Tagad dzejo par putekli

gadu sakuma. Tagad Godins dzejo par putekli, zaru rakstu debesis, dumiem un Budu. "Tai vairs nav japilda ne zurnalista, ne politika funkcijas. Tas patiesiba bija arprats. Dzeja ir loti intima maksla. Reala saruna, kura es negribu neko poetizet. Nezinu, mans domu vai sajutu atspogulojums," uzskata Godins. Guntars nepielauj, ka vina dzeja velreiz varetu ienakt kaismigs socialipolitsks patoss. Mazaja gilde 23.aprili notika Guntara Godina gramatas CV. Dzejoli (1978-2008) atversanas svetki Pulksten pavasari. Dzejnieks kopa ar delu Guntaru un dvinubrali, ari jubilaru, Aigaru nema rokas gitaru un lasija savus dzejolus. Jana Rozes apgada, atzimejot dzejnieka 50.dzimsanas dienu, iznakusaja dzejas krajuma apkopoti Godina publicetie, cenzuras aizliegtie un pavisam jauni, 2008.gada tapusi, dzejoli. Otrs dzejnieka dels Jorens, datordizaina students, veidojis Zelta abeles cienigu CV vizualo ieterpu. "Ta nav izlase parasta nozime, ta ir jauna gramata, kura ieklauta dala veco dzejolu. Ta ir mana 30 gadu dzejas subjektiva atlase, mans dzejolu CV," uzsver dzejnieks. Godins secinajis, ka nekas daudz nemainas, "vara paliek vara un viens otrs dzejolis, kas dereja totalitarisma varai, noder ari sai varai, kuru nevar isti definet." Karuselis un nepiedalisanas "Man patika ironiski speleties ar varu. Protams, vara spelejas ari ar mani un citiem," stasta Godins. Vins pielauj, ja Atmodas gadi nebutu sakritusi ar vina jaunibas laiku, varbut vins nemaz nebutu rakstijis tik dumpigus pantus. Bet ienaca jauna paaudze - vins kopa ar Mari Melgalvu, Klavu Elsbergu, Amandu Aizpurieti, Egilu Zirni, Peteri Bruveri, katram sava stilistika gribejas "but opozicija pret loti lielo stulbumu". Neviens no viniem nespeja pienemt dzivosanu kaste bez brivibas izjutas. Godins atceras cenzuru ka ikdienu - psihologisku teroru, ko jaunajai literatu paaudzei sodien gruti izteloties - aizliegums drukat dzejolus, svitrotas rindas, zvani nakti ar draudiem. Igaunija atmoda sakas atrak. Godins ved informaciju no Igaunijas, tulko, ko raksta igauni, un kopa ar domubiedriem pakapeniski briedina Tautas frontes kustibu. Bet 90.gadu sakuma top rezignetas rindas: "Karuselis griezas. Es sezu blakus, es nepiedalos." Tas radusas laika, kad jauna vara sakusi stabilizeties un dzejnieks ieverojis, ka jaunajos amatos, veikli mainot imidzu, iekartojas vina cenzori. "Tad man vairs negribejas piedalities," ta laika izjutas atceras Godins, "man tas likas perversi." Avots bija liels sitiens Godins nav daudzrakstitajs. Vina parlieciba, ka nepieciesamas klusuma pauzes, jo "cilveka nevar but ieksa simtiem gramatu". Ka vinam ar nepieciesamibu neizsvaidities un neiztereties ir dzivot laikmeta, kas iezimigs ar tuksplapibu. Ja, daudz kas kaitinot, spiests atzit dzejnieks. No otras puses - vai nepietrukst Avota laika domubiedru runas un sarunas? Atgadinajumam: 1987.gada sak iznakt jauns koss zurnals Avots. Ka tiesa, ta parnesta nozime. Godins ir nodalas redaktors. Zurnals tiek pieteikts ka nekaitigs literari maksliniecisks un sabiedriski politisks zurnals jaunatnei, bet patiesiba, Godina raksturojuma, tas bija "liels sitiens". Dzejnieks ir parliecinats, ka gan vinam, gan kolegiem, kas pulcejas Avota, tas bija spozakais laiks ari no radosa viedokla. Avota lielaka vertiba nebija ta, ka zurnals publiceja aizliegtos autorus (Orvelu, Zidu), bet gan tas, ka, aptverot visas jomas (literaturu, makslu, kino, teatri, filozofiju), veidoja jaunu domasanu un stilu. "Cilveks vareja klut gudraks, lasot Avotu," saka Godins. Vinaprat, ir taisnigi, ka Avots sodien cilveku atminas palicis ka legenda. "Tur nekas nav uzpusts," dzejnieks piebilst, ka sada zurnala sobrid loti pietrukst. Ari Literaturas un Makslas, kuru igauni esot saglabajusi. "Mes piedzivojam loti dzilu zinasanu krizi. Trukst domataju," uzskata dzejnieks. Igaunu sistematiskums Jau desmit gadus Godins darbojas par vestnieka paligu kulturas jautajumos Latvijas vestnieciba Igaunija. Nacies tulkot gan par riepam, gan katastrofu gramatas par lidmasinam. Godins, iespejams, tulkos ari bijusa vestnieka Latvija Tomasa Tivela gramatu par viskiju, tomer vinu ka dzejnieku un cilveku ir veidojusi igaunu dzeja. "Tulkojot Janu Kaplinski, es nonacu lidz budismam," atklaj Godins. Citi vina gara radinieki ir Arturs Alliksars un Ilmars Labans, Andress Ehins, kuru del Godins iedzilinajies sirrealisma un dadaisma. Godins ir pieskaries igaunu tautas dveseles dzilakajiem slaniem, tulkojot igaunu folkloru, tapec pielauju, ka vina prieksstati par kaiminu tautu sniedzas talak par anekdotem. "Var jau but, ka ir ari smiekligi, kad latviski iemacijies igaunis saka: "Mani rati, trauki, pacinas" (radi, draugi, pazinas)," tomer Godins ir parliecinats, ka latviesiem radit anekdotes par igauniem liek skaudiga daba. Salidzinasana, dzivojot starp abam kulturam, notiekot nemitigi. Godins noverojis, ka igauni ir sistematiskaki, ne tik patetiski un romantiski. Vairak domataji.