Saaukstēšanās slimības un gripa

Informāciju sniedz Latvijas Pēcdiploma apmācības specializācijas un kvalifikācijas celšanas institūta lektore docente Ilze Vingre, Latvijas Infektoloģijas centra direktora vietniece docente Baiba Rozentāle un ambulatorās nodaļas vadītāja Velga Ķūse. Agresoru daudz, izpausme viena Saaukstēšanās slimības lielākoties izraisa vīrusi. Lai gan to ir vairāki simti, visbiežāk slimību izraisa piecas vīrusu grupas. Neizdarot analīzes, īsto vaininieku noteikt nevar, un tam arī nav lielas nozīmes, jo ārstēšanas taktika nemainās. Daudz retāk saaukstēšanās slimība rodas patiešām saaukstējoties - pārsalstot vai aukstumā izmirkstot. Šādos gadījumos aktivizējas un savairojas organisma dabīgā mikroflora - lielākoties baktērijas, retāk vīrusi, kas pa-stāvīgi mīt cilvēka augšējos elpceļos un ar kuriem līdz tam cilvēks ir iemācījies lieliski sadzīvot. Mikrofloras pārmērīgu sarosīšanos, līdz tā sāk darboties pret cilvēku, var veicināt arī pārdzīvojumi, stress, pārpūle, neizgulēšanās, nepilnvērtīgs uzturs, hroniskas vai nesen pārslimotas slimības, medikamenti, vispārējs imūnsistēmas vājums. Šīs bakteriālās saaukstēšanās slimības parasti atšķiras no vīrusu izraisītajām un biežāk izpaužas kā bronhīts vai plaušu karsonis, retāk kā iesnas vai klepus. Nereti cilvēks sākumā saslimst ar vīrusinfekciju, kas novājina organismu, līdz tas vairs nespēj saturēt grožos savu mikrofloru, un tad pievienojas bakteriālā infekcija bronhīta, angīnas, vidusauss iekaisuma, deguna blakusdobumu vai pat plaušu karsoņa veidā. Vīrusu izraisītās saaukstēšanās slimības ir lipīgas, bakteriālās lielākoties ne. Vīrusi klejo apkārt visu laiku, taču sevišķi aktīvi tie kļūst rudens un pavasara mēnešos, kad ir straujas temperatūras svārstības un liels mitrums. Vīrusi savairojas vienā, otrā, desmitajā organismā, un notiek vispārēji slimību uzliesmojumi. Katru gadu mēdz būt vairāki šādi saaukstēšanās slimību viļņi. Gadās, ka kāds no šiem vīrusiem izraisa arī citu orgānu traucējumus, kuru simptomi ir vēdersāpes, slikta dūša, pat vemšana. Tautā tad mēdz teikt: plosās vēdera vīruss. Daudz lipīgāki par parastajiem ir gripas vīrusi, tādēļ gripa mēdz izplatīties krietni straujāk un arī plašāk. Šai slimībai vairāk tīk ziemas mēneši. Latvijā gripa parasti viesojas ap Jauno gadu - decembrī, janvārī, bet mēdz būt arī februārī un martā. Organisms aizsargājas ar antivielām Pēc katras inficēšanās ar vīrusu cilvēka imūnsistēma pret to izstrādā antivielas, kas organismā parasti saglabājas vairākus gadus vai pat visu mūžu - nākamreiz sastopoties ar šo pašu vīrusu, cilvēks nesaslimst. Arī izslimojot gripu, organisms veido antivielas pret konkrēto izraisītāju, taču gripas vīruss katru gadu pamanās nedaudz mainīties, un vecās antivielas lielākoties pret to ir bezspēcīgas. Dažreiz gan atgriežas vecie gripas vīrusi, un tad parasti saslimst jaunākās paaudzes cilvēki, kuru imūnsistēma šo vīrusu vēl nepazīst. Parastie saaukstēšanās slimību vīrusi nav tik mainīgi, taču to ir daudz, tāpēc cilvēkam pietiek ko slimot visam mūžam. Bērni ar saauk-stēšanās slimībām saslimst biežāk nekā pieaugušie, jo viņiem vēl nav pietiekami nostiprinājusies imūnsistēma. Tā vēl nav izveidojusi antivielas pret vairumu vīrusu. Tas gan nenozīmē, ka cilvēkam savas dzīves laikā noteikti ir jāizslimo visas vīrusa infekcijas un gripas, kas «nāk priekšā». Spēcīgs organisms, sastopoties ar vīrusu, antivielas var veidot arī pavisam nemanāmi, cilvēkam nemaz īpaši nesaslimstot, tikai vienreiz nošķaudoties vai paklepojot. Gripa noliek cilvēku guļus Gripa pārējo saaukstēšanās slimību vidū tiek sevišķi izcelta savas negantās dabas dēļ. Tā izplatās daudz agresīvāk, norit smagāk, un tai daudz biežāk seko nopietnas komplikācijas, jo gripas vīruss bojā asinsvadu sieniņas. Tādēļ ātrāk cieš tie orgāni, kas cilvēkam ir jutīgāki pret asinsapgādes traucējumiem. Biežākās gripas komplikācijas: plaušu karsonis (sāpes krūtīs, apgrūtināta elpošana, klepus ar krēpām, augsta temperatūra); infekciozs miokardīts jeb sirds muskuļa iekaisums (parasti pēc šķietamas atveseļošanās no gripas sākas sirdsklauves, nespēks, it kā nelieli dūrieni sirdī); strutains deguna blakusdobumu vai vidusauss iekaisums (galvas vai auss sāpes, paaugstināta temperatūra); smadzeņu apvalku iekaisums (spēcīgas galvassāpes un augsta temperatūra); daudz retāka komplikācija ir nieru iekaisums (sāpes mugurā, bieža urinēšana, paaugstināta temperatūra). Lai arī ļoti reti, gripai mēdz būt zibensveida norise, kad cilvēks var nomirt dienas vai divu laikā. Parasti gripa smagāk norit un lielāks komplikāciju risks ir cilvēkiem ar pazeminātu imunitāti, veciem cilvēkiem un bērniem, kā arī citu slimību novājinātiem organismiem (it īpaši hroniskiem sirds, plaušu, nieru un diabēta slimniekiem). Taču arī spēcīgam cilvēkam gripa var beigties ar komplikācijām, sevišķi, ja tā netiek kārtīgi izgulēta. Kaut ārsti teic, ka gripa ir tā slimība, kas slimnieku parasti pati noliek guļus stāvoklī - tik slikta ir pašsajūta, un nekāds gultas režīms vairs nav jānozīmē. Gripas norises smagums atkarīgs arī no saņemtās vīrusu devas: jo vairāk gripas ierosinātāju iekļuvis organismā, jo spēcīgāka intoksikācija (organisma saindēšanās ar vīrusu un audu sabrukšanas produktiem, par ko liecina sāpes kaulos, muskuļos). Piemēram, daudz vairāk gripas vīrusu iespējams ieelpot, atrodoties kopā ar slimnieku šaurā, nevēdinātā telpā. Gripas inkubācijas periods ir no dažām stundām līdz divām trim dienām, un - jo šis periods īsāks, jo smagāk gripa izpaužas. Kas palīdz uzveikt slimību Tā kā ar saaukstēšanās slimībām cilvēka organismam nākas sastapties visbiežāk, imūnsistēma lieliski iemācījusies tās uzveikt pati. Medicīniskajā terminoloģijā tās tā arī tiek dēvētas - pašlimitējošās slimības, ar kurām galveno cīņu laika gaitā organisms izcīna pats. Cilvēks šos organisma pūliņus uzveikt slimību var tikai atvieglināt vai gluži otrādi - traucēt un kaitēt. Gan saaukstēšanās slimības, gan gripas gadījumā ārstēšanās taktika ir vienāda, izņemot remantadīna lietošanu. To vēlams tūlīt iedzert, sākoties gripai, jo remantadīns aizkavē gripas vīrusu iekļūšanu šūnās. Pārējām vīrusu infekcijām remantadīns nelīdzēs. Gripas uzliesmojuma laikā ārsti iesaka šīs zāles pat nēsāt līdz, lai, jūtot pirmos simptomus, tūlīt varētu iedzert. Kad gripas vīrusi organismā jau savairojušies, zāles sākt dzert vairs jēgas nav, piemēram, trešajā, ceturtajā slimības dienā. Remantadīns lietojams: pirmajā dienā pa divām tabletēm trīs reizes dienā, otrajā - pa divām divreiz, trešajā - divas tabletes tikai no rīta. Šīs zāles bez ārsta ziņas nevajag dot bērniem un cilvēkiem ar hroniskām slimībām. Slimojot visieteicamākais ir miers un atpūta. Organisms visus spēkus mobilizē slimības uzveikšanai - vīrusu iznīcināšanai, to sabrukšanas produktu izvadīšanai u.c. Šai laikā organismam uzliekot papildu slo- dzi (fizisko, psihoemocionālo), tiek ļoti apgrūtināta cīņa ar slimību un vājinātas aizsargspējas. Paaugstināta temperatūra ir veids, kādā organisms cīnās ar vīrusiem. No 37 līdz 38 grādiem visaktīvāk darbojas fizioloģiskais aizsargmehānisms, lai apturētu slimību. Tādēļ lielākā kļūda un kaitēšana organisma pūliņiem atveseļoties ir temperatūras nodzīšana ar medikamentiem. To nevajadzētu darīt, kamēr temperatūra nesniedzas pāri 39 grādiem, pēc tam gan maziem bērniem var sākties krampji, bet pieaugušajiem audi cieš no skābekļa trūkuma, un tad lieti noderēs kāds no temperatūru pazeminošajiem medikamentiem: aspirīns (to nevajag dot bērniem līdz 12 gadiem), paracetamols. Nebūtu prātīgi šīs zāles lietot regulāri vairākas reizes dienā un vairākas dienas pēc kārtas, kā to var saprast, lasot lietošanas pamācību medikamentiem pret saauk-stēšanos (to sastāvā parasti ir paracetamols). Jo zāles vīrusus neiznīcina, tās tikai novērš nepatīkamos simptomus - galvas, kakla sāpes, deguna tūsku, klepus refleksu, samazina temperatūru, bet tas nenozīmē, ka likvidēta ir pati slimība. Šo preparātu ārstnieciskais efekts - pretiekaisuma darbība ir minimāla, un arī neliels iekaisuma process nebūtu tūlīt ar zālēm nomācams, jo arī šādā veidā organisms realizē cīņu ar vīrusiem. Būtu maldīgi cerēt, ka aktīvi lietojot zāles pret saaukstēšanos, slimība tiktu efektīvi ārstēta. Nepareizi būtu saaukstēšanos vai gripu «ārstēt» ar antibiotikām - arī tās ir bezspēcīgas pret vīrusiem, jo iznīcina tikai baktērijas, turklāt to lietošana bez vajadzības organismam var kaitēt. Antibiotikas ar ārsta ziņu vajadzētu sākt lietot tikai tad, ja vīrusinfekcijai pievienojas bakteriālā (angīna, vidusauss iekaisums, plaušu karsonis, deguna blakusdobumu iekaisums). Ļoti nepieciešams slimības laikā ir pastiprināti uzņemt C vitamīnu, visieteicamāk - ar pārtiku. Ziemā visvairāk C vitamīna ir mežrozīšu augļos, saldajos piparos, apelsīnos, greipfrūtos, kāpostos. Slimojot svarīgi ir ļoti daudz dzert (zāļu tējas, sulas, minerālūdeni, ūdeni) - bērnam līdz pusotram litram, pieaugušajiem 2, pat 3 litrus dienā, ja vien nav sirds, nieru, plaušu darbības traucējumu. Šķidrums palīdz ātrāk izvadīt no organisma vīrusa sabrukšanas produktus, mazināt organisma intoksikāciju, kā arī atjaunot paaugstinātas temperatūras gadījumā ātrāk elpojot un svīstot zaudētos minerālsāļus un šķidrumu. Šā iemesla dēļ vairs arī īpaši neiesaka sviedrēšanās terapiju, kas temperatūru gan mazina, taču ļoti atūdeņo šūnas un novārdzina slimnieku. Saaukstēšanās gadījumā klepus ir organisma aizsargreflekss, kas palīdz attīrīt augšējos elpceļus un bronhus. Silta tvaika inhalācijas atvieglo klepošanu un veicina atkrēpošanu. Labi palīdz sinepju plāksteri vai pēdu izkarsēšana. Sāpošu kaklu ieteicams skalot ar zāļu tējām vai siltu, sāļu ūdeni, kas novērš baktēriju vairošanos. Pārmaiņus var lietot dezinficējošos medikamentus - kakla aerosolus vai sūkājamās tabletes. Vēl ļoti svarīgi ir uzkopt istabu ar mitru lupatu un vairākas reizes dienā to vēdināt. Aplamas ir bailes vērt vaļā logu, ja mājās ir slimnieks. Tas ne tikai mazinās vīrusu koncentrāciju telpā, mazinot apkārtējo iespēju inficēties, bet arī pašam slimniekam novērsīs skābekļa trūkumu, ko rada iesnu apgrūtināta elpošana. Sakārsim eglītē ķiplokgalviņas! Pasargāt sevi vai bērnus no saaukstēšanās un gripas nenozīmē ietuntuļoties līdz ausīm kažokos. Gluži otrādi, jo cilvēks norūdītāks, jo viņa organismam ir lielākas piemērošanās spējas ārējās temperatūras svārstībām. Vienīgi norūdīšanās nav pēkšņi sākama ziemas vidū. Vecie, labie ķiploki ir sen pārbaudīts efektīvs līdzeklis pret saaukstēšanos un gripu, jo gan stiprina organisma aizsargspējas, gan izdala fitoncīdus, kas lieliski darbojas pret vīrusiem un baktērijām. Jāparūpējas, lai organisms saņemtu nepieciešamo C un A vitamīna devu, kas stiprina imūnsistēmu un gļotādu, caur kuru vīrusi iekļūst organismā. Visvairāk A vitamīna ir burkānos. Imūnsistēmu stiprina arī zivju eļļa, ko lieto pa tējkarotei dienā (mūsdienās tā vairs nesatur veselībai kaitīgas vielas). Gripas profilaksei efektīva ir vakcīna, ko katru gadu pēc Pasaules veselības organizācijas rekomendācijām izstrādā no jauna, lai tā būtu iedarbīga attiecīgajam gripas vīrusam. Pēc vakcinēšanās divu nedēļu laikā organisms izstrādā antivielas pret konkrēto gripas vīrusu. Novērots, ka vakcinētie cilvēki mazāk slimo arī ar citām vīrusu infekcijām. Vakcinēties pret gripu sevišķi ieteicams ir cilvēkiem, kuriem lielāks gripas komplikāciju risks, kā arī iespēja inficēties. Saaukstēšanās slimības raksturo: slimība nesākas strauji, pašsajūta pasliktinās un simptomi attīstās pamazām; stipras iesnas, daudz izdalījumu no deguna, aizkritušas ausis; sarkanas, asarojošas acis; aizsmakusi balss, sāpošs kakls; klepus; paaugstināta temperatūra vai pat drudzis, var būt laušanas sajūta kaulos. Gripas pazīmes: slimība sākas ļoti strauji, cilvēks pat var norādīt stundu, kad saslimis; liels nespēks, aukstuma sajūta un strauji ceļas temperatūra, kas parasti ir augsta; galvassāpes un sāpes acīs (pastiprinās acis kustinot); laušanas sajūta kaulos, muskuļos; sasarkusi, nedaudz pietūkusi seja; iesnu nav, bet deguns aizlikts - grūti elpot; kasīšanās sajūta kaklā, sauss klepus (balss nav aizsmakusi). Maldīgs ir uzskats, ka gripas pirmie simptomi ir iesnas, sāpošs kakls, pastiprināts klepus. Lai arī šie simptomi attīstās lielākajai daļai gripas slimnieku, tie parādās tikai 2.-3. slimības dienā.