Sausā jūra

Pirms vairākiemgadu desmitiem Arāla jūras piekrastes pilsētās mutuļoja sparīgarosība, ko nodrošināja ienesīgā zvejniecības nozare, bet tagad šīsapdzīvotās vietas līdzinās tuksneša vidū pamestām spoku pilsētām.Kuģu kapsētās rotaļājas vietējie bērni, kurus nomoka nabadzība undažādas slimības, kas saistītas ar ekoloģisko katastrofu. Ļaudis,kas apmeklējuši šo reģionu, brīnās par plašo teritoriju, ko klājbalta sniega segai līdzīgs slānis. Patiesībā tas ir sāls, kaspalicis pāri pēc sāļās jūras izžūšanas. Tuksnešains klajums Arālajūras bēdīgo likteni zinātnieki uzskata par lielāko ekoloģiskokatastrofu, ko izraisījusi cilvēku darbība, mēģinot pakļaut dabasspēkus savām vēlmēm. Arāla jūra patiesībā ir nevis jūra, bet ganmilzīgs sālsūdens ezers. Savulaik tā bija ceturtā lielākā iekšzemesūdenstilpe pasaulē. 1960.gadā Arāla jūras platība bija vairāk nekā66 000 kvadrātkilometru (Latvija aizņem gandrīz tikpat lieluteritoriju), bet mūsdienās tā ir sarukusi gandrīz divkārt - līdz 34000 kvadrātkilometru. Šo faktiski neapturamo procesu izraisījanepārdomātā irigācijas sistēmas paplašināšana, lai apūdeņotuapkārtējos laukus un audzētu par balto zeltu dēvēto kokvilnu. Arālajūra atrodas Vidusāzijā, no visām pusēm to ieskauj Uzbekistānas unKazahstānas teritorija. Savos ziedu laikos šī jūra bija unikāladabas parādība, to rotāja brīnišķīgas pludmales, bagātīgi zivjukrājumi un dzidri zils ūdens. Krievi, kas Xvii gadsimtā ieradāsšajā teritorijā, nodēvēja skaisto ūdenstilpi par Zilo jūru. Lielākodaļu ūdens Arāla jūra saņem no lielākajām Vidusāzijas upēmSirdarjas un Amudarjas. Šajā reģionā ūdens krājumiem ir ļoti lielavērtība, ne velti vietējais sakāmvārds vēsta, ka "katrā ūdenslāsītē ir zelta Graudiņš". Psrs režīma laikā šī patiesība netikaievērota, jo ar Maskavas birokrātu ziņu tika izveidota ārkārtīgiizšķērdīga irigācijas sistēma, kas izniekoja Sirdarjas un Amudarjasūdens krājumus. Palikusi bez galvenā ūdens piegādes avota, Arālajūra sāka strauji sarukt. Veldzējošā ūdens plašumus aizstājatuksnešains klajums, kur zeme piesārņota ar sāli un kokvilnasaudzēšanā izmantotajiem pesticīdiem. Kokvilnas lāsts Ano pētniekibrīdina, ka Arāla jūra varētu izgaist no pasaules kartes jau līdz2020.gadam, ja arī turpmāk nekas netiks darīts jūras glābšanai noiznīcības. "var teikt, ka Arāla jūra jau tagad ir izzudusi. Tānekad vairs nebūs tāda kā agrāk," ziņu aģentūrai Ap stāsta Anoeksperts Bū Liberts, kurš sarakstījis pētījumu par ūdens krājumuizmantošanu Vidusāzijā. Lielāko postu Arāla jūrai ir nodarījusikokvilnas audzēšana, kas patērē ļoti daudz ūdens. Tas tiek ņemts noAmudarjas un Sirdarjas upēm, kuru varenā plūsma tā arī nesasniedzjūru. Līdz pat 90% šo upju ūdens pa ceļam uz jūru savāc rijīgālauku apūdeņošanas sistēma, kas ir novecojusi un izšķērdīga, tāpēcliela daļa ūdens aiziet zudumā un nemaz nenonāk līdz kokvilnasplantācijām. Saskaņā ar Psrs laikā pieņemto tautsaimniecībaspolitiku Vidusāzijai vajadzēja kļūt par galveno kokvilnasaudzēšanas reģionu pasaulē, lai apsteigtu Asv un apmierinātu augošotekstilrūpniecības industrijas pieprasījumu pēc baltā zelta.Nerēķinoties ar sekām, ko radītu grandiozā projekta īstenošana,Maskava pavēlēja izmantot lielo upju ūdeni, lai pārvērstutuksnešaino vidi un izveidotu auglīgas plantācijas. Šis nodomsdaļēji piepildījās, jo Uzbekistāna joprojām ir otra lielākākokvilnas eksportētājvalsts pasaulē. Taču dabas pārveidošanas sekasizrādījās pārāk smagas. Arāla jūras sistēma nonāca uz sabrukumasliekšņa. Klimata Pārmaiņas Arāla jūra kā vienota ūdenstilpe būtībāvairs neeksistē, jo izžūstot jūra ir sadalījusies divās atsevišķāsdaļās - dienvidu daļā un krietni mazākajā ziemeļu daļā. Ūdens kļūstarvien sāļāks, nonāvējot zivis un iznīcinot zivsaimniecības nozari.Maskavas zinātnieka Pjotra Zavjalova savāktie dati liecina, kaArāla jūras ūdens jau ir vismaz 2,4 reizes sāļāks par parastuokeāna ūdeni. Jūras atkāpšanās aiz sevis atstājusi briesmīguekoloģisko katastrofu, kas iedragājusi neskaitāmu cilvēku dzīvi.Uzbekistānas pilsēta Mujnaka reiz bija rosīga Arāla jūraspiekrastes osta ar labi attīstītu zivju pārstrādes industriju.Tagad jūra atrodas vairāk nekā 100 km attālumā no pilsētas, kurāvalda nabadzība un posts. "ekonomikas jomā ražošana jau irizzudusi. Es nedomāju, ka šeit varētu kļūt vēl sliktāk," Zavjalovsatzīst intervijā žurnālam New Scientist. Nelabvēlīgas pārmaiņas irskārušas arī reģiona klimatu. Arāla jūras ūdens plašumi agrākpalīdzēja nodrošināt veldzējošu vēsumu vasarā, bet ziemā aizkavējaaukstā gaisa ieplūšanu no Sibīrijas. Tagad vasaras kļūst arvienīsākas un karstākas, bet ziemas garākas un aukstākas. Zīdaiņiatsakās no Sāļā piena Apkārtējā vide ir piesārņota ar dažādāmindīgām vielām, ko padomju laikā dāsni izmantoja kokvilnas laukumēslošanai. Pēc padomju režīma sabrukuma atklājās vēl kādsnepatīkams mantojums, ko bija atstājusi iepriekšējā vara. Arālajūras vidū savulaik bija Atdzimšanas sala, ko Psrs režīms izmantojaslepenai bioloģisko ieroču izmēģināšanai. Zināms, ka salā apraktiSibīrijas mēra sporu krājumi, kas varētu radīt lielus drauduscilvēku dzīvībai. Savulaik šo salu no visām pusēm ieskāva ūdens,taču jūras izžūšanas dēļ pirms dažiem gadiem tā savienojās arsauszemi. Zinātnieki baidās, ka grauzēji varētu aizbēgt no salas,izplatot mēri, bakas un citas bīstamas slimības. Arāla jūrasapkaimē arī bez šādu slimību epidēmijām cilvēku veselības stāvoklisir ļoti slikts. Dzeramais ūdens ir piesārņots, zīdaiņi neretiatsakās no mātes piena, jo tas ir pārāk sāļš. Bērnu mirstībaslīmenis ir augstākais bijušās Psrs teritorijā, iedzīvotāji sirgstar mazasinību un citām kaitēm. Smilšu vētras palielina gaisapiesārņojumu, kas veicina tuberkulozes, astmas un plaušu vēžaizplatību. "ietekme uz cilvēku veselību ir graujoša. Padomju varapārvērta Arāla jūru atkritumu izgāztuvē," intervijā Bbc vēstaSirodžidīns Aslovs, kurš vada fondu Arāla jūras glābšanai. Ārvalstuzinātnieku pētījumi rāda, ka piesārņojums jau izraisījis vietējoiedzīvotāju Dns bojājumus, kas palīdz izskaidrot neparasti lielovēža izplatību šajā reģionā. "tas nozīmē, ka lielākas vēža briesmasdraud ne tikai šiem cilvēkiem, bet arī viņu bērniem un mazbērniem,"atzīst pētījuma autors Spensers Velss. Ciņa par Ūdens krājumiem Šīsproblēmas vēl vairāk apgrūtina trūcīgo Vidusāzijas valstuiedzīvotāju dzīvi, bet viņu nākotnes izredzes nav spožas. Vietējāsamatpersonas apgalvo, ka nav iespējams pārveidot izšķērdīgoirigācijas sistēmu, lai Arāla jūra saņemtu vairāk ūdens un atgūtubijušo varenību. Kokvilnas eksports ir galvenais Uzbekistānasienākumu avots. Ja kokvilnas audzēšana tiktu ierobežota, uzbekulauksaimnieki nonāktu vēl lielākās grūtībās. Ūdens resursu trūkumsjau izraisījis drošības ekspertu brīdinājumus, ka nākotnēVidusāzijā palielināsies bruņotu konfliktu draudi, jo vairākasvalstis ir neapmierinātas ar ierobežoto ūdens krājumu sadali.Kazahstāna ir iecerējusi uzbūvēt 12,7 km garu dambi, lai mēģinātuglābt vismaz Arāla jūras ziemeļu daļu. Taču šāda rīcība nolemtupilnīgai iznīcībai jūras dienvidu daļu. Ano pētījuma autorsJevgeņijs Nadeždins spriež, ka daļēja Arāla jūras atjaunošanateorētiski ir iespējama, taču šāds projekts izmaksātu ap 275miljardus dolāru, tāpēc faktiski ir nereāls. Dažkārt tiekapspriesta versija par upju plūsmas novirzīšanu no Krievijasdienvidiem vai Sibīrijas uz Vidusāziju, lai gan tas būtu ārkārtīgidārgs un riskants pasākums. Turklāt tieši Arāla jūras traģēdija irvislabākais piemērs ekoloģiskās katastrofas briesmām, ko varizraisīt cilvēku centieni pārveidot dabu atbilstoši saviemieskatiem. Arāla Jūras Izzušana Arāla jūra savulaik bija ceturtālielākā iekšzemes ūdenstilpe pasaulē, taču cilvēku nepārdomātārīcība izraisīja ekoloģisko katastrofu, kas pastiprināja klimatapārmaiņas un nelabvēlīgi ietekmēja cilvēku veselību šajāVidusāzijas reģionā.