Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +11 °C
Skaidrs
Piektdiena, 29. marts
Agija, Aldonis

Šarmants vai smagnējs zemgalietis?

Gleznotājs Ģederts Eliass latviešu mākslā ir savrupa personība un viens no savdabīgākajiem, erudītākajiem, interesantākajiem māksliniekiem, it īpaši divdesmitajos un trīsdesmitajos gados. Arī muzejā iekārtotā ekspozīcija, kas veidota no Valsts Mākslas muzeja, Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja fondiem un privātkolekcijām, to apliecina.

Gleznotājs bieži savus darbus netika ne parakstījis, ne datējis, arī pārgleznojis daudzus audeklus, kas stipri sarežģī dzīvi ne tikai mākslas zinātniekiem, kas iedziļinās viņa daiļradē, bet arī garāmejošajiem vērotājiem - interesentiem. Iespējams, tādēļ ekspozitori nav centušies ievērot kādus noteiktus stereotipus (hronoloģisko, žanrisko u.tml.). Šoreiz izvēlētais princips - kontrasts, kad pretstatā viņa hrestomātiskajiem žanra gleznojumiem (lauku ainavas, zemnieku ikdienas dzīves skati, kas gleznoti izteikti reālistiskā manierē), eksponēti viņa «ekskursi» modernismā (gleznieciskie iespaidi, kas gūti Beļģijā, Maskavā, Parīzē). Jāteic, ka šāda izvēle, kā arī reti eksponētu Eliasa gleznu izcelšana dienas gaismā, vērš ne tikai pašu izstādi interesantā mākslas faktā, bet arī liek atsacīties no agrākiem priekšstatiem par gleznotāju, sak - ar ko nu šis lielo ķirbju apaļīgo sievu un govju staļļu meistars, varētu mūs saistīt. Izstāde apliecina - Eliass ir ne tikai savdabīgs mākslinieks, kas centies individuāli iedziļināties divdesmitā gadsimta pirmās puses modernisma mākslas strāvojumos, bet arī ļoti tipisks sava laika mākslinieks, jo, līdzīgi daudziem citiem meistariem, aizrāvās ar postimpresionisma, kubisma, fovisma, ekspresionisma formālo stilistiku, cenšoties šos gleznieciskos principus realizēt arī savā daiļradē. Platones zemnieka dēls Ģ. Eliass zīmēšanu mācījās pie Kārļa Vīsnera Jelgavas reālskolā, praktiskus norādījumus glezniecībā viņam sniedza Jānis Valters Jelgavā un Vilhelms Purvītis Rīgā. Kā jau palaikam tas mēdz atgadīties ar turīgu vecāku atvasēm, arī bagāto Zīlēnu saimnieka dēlu aizrāva revolucionārās idejas 1905. gadā, kādēļ viņam nācās mukt uz Rietumeiropu un dzimtenē atgriezties vien 1914.gadā. Ārzemēs ap 1907. gadu viņš mācījās Kopenhāgenā. Ilgāku laiku Eliass pavadīja Briselē, kur no 1909. līdz 1913. gadam studēja Karaliskajā mākslas akadēmijā H.Rišīra vadītajā figurālās glezniecības meistardarbnīcā. 1913. - 1914. gadā Eliass papildinājās Parīzē pie pazīstamā akadēmista Ž.P.Loransa. Paralēli šiem tradicionālā akadēmisma iespaidiem, Eliass ietekmējās arī no jaunajiem virzieniem, kurus viņš atšķirībā no vairākuma viņa paaudzes latviešu gleznotāju iepazina tādos mākslas centros kā Parīze un Brisele. Impresionisms mākslinieku ietekmēja maz. Interesantākais no šī perioda darbiem ir puantilisma manierē gleznotā Parīze.Sēnas krastmala. Daudz aktīvāk mākslinieku iespaidoja Vinsenta van Goga postimpresionisms un it īpaši V.van Goga zilie un dzeltenie toņi. Francijā tai laikā jau noplaka fovistu un kubistu aktivitātes un aizsākās nākamais vilnis - krievu avangardistu «iebrukums» Parīzē. Viņi pēc tam 1916.gadā Maskavā sarīkoja skaļu futūristu skati. Bez tam Maskavā tika atvērta arī latviešu mākslinieku izstāde, kādēļ arī Eliass devās uz šo toreiz tik aktīvo mākslas centru (1916. - 1917.). Iespējams, ka Ščukina un Morozova galeriju apmeklējums viņu ietekmēja pievērsties Anrī Matisa fovismam. Šķiet, ka no visa iepriekš minētā par Eliasu var rasties iespaids kā par kosmopolītisku mākslinieku. Tas tomēr tā nav, un to apliecina izstāde. Studējot tā laika Rietumeiropas mākslas slavenības, Eliass iemācījās ne tikai analizēt atrasto, bet arī domāt un redzēt patstāvīgi. Viņam vajadzēja pārliecināties par savām intelektuālajām un radošajām potencēm, iedziļinoties viņam interesanta gleznotāja formas un krāsas filozofijā. Tomēr Eliasa daiļradē raksturīgākie ir reālistiskā manierē gleznotie lauku skati un žanra ainas, kas novērotas Zīlēnos ikdienas dzīvē. Mākslinieks bija populārs sava laika kultūras vidē gan kā gleznotājs, gan kā profesors Mākslas akadēmijā, gan kā erudīts mākslas aprakstītājs (Purvīša rediģētā mākslas vēsture, Konversācijas vārdnīcas redkolēģijā mākslas nodaļas vadītājs, kopā ar brāli Kristapu sarakstīja apcerējumu par franču jaunlaiku glezniecību), gan kā atzīts sabiedrisks darbinieks. Tomēr viņš bija un palika savrups, noslēdzies savā darbnīcā. Tikai pēc Eliasa nāves tika atklāts viņa bagātais mākslas mantojums - 774 gleznas, 600 akvareļi, 252 pasteļi, 3023 zīmējumi un skices, 11 tēlniecības darbi, kas tagad glabājas Jelgavas muzejā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits