Laika ziņas
Šodien
Slapjš sniegs

Undīne Adamaite

Padzirdīja ilgu zirģeļus. Astrīda Kairiša (1941–2021)(2)

"Strādāt ar viņu nemaz nav tik viegli un reizēm pat ne visai interesanti – aktrise ilgi un gausi ieiet sveša tēla pasaulē, bet, kad ceļš uz tēlu viņai sāk skaidroties, Astrīdai viss tiek piedots," – tā Nacionālā teātra dārgakmens aktrises Astrīdas Kairišas (1941–2021) talanta īpatnību savā laikā raksturojis režisors Alfrēds Jaunušans.

No Pērkona līdz zinātniskai konferencei. Barikādēm – 30(4)

Tas bija drausmīgi auksts janvāris. Īsta spelgoņa. To tik labi atceros, jo vienīgo reizi dzīvē uzvilku tautiskās baltās adītās zeķubikses ar cauro vīli visā garumā. 1991. gada ziemā biju vidusskolniece – tautumeita, kas līdzīgi kā tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju bija gatava atdot savu dzīvību par Latviju. Ja vajadzēs. Ļoti jau visi cerēja, ka nevajadzēs, bet nopietnajās sejās bija lasāms, ka iekšēji lēmums ir pieņemts.

Vienkārši ļāvām viņam būt. Tapis Raimonda Paula kinoportrets(20)

Svinot maestro Raimonda Paula 85. dzimšanas dienu 12. janvārī, Latvijas Televīzijā tapusi dokumentālā filma Mūžīgais dzinējs. Raimonds Pauls. To veidojis jau labi zināmais radošais tandēms – režisors un operators Andrejs Verhoustinskis un scenārija autore Henrieta Verhoustinska. Zinot abu veidoto mākslinieku portretu kvalitāti, veidot dokumentālo filmu par godu Raimonda Paula jubilejai pasūtījusi Latvijas Televīzija.

2020. gads kultūrā. Spēju dzīvot mākslā nekas nevar atņemt(2)

Koronavīrusa pandēmija ir izjaukusi ierasto lietu kārtību visās dzīves jomās. Kāds ir bijis 2020. gads kultūrā? KDi autori dalās iespaidos par svarīgākajiem notikumiem un parādībām mūzikā, teātrī, literatūrā, kino, vizuālajā mākslā, dizainā un arhitektūrā.

Tēvs būtu gandarīts. Pirmie Jāņa Stradiņa akadēmiskie lasījumi daudzpusīgi skars Sēlijas tēmu(1)

Stendera biedrība sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku iedibina jaunu tradīciju un aicina interesentus piedalīties pirmajos Jāņa Stradiņa akadēmiskajos lasījumos. Šī gada temats: "Kas ir un kas nav Sēlija? Sēlijas robežas laikā, telpā un sabiedrības apziņā". Lasījumi akadēmiķa Jāņa Stradiņa (1933–2019) piemiņai notiks 8. decembrī no plkst. 13. līdz 16.15.

Sims: te viņi mani vilka. Lēciens - filma, kas jāredz

27. novembrī filmu straumēšanas platformās Latvijas pirmizrādi piedzīvoja daudzos starptautiskajos festivālos novērtētās lietuviešu režisores Giedres Žickītes aukstā kara dokumentālais trilleris Lēciens/The Jump, kas ir Lietuvas, Latvijas un Francijas kopražojums.

Rakstnieku balsis pāri barjerām. Sākas festivāls Prozas lasījumi

Tiešraides video veido tikai nelielu daļu no kopējās festivāla programmas – galvenais uzsvars šogad ir uz Rakstnieces un Rakstnieka balsīm – gan filozofiskākā nozīmē, gan arī tāpēc, ka tās būs dzirdamas audio podkāstos, un ikvienam būs unikāla iespēja dzirdēt autoru jaunākos tekstus viņu pašu izpildījumā, turklāt jebkurā sev ērtā laikā un vietā – domāju, ka tas precīzi ietver rakstnieces un rakstnieka balss neatkarību – no vietas, laika, apstākļiem un izaicinājumiem, ko dažādie laikmeti mums liek priekšā.

Simbolisms ar Rīgas akcentu(1)

Ginta Gerharde-Upeniece: "Šajā kultūras dialogā atklājas Baltijas valstu savdabība, un tieši šobrīd tās kā vienots ģeopolitisks veselums no jauna sāk apzināties savas kopības priekšrocības un radošās dvēseles spēku"

Par sevi jāstāsta vairāk. Iznācis grāmatžurnāls par Latvijas teātra pēdējās desmitgades procesiem

Novembra sākumā Baltijas Drāmas foruma laikā tika prezentēts Latvijas Teātra darbinieku savienības sadarbībā ar apgādu Zinātne izdotais grāmatžurnāls par pēdējo desmitgadi Latvijas teātra procesos Contemporary Latvian Theatre. A Decade Bookazine. "Manuprāt, mums vairāk par sevi ir jāstāsta uz āru. Tagad, tas notiek atsevišķu producentu un teātru līmenī," saka izdevuma idejas autore un sastādītāja Lauma Mellēna-Bartkeviča.

Tas ir reibinošs kokteilis. Balva par mūža darbu – kinooperatoram un pedagogam Kalvim Zalcmanim

"Balvu par mūža ieguldījumu šogad saņems izcilais kinooperators un pedagogs, Latvijas Kultūras akadēmijas goda profesors Kalvis Zalcmanis. Viņš bija viens no Filmu nozares apmācību programmas dibinātājiem un veidotājiem LKA, mūsu kinooperatoru nu jau vidējā paaudze ir viņa audzēkņi, un meistara pieredze un uzstādītie kvalitātes kritēriji ir redzami viņu darbos – mūsu filmās, kurās "bilde" ir patiesi laba," ar šādiem vārdiem Lielā Kristapa preses konferencē intrigu atklāja Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētāja Ieva Romanova.

Vajadzība pēc sava ego. Intervija ar rakstnieci Ingu Gaili(5)

"Pastāv tendence sieviešu rakstīto literatūru, ja protagoniste ir sieviete, uzreiz ievietot beletristikā, ja vien tu neraksti par koncentrācijas nometnēm. Bet tā nav," saka rakstniece un dzejniece Inga Gaile, iznākot romānam Rakstītāja.

Vai es tev patīku? Dailes teātra izrādes Monstrs recenzija

Izrāde Monstrs iedzen stūrī – tiklīdz tu kopā ar skolotāju vēlēsies ieķerties Derilam rīklē un purināt, purināt, purināt, kamēr viņš un tamlīdzīgie pazūd no zemes virsas, tu būsi kļuvis par monstru sevī.

Nepārejošais un nezūdošais. Mālpils Kultūras centrā – Džemmas Skulmes 95 gadu piemiņas izstāde(1)

Doma par to, ka Džemmas Skulmes (1925–2019) 95. dzimšanas dienu vajadzētu atcerēties ar viņas darbu izstādi Mālpils Kultūras centrā, atnāca pati. Viegli un nepiespiesti, loģiski un likumsakarīgi, kā jau parasti ar viņas personību un mākslu tiekoties, saka mākslas zinātniece Ingrīda Burāne, kura kopā ar domubiedriem Mālpils Kultūras centra izstāžu zālē ir sarīkojusi gleznotājas 95 gadu piemiņas izstādi Tautumeita. Izstāde tika atklāta tieši Džemmas Skulmes dzimšanas dienā – 20. septembrī –, tā skatāma vēl līdz 15. oktobrim.

Kas ir Tomass Pārups? "Jā, es zināju, ka viņa negribēs runāt" – iznāk grāmata par Sarmīti Māliņu

"Grūti ir rakstīt par to, kas izraisa patiesu pārdzīvojumu. It īpaši, ja to izraisa māksla, kas ir vārdos skopa. Tādos gadījumos rodas vēlme nedomāt par to, kas ir apkārt, bet tikai un vienīgi par pašu mākslas darbu. Tas ir grūtāk nevis tāpēc, ka jāmežģī prāts, lai atrastu pareizos vārdus, bet gan tāpēc, ka, rakstot par mākslu, kas pašu aizkustina, kaut kas piespiež sākt taisnoties. Kā mirklī pēc atzīšanās mīlestībā. Šādu disonansi manī izraisa Sarmītes Māliņas darbi," raksta monogrāfijas autors Tomass Pārups. Divu gadu laikā ar mākslinieci viņam izveidojušās "ļoti ciešas, pat familiāras attiecības". Abi sazvanoties vai pat satiekoties teju katru dienu.