Sekot lidojumam ir mūsdienīgi

Pēc tam pašiem būs prieks par interesanti pavadītu laiku un, darot zināmus novērojumus Ornitoloģijas biedrībai, labums būs abpusējs, - putnu vērošanas vieglo sasaisti ar cilvēku dzīvi skaidro Santa Golde no Latvijas Ornitoloģijas biedrības. Biedrība un citi ar ornitoloģijas aktivitāšu koordināciju saistītie atzīst, ka putnu vērošana Latvijā pēdējos gados pakāpeniski pieaug tieši uz amatierornitologu rēķina. Reģistrēti vairāk nekā 700 šādi putnu pētnieki, tomēr mums vēl tālu līdz Eiropas līderei Lielbritānijai ar vairākiem desmitiem mūsu mazo brāļu vērotāju. Azarts - atpazīt «Lieldienās ar riteni devos uz Rūjienu. Mani pārsteidz cik daudz dažādu putnu pa ceļam redzēju. Pēc tam internetā nejauši atradu mājaslapu putni.lv, tagad zinu, ka šajā vasarā noteikti vairākkārt piebiedrošos kādai putnu vērotāju grupiņai,» stāsta Latvijas Universitātes studente Linda Rulle, un aptuveni šādā garā skan vairums aptaujāto amatierornitologu stāsti par viņu iesaistīšanos draudzībā ar dabu. «Izrādās mamma arī jaunībā apgredzenojusi ne vienu vien putnu - tagad tikai pasaku, ka putns ir lielāks par zvirbuli, bet mazāks par balodi, pelēks, ar dzeltenu knābi, un viņa jau zina pateikt, kas tas ir.» Savukārt 18 gadus veco Gundaru Vaitekūnu no Jelgavas pirms pāris gadiem par putnu valstību ieinteresējis bioloģijas skolotājs, kas pamanījis skolnieka interesi par dabu, un piedāvājis piebiedroties braucienam, kurā tika gredzenotas griezes. «Tas bija tā savādi un reizē aizraujoši - nakts melnumā bridām pa pļavām ar magnetofonu rokā, ar lampu viņas apžilbinājām, noķērām tīklā, svērām, apgredzenojām. Vecāki priecājās, ka esmu atradis sakarīgu nodarbošanos, paši arī ieinteresējās, kad binoklī redzēja, ka, piemēram, grīšļu ķauķi, lai arī no tāluma visi liekas vienādi, tuvumā katrs izskatās ļoti īpatnēji. Tas tiešām ir azarts - atklāt un pētīt šīs atšķirības.» Vienojas kopējam mērķim Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) ir aktīvākā putnu pētniecības organizācija, kas apvieno gan tā sauktos gulbju barotājus, gan profesionālus ornitologus. «Ir cilvēki, kas maksā 6 latus biedra naudu gadā, lai tikai saņemtu mūsu izdevumu Putni Dabā, kas iznāk četrreiz gadā, dažādos bukletus un nozīmītes vai dotos divās bezmaksas ekskursijās; ir arī gadījumi, kad no šīs naudas summas šķiras tikai tāpēc, lai palīdzētu ornitoloģijai Latvijā,» stāsta S.Golde, tomēr uzsverot, ka LOB mērķis ir piesaistīt arvien jaunus interesentus, lai, piemēram, realizētu piecu gadu projektu Latvijas ligzdojošo putnu atlantu. Tas nozīmē, ka būtu jāapseko katrs Latvijas kvadrātkilometrs. Līdz šim izdotas jau trīs putnu noteikšanas rokasgrāmatas, trūkst vēl jūras un purva putnu sadaļas. «Šogad īpašas aktivitātes paredzētas saistībā ar gada putnu - lielo ķīri. Jāatzīst, ka cilvēki ir atsaucīgi - saņemam daudz zvanu un aizpildītu anketu, kur un cik lielā skaitā šie putni redzēti. Ideja par īpaša statusa došanu ir attaisnojusi sevi, arī entomologi no mums to ir pārņēmuši - tagad izvirza gada kukaini.» No kaijas pie gulbja Ruslans Matrozis pēc iestāšanās zooloģijas pulciņā toreizējā Pionieru pilī saistību ar dabu nav zaudējis, arī iegūstot jurista diplomu un veicot iepirkumu speciālista pienākumus Latvijas balzamā: «Putni Latvijā ir visvieglāk pētāmās radībiņas ar vislielāko sugu dažādību. Viens no visinteresantākajiem realizētajiem projektiem bija, kad tīņa vecumā ar draugu divus gadus apsekojām sudrabkāju kaijas. Līdz tam 70 gados bija apsekotas tikai 300, mēs reģistrējām ap 1200. Dīvaini, ka redzējām 20 un 25 gadus vecus putnus, kaut gan viņu vidējais vecums ir 10 gadi.» Tagad ar domubiedru grupu jau 11.gadu tiek apsekoti paugurknābju gulbji Rīgas rajonā. Ir izveidota datu bāze, kurā viss tiek precīzi fiksēts. Šajā vasarā R.Matrozis grib palīdzēt putnu atlanta veidošanā, apsekojot piekrasti no Nidas līdz pat Kolkai. *** Eiropā cilvēki veido mūža sarakstus Latvijas Ornitofaunistikas (organizācija, kas reģistrē jaunas putnu sugas) komisijas priekšsēdis Agris Celmiņš stāsta, ka putnu novērošanas popularitāte pasaulē saistīta ar dzīves līmeni, kas tad arī ļauj vaļu ekscentriskākiem hobijiem, kā arī tradīcijām un kultūru, kas ietver arī attieksmi pret dabu. Masveidības ziņā Eiropā dominē Lielbritānija, Nīderlande, Skandināvijas valstis. Rietumos populāri ir sastādīt savu mūža sarakstu, reģistrējot pēc iespējas vairāk no pasaulē zināmajām 9000 putnu sugām. «Lielais vairākums novērotāju tomēr ir tāds vidusslānis, kas visumā labi pazīst putnus, dodas kopīgās ekskursijās un pavada garus vakarus pie alus kausa, pārrunājot redzēto un sapņojot par vēl neredzēto, bet nav arī pārlieku ekstrēmisti. Šeit es domāju tādus, kuri ir gatavi noīrēt helikopteru, lai tikai nekavējoties nokļūtu vietā, kur tikko redzēts kāds ļoti rets putns.» A.Celmiņš domā, ka pēdējo 20-30 gadu krietnais putnu novērotāju skaita pieaugums Eiropā saistīts ar labāku informācijas apriti, ar žurnālu publicēšanu, augstas kvalitātes putnu noteicēju izdošanu, dažādām kampaņām - akcijām, kurās cilvēki tiek iepazīstināti ar putnu novērošanas jēgu un paņēmieniem.