Sapņu fabrikā jaunas «skaistules»

Toreiz viņu sniegumā atpazinām gan neatkārtojamo skatuves dīvu Laizu Minelli, gan valdzinošo roka vecmāmiņu Tinu Tērneri, īpaši sievišķīgo skatuves leģendu Marlēni Dītrihu un mūsu pašu Laimu Vaikuli. Arī šoreiz Laimes fabrika sola «tikšanos» ar daudzām zvaigznēm, piemēram Madonnu, kas redzama attēlā paša Anatolija Jevdokimova atveidojumā. Repertuārā, kas, spītējot izmaiņām grupas sastāvā, kļūst arvien plašāks, ir gan Vitnija Hjūstone, gan operprīma Montserrata Kavaljē, Ella Ficdžeralda, Tonija Brekstone, Šēra, Ludmila Gurčenko, Edīte Piafa un Edīte Pjeha, slaveno dāmu sabiedrībā ievedot arī rokenrola karali Elvisu Presliju un sirsnīgi atceroties Frediju Merkūriju. Īpaša odziņa ir muzikālie fragmenti no neaizmirstamajām padomjlaiku kinokomēdijām Karnevāla nakts, Dienesta romāns un Divpadsmit krēsli. Skanot slavenību ierakstiem, aktieri burtiski pārtop balsu īpašniecēs, pie tam tas notiek ļoti spraigā izrādē bez nevienas pauzes. Ziņkārīgākie skatītāji mēdzot nākt pārliecināties: vai tas var būt, ka viņi ir tikai trīs? Kur tad ir pārējie? Pērnruden daļēji nomainījies grupas sastāvs, tādēļ šoreiz vairs neredzēsim Andžeju Jaskravi un Iļju Smirnovu. Anatolijs pa telefonu atklāti izstāsta, ka abus iepriekšējos skatuves partnerus atlaidis un viņu vietā pieņēmis jaunus un perspektīvus puišus - Jevgeņiju Aksjonovu un Andreju Dmitrijevu. Jevgeņijs ir profesionāls aktieris, Andrejs dejojis slavenajā Igora Moisejeva deju ansamblī. Travestija, ne transvestīti Pērnvasar vērojot, cik azartiski, asprātīgi un trāpīgi Sapņu fabrikas puiši izcēla zvaigznēm raksturīgo, izklīda šaubas, kāpēc trio jau trīsreiz atzīts par labāko Krievijas šovu, atkārtoti piešķirot prēmiju Night Live Award. Grupa strādā ar devīzi Himna sievietei, arī satīriskajās epizodēs nav nolūka ļauni kariķēt vai izsmiet atveidotās personības. Par to, ka priekšnesumā nav vulgāras pliekanības, esot jāpateicas Anatolija mātei, efektīgai sievietei, kuru viņš pērn pēc šova godbijīgi uzveda uz Dzintaru koncertzāles skatuves. «Izrādes ir mans skats uz sievieti no vīrieša viedokļa, tomēr necenšoties panākt konkrēto tēlu absolūtu identiskumu,» - tā Anatolijs. Uz šovu var droši ņemt līdzi bērnus, jo tas nav slimīgs transvestītu šovs, kā pirmajā brīdī varētu šķist, uzzinot, ka vīrieši «pārtaps» par sievietēm. Anatolijs priecājas, ka pēdējā laikā aizvien retāk nākas skaidrot atšķirību starp jēdzieniem: «transvestīts» un «travestija» - pārģērbšanās māksla teātrī. «Tie ir tādi paši aktierdarbi kā Kalginam Sveicināti, es esmu jūsu tante! vai Tabakovam Uz redzēšanos, Mērija Popinsa!» Tiem, kas sliecas iedomāties, ka Sapņu fabrikas priekšnesumā gaidāms kas perverss, jāatgādina, ka aktieru - vīriešu pārtapšana sieviešu tēlos pazīstama kopš pašiem teātra pirmsākumiem: japāņu Kabuki teātrī, antīkajā teātrī un Šekspīra Globe teātrī visus tēlus atveidoja tikai vīrieši, Rietumeiropas operās izmantoja kastrātus. Kleitas nav galvenais Uz Rīgu līdz ar aktieriem ceļo 15 čemodāni ar kostīmiem, jo tērpi tiek mainīti ik pēc numura, tas ir, ik pēc trim minūtēm. Tie nākuši gan no Maskavas Lielā teātra meistardarbnīcas, gan Žana Pola Gotjē, Galjāno un citu pasaulslavenu modes dizaineru kolekcijām. Piemēram L.Vaikules sarkanā korsete ir no Gucci. Spārnoto gulbja kostīmu darinājis Lielā teātra šuvējs. Tērps ar spalvām ir no Galjāno. Dažu kostīmu vērtība sasniedz pat 10 tūkstošus ASV dolāru. «Tomēr kostīmi ir ģelo desjatoje - tiem nav noteicošā nozīme. Man galvenais ir numura ideja! Mīlu sintēzi: lai būtu gan laba horeogrāfija, parodija, pantomīma, teātris,» skaidro Anatolijs, atzīstoties, ka dejojis jau kopš bērnības, taču baletu nav mācījies un uzskata, ka labi vien ir - vismaz neesot ielikts šaurā rāmī. Gņesinu institūtā studējis Operas klasē, ko tā arī nav pabeidzis. Toties viņš ir diplomēts jurists un pats tiek galā ar Sapņu fabrikas menedžmentu. «Bet kā tad ar acumirklīgajām pārvērtībām?» tincinu. Izrādās, grims nemainās, visa pamatā ir aktiermeistarība, kā arī parūku un tērpu maiņu. Sievietes seju Anatolijs rūpīgi zīmē pats: dažkārt, palūkojoties spogulī, viņš pats sevi vairs nepazīst. Viņš priecājas, ka tieši viņa aktierdarbu Laizas Minelli atveidojumā augstu novērtējusi dziedātāja Alla Pugačova, sakot savai meitai Kristīnai Orbakaitei: lūk, kā vajag strādāt ar fonogrammu. Iejusties sievietes ādā esot gana grūti, lai atgrimējoties Anatolijs ikreiz priecātos, ka ir vīrietis. Augstākais papēdis smalkajām kurpītēm, kuras no dāmu apaviem atšķiras vien ar lielāku pēdas izmēru, ir 17 cm (kopā ar platformu) kurās viņš tēlojis Madonnu. Tomēr viņš no tām atteicies, baiļojoties izmežģīt potīti. Īsts piedzīvojums bijis, kad viņš pirmoreiz apavu veikalā pielaikojis sieviešu kurpes: pārdevējas un pircēji pārsteigumā vai ģībuši. Māksla prasa upurus: tā kā viss apēstais Anatolijam uzreiz ejot labumā, viņš stoiski ievēro diētu - ēd vārītu vistu bez sāls, bet sapņo par ceptiem kartupeļiem ar gaļu. Latvijā gan ar diētu esot katastrofa, jo šeit pārāk garšīgi gatavo ēst un ir neatvairāmi lieliska galda kultūra: «Tad arī ēdu un ēdu.» Laimai Vaikulei esot paticis viņas atveidojums, izņemot rokā turēto nogriezto galvu - tas nu esot par daudz! «Ko lai dara, es viņu dievinu, bet redzu tieši tādu - sieviete vamps. Pie tam viņa pati sevi tā reklamē, man atlika šo tēlu tikai pastiprināt,» - tā Anatolijs. Šoreiz gan nebūšot speciāla ar Latviju saistīta skatuves tēla, toties visa jaunā programma jaunajā sastāvā būšot veltījums mums. Topot jauni kostīmi, mainījusies arī priekšnesuma koncepcija. Kas tieši ir mainījies? «Man jau sen gribējās izveidot nevis vienkārši šovu, bet teātra izrādi, kuras numuri ir savstarpēji saistīti. Tas vairs nav tikai estrādes šovs...» stāsta Anatolijs, ar nožēlu piebilstot, ka šoreiz vēl nav iestudējis savu iemīļoto aktrisi Viju Artmani. Vai arī viņam dzīvē gadījies pajokot līdzīgi kā Artmane filmā Teātris, izejot ielās? «Nē, nē! Dzīvē izskatos kā normāls puisis, sievietes tēloju tikai uz skatuves. Tad pārvēršos līdz nepazīšanai, bet uz ielas mani nepazīst. Tiesa, dziesmas Ruki vverh klipā esmu atklājis savu īsto seju, jo tika filmēts grimēšanās process,» stāsta Anatolijs. *** Koncerts - kostīmu šovs Dzintaru koncertzālē 13.VIII plkst.19.30