona valdes priekšsēdētāja amata, jo vairākas revīzijas atklāja nopietnus trūkumus Kurzemes rajona valdes Municipālās saimniecības pārvaldē un a/s Pārdaugavas siltums, kuras dibinātāja bija arī Kurzemes rajona valde. O.Caunem tika pārmests, ka viņš, nesaskaņojot ar Rīgas domi, ir ņēmis kredītus, lai turpinātu kultūras nama Imanta celtniecību. Arī daļa no naudas, ko iedzīvotāji samaksāja par komunālajiem pakalpojumiem, tika izlietota šim mērķim, bet ne pārskaitīta PVAS Latvenergo, kas ar siltumu daļēji apgādā Pārdaugavas iedzīvotājus. Parādu nasta par patērēto dabasgāzi jāsedz vēl no šā gada pilsētas budžeta, jo a/s Pārdaugavas siltums, iepērkot dabasgāzi no apšaubāmiem starpniekiem, pilnībā nenorēķinājās ar PVAS Latvijas gāze. Lai gan vairāki peidžeru īpašnieki priekšvēlēšanu naktī saņēma aicinājumus balsot par Juri Aleksandravičus, kas kā trešais kandidēja no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas un Latvijas Sociāldemokrātiskās partijas, viņš nav iekļuvis Rīgas domē. J.Aleksandravičus bija norādījis, ka ir juridiskās firmas Eltijs prezidents, taču pirms tam viņš vadīja firmu Sellers, kura 1996.gada 28.februārī tika atzīta par maksātnespējīgu. Šī firma pirka nepabeigtas jaunbūves, pabeidza tās un pārdeva dzīvokļus. Firma esot parādā valsts budžetam Ls 240 000 un aptuveni Ls 40 000 - 45 000 apmērā nav izmaksājuši algas strādniekiem. Neveicas rajonu valžu cilvēkiem Aizvadītajās vēlēšanās īpaši nav veicies kandidātiem, kas strādā rajonu (priekšpilsētu) valdēs. Par Rīgas domnieci nav kļuvusi tagadējā Kurzemes rajona valdes direktore Ita Zariņa, kurai rajona vadīšanu uzticēja pēc O.Caunes atbrīvošanas. Viņa LNNK sarakstā kandidēja kā ceturtā. Rīgas domes revīzijas komisija, pārbaudot Kurzemes rajona denacionalizācijas lietas, atklāja, ka tās glabātas ļoti pavirši, tādēļ dažas lietas ir pat pazudušas. Denacionalizācijas lietās nav bijuši visi dokumenti, tie neesot attiecīgi reģistrēti. Revidenti Dienai teica, ka revīziju esot pieprasījusi pati I.Zariņa, pēc tam, kad sākušies konflikti ar valdes darbiniekiem Aldi Rozentālu un Valeriju Grigorjevu. Kurzemes rajona valdei no dažām Rīgas domes frakcijām tika arī pārmests, ka pirms vēlēšanām laikraksta Pārdaugavas Ziņas, kas, iespējams, tiek izdota par pašvaldības naudu, februāra numurs ticis veltīts, lai aģitētu par Kurzemes rajonā dzīvojošajiem vai strādājošajiem kandidātiem no LNNK saraksta. I.Zariņa teica, ka šo avīzi izdod par līdzekļiem, ko saziedojuši Kurzemes rajona uzņēmēji. Par Rīgas domnieku nav kļuvis Ziemeļu rajona valdes direktors Romelds Podskočijs, kas ar septīto kārtas numuru kandidēja no LNNK saraksta. Viņam īpaša uzmanība tika pievērsta pēc tam, kad kļuva zināms, kam un uz kādiem noteikumiem tikušas izīrētas vasarnīcas Vecāķos. R.Podskočijs sacīja, ka Vecāķu vasarnīcas izīrētas pēc sludinājumiem laikrakstā Rīgas Balss un tas galvenokārt noticis iepriekšējā Ziemeļu rajona valdes priekšsēdētāja un Rīgas domnieka Pētera Jansona laikā. P.Jansons pašvaldību vēlēšanās kandidēja ar septīto kārtas numuru no Latvijas Zaļās partijas, bet par deputātu nav kļuvis. Līdz šim viņš bija Rīgas domes vides aizsardzības komitejas priekšsēdētājs un Rīgas pasažieru ostas, kur ir arī pašvaldības daļa, prezidents. Jāpiebilst, ka no Ziemeļu rajona valdes vēlēšanās kandidēja daudz darbinieku, kas gan nekļuva par deputātiem. No LNNK saraksta šajās vēlēšanās startēja Ziemeļu rajona valdes uzņēmējdarbības nodaļas vadītājs Harijs Osis, valdes galvenais speciālists un arī Rīgas domnieks Vilnis Ķirsis, valdes nodaļas vadītāja vietniece Aina Verbicka, personāla daļas galvenā speciāliste Anita Astrīda Rosa, valdes direktora palīdze Dace Sokolovska. No Zīgerista partijas kandidēja uzņēmējdarbības nodaļas galvenā speciāliste Lilita Žeidure, bet no apvienības Tēvzemei un brīvībai Ziemeļu rajona valdes administratīvās komisijas priekšsēdētājs Raimonds Šalts un denacionalizācijas un nekustamā īpašuma nodaļas vadītājs Andrejs Brants. Pirms vēlēšanām atklātībā parādījās ziņa, ka A.Brants ir bijis apsūdzēts par vardarbību pret padotajām valdes darbiniecēm. Ierosinātā krimināllieta vēlāk gan tikusi izbeigta. Deputāta goda nav skandalozajiem ceļiniekiem un Ručam Panākumus vēlēšanās nav guvis Demokrātiskās partijas Saimnieks kandidāts ar 34.kārtas numuru Andris Andrejs Ručs. Viņš izvērsa vērienīgu aģitācijas kampaņu, kuras laikā rīdzinieki saņēma ielūgumus uz vēlēšanām ar DPS kandidātu vārdiem, kas visi, izņemot pašu A.A.Ruču, bija nosvītroti. Iedzīvotāji viņam krustiņus nelika, līdz ar to A.A.Ručam jāturpina veikt Rīgas pašvaldības uzņēmuma namu pārvaldes Jugla vecākā meistara pienākumi. Īpašu ievērību savulaik viņš izpelnījas ar divu Krievijas armijas ģenerāļu deportēšanu no Latvijas un skandalozo darbību namu pārvaldē Teika. Vēlētāji nav izteikuši uzticību Latvijas ceļa kandidātam Arnim Šķesterim, kas kandidēja ar piecpadsmito kārtas numuru. Viņš bija norādījis, ka ir uzņēmējs un SIA Latar dibinātājs, taču A.Šķestera vārds presē pērn parādījās sakarā ar skandalozo eksprezidenta dzīvokļa, kas atrodas Brīvības ielā 38, lietu. Ēkas apsaimniekotāja valsts akciju sabiedrība Rosme un vairākas ar Multibanku saistītas personas, arī bijušais padomes loceklis A.Šķesteris, veikuši šajā namā vairākas dzīvokļu maiņas. Lai atbrīvotu telpas prezidenta dzīvokli, Rosme divu dzīvokļu īrniekiem esot izmaksājusi katram 70 000 ASV dolāru lielu kompensāciju. Ar vienu no šiem cilvēkiem divas reizes savu dzīvokli mainījis A.Šķesters. Par Rīgas domnieku nav kļuvis arī Jānis Kosītis, kurš Latvijas ceļa sarakstā bija 17. un norādījis, ka ir SIA Latgales nafta viceprezidents. Viņu 1996.gada 13.martā Andra Šķēles vadītais MK atstādināja no Valsts īpašuma fonda (VĪF) ģenerāldirektora amata. J.Kosītis amatu zaudēja tāpēc, ka bija veicis aizdomīgus darījumus VĪF vārdā. Atklājās, ka VĪF izsniedzis atļauju Ventspils naftai garantēt 18 miljonus dolāru lielo kredītu Bankā Baltija Armanda Stendzenieka firmai ZuS Rohstoffe Trading GmbH. J.Kosītim pārmests arī par lētu valsts namu ieķīlāšanu, lai saņemtu 1,1 miljonu ASV dolāru lielu kredītu Operas celtniecībai. Vairākus pārkāpumus savulaik atklājusi arī Valsts kontrole.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits