Siena drudzis

Reizēm uzmetas arī nātrene un paaugstināta temperatūra. Siena drudzis ir sezonas slimība, tā parādās augu ziedēšanas laikā, jo to izraisa zālaugu, koku, krūmu, nezāļu, graudzāļu un citu augu ziedputekšņi. Visbiežāk tas ir pavasarī un vasarā, un tāpēc arī šīs diagnozes sinonīmi var būt vasaras drudzis, profesionālāk izsakoties - polinoze. Taču slimību var izraisīt arī rudens augu putekšņi. Siena drudzi, tā straujās izplatības dēļ mēdz saukt arī par civilizācijas slimību. Ar siena drudzi slimo arī mazi bērni, taču visbiežāk (pēc statistikas datiem) 24 gadu vecumā un pārsvarā sievietes. Slimība ir iedzimta. Ja kāds no tuviem radiniekiem nav juties vesels augu ziedēšanas laikā - biežāk šķaudījis, vasarā mocījies ar iesnām, tad ir varbūtība, ka dzimtā vēl kādam arī būs šādas problēmas. Alerģija var būt ne tikai iedzimta, bet arī iegūta dzīves laikā. It īpaši, ja cilvēks strādā kaitīgos apstākļos vai ir izslimotas smagas slimības un nomākta imūnsistēma. Pēc piecdesmit gadu vecuma polinozes pazīmes mazinās vai izzūd, bet, ja prevelē infekcioza vai jaukta veida astma, tad sūdzības saglabājas. Vai siena drudzis ir pilsētnieku slimība? Tāds uzskats veidojies tāpēc, ka slimību veicinošais faktors ir pilsētu piesārņotais gaiss ar izplūdes, rūpniecības uzņēmumu gāzēm, pilsētas putekļiem. Visi šie faktori var veicināt augšējo elpošanas ceļu iekaisumu procesu un radīt ziedputekšņiem atvieglotu iekļūšanu bronhu vai elpošanas ceļu gļotādā. Siena drudzim raksturīga sezonalitāte, tas atkārtojas katru gadu. Klīniskie simptomi parādās vienā un tajā pašā laikā, izņemot vienīgi tad, ja ir krasas klimatiskās pārmaiņas, piemēram, ļoti auksts laiks, karsts laiks, kas vai nu paātrina vai aizkavē augu ziedēšanas laiku. Remisijas periodā slimniekam parasti sūdzību nav, bet, ja pacients ir jutīgs pret citiem alergēniem, tad siena drudža izraisītās problēmas var būt arī ilgstošākas. Ja ir alerģija pret ceriņiem, tad pret citiem augiem alerģija var nebūt? Taču ar katru gadu cilvēks var palikt jutīgāks pret citiem ziedputekšņiem un alerģija var paplašināties. Pirmajā slimošanas gadā sūdzības ir nelielas. Bet, ja siena drudzis netiek ārstēts, tad nākamajos trīs četros gados sūdzību intensitāte pieaug. Ja atrod to ziedputekšņa veidu, pret kuru cilvēkam ir alerģija, tad terapija ir simptomātiska: pirmkārt, tiek novērsta saskarsme ar alergēnu, otrkārt, medikamentoza terapija un, treškārt, vispārējā ārstēšana, atkārtotas injekcijas ar noteiktu maza daudzuma alergēnu. Šī metode ir ilgstoša (2- 4 gadus) un uzlabošanās ir 70-80 procentos gadījumu. Ja ir zināms, kuri ziedputekšņi izsauc nepatīkamas sajūtas, tad jau mēnesi pirms ziedēšanas laika jāsāk lietot antihistamīna preparātus vai lokālterapiju - inhalējamie glikokortekoīdi. Terapija tiek turpināta arī pāris nedēļu pēc problēmu sagādājušo ziedputekšņu sezonas beigšanās. Diagnozes uzstādīšana siena drudža gadījumā ir vienkārša. Alergēnu pārbauda un precizē ar diagnostiskām ādas alerģiskām raudzēm, nosakot, kādi ziedputekšņi izraisa alerģiju. Ja sūdzības parādās pavasarī, tad pie vainas varētu būt koku putekšņi - lazdas, alkšņi, bērzi u.c. Ja sūdzības ir vasarā, tad vainīgas varētu būt pļavas zāles - timotiņš, skarene, lāčauza u. c. Ja alerģija parādās rudenī, tad iemesls var būt nezāles - balanda, vērmeles un vārpata. Profilakse Ja ir zināmi ziedputekšņi, kuri izraisa alerģiju, tad nevajag sevi tracināt un pēc iespējas jāizvairās no saskarsmes ar alerģijas izraisītāju. Ja tās ir pienenes, tad neiet pieneņu pļavā. Ja gribas to darīt, tad jau laikus jālieto medikamenti, jaunākās paaudzes antihistamīni vai lokālā terapija. Ja ir alerģija pret ziedputekšņiem, tad nedrīkst arī iekšķīgi tos lietot. Tie var izraisīt mutes, kuņģa, barības vada tūsku. Tāpat ir nedrīkst lietot medu, kurā ir ziedputekšņi. Ja ir alerģija pret vīnogām, tad nedrīkst dzert šampanieti vai vīnu. Ja alerģija ir pret ozolu, tad nevar dzert konjaku, kas tiek turēts ozola mucās. Visbiežāk alerģiju izraisa alksnis, lazda, timotiņš. Šobrīd ir trakais papeļu pūku, kas ir ļoti alerģiskas, laiks. Ja ir izteikta alerģija, tad, tuvojoties sezonai, var pat mainīt klimata joslu. Alerģiskas reakcijas vairāk izpaudīsies vējainā un karstā laikā, kad zieputekšņi tiek nesti pa gaisu. Lietainā dienā alerģisks cilvēks jutīsies daudz labāk. Ar alerģiju pret ziedputekšņiem var sadzīvot, ja savlaicīgi griežas pie alergologa. Tad slimība neattīstās tālāk (līdz bronhiālai astmai). Rakstā tapšanā konsultēja P.Stradiņa klīniskās slimnīcas konsultatīvās poliklīnikas alergoloģe Iveta Bērts