Tapers ar pazīstamiem vaibstiem

Divsēriju mākslas filmasscenārija autors ir Tālivaldis Margēvičs, režisors Rolands Kalniņš.Kad filma sāka savu ceļu uz ekrāniem, kritiķi to vērtēja kāviduvēja līmeņa darbu, un arī tagad, piecpadsmit gadu pēc filmasuzņemšanas, tās veidotāji šo darbu savā biogrāfijā neatzīst parveiksmi. Tālivaldis Margēvičs saka: "Tā ir filma ar grūtu likteni."Pauls samulsa Tālivaldis Margēvičs ir daudzu dokumentālo filmuscenāriju autors. Savulaik dziļu rezonansi sabiedrībā izraisījapilnmetrāžas dokumentālās filmas Sieviete, kuru gaida, Meklējuvīrieti, Maestro bez frakas, Šķērsiela, Jaunie laiki Šķērsielā...Tālis skaidro: "Es taisīju kino par vidi, vietām un personībām, kolabi pazīstu." Dokumentālā filma Maestro bez frakas bija veltītaRaimondam Paulam, kurš filmā bija tiem laikiem neparasti atklātiportretēts. Tieši komponistam arī radās ideja par mākslas filmasuzņemšanu, kuras varonis būtu tapers - tā sauca mūziķus, kas kino"rītausmā" spēlēja pavadījumu mēmajām filmām. Bija iecerēts, kakinodarba varoņa dzīves gājuma fakti sasauktos ar idejas autorabiogrāfijas mezgla punktiem. Tālivaldis atceras: "Sākumā bijupiesardzīgs pret šo ideju, jo mākslas filmām scenāriju nekad nebijurakstījis. Kinodramaturģijai ir savas prasības, un goda plāksnesprincips te neder. Bija jāparāda personības attīstība pretrunās,konfliktos, zaudējuma rūgtumā un spējā pārvarēt savu vājumu.Protams, tapers ir manas fantāzijas radīts tēls, filmās nav runatieši par Raimondu Paulu, taču, kad gatavo scenāriju parādījukomponistam, viņš samulsa un pat atteicās rakstīt mūziku filmai."Taču visi, kas dzīvojuši padomju laikā, zina, ko nozīmēja plānadarbs - visam bija jārit stingri pēc noteiktā grafika. Ja jauapstiprinātais scenārijs neietu ražošanā un darbs neiekļautoskinostudijas grafikos, tas būtu krahs. Turklāt strauji tuvojāsatmodas laiks, bruka PSRS, un bija skaidrs, ka steidzami jāizmantofilmai atvēlētā nauda, jo neviens nevarēja zināt, kas notiks arkinoindustriju pēc gada vai diviem. Filmas radošā grupa uzaicinājaigauņu komponistu Ehalu rakstīt filmai mūziku. Sarežģīti bijaatrast prototipam atbilstošu galvenās lomas tēlotāju. Runa nebijapar portretisko līdzību. Taču aktierim bija jāprot labi spēlētklavieres un jāizjūt džezs. Galu galā lomai apstiprināja aktieri noBerlīnes Franku Matusu, kurš izaudzis mūziķu ģimenē. Aktieristiešām labi spēlēja klavieres un viņa aizraušanās bija džezs.Galvenā varoņa sievas lomu atveidoja bulgāru aktrise K.Evro (Tālisvairs neatceras šīs aktrises vārdu). Filmēšana notika gan filmasscenārista iemīļotajā Pārdaugavā - Iļģuciemā, kur Tālis kādu laikuNordeķu ielā dzīvojis blakus Raimondam Paulam, Dzegužkalnā un arīBulgārijā. Tālis atceras: "Filmas varoni iepazīstam kā Rīgasnomales zēnu, kā konservatorijas studentu, restorāna muzikantu unkā cilvēku, kas spēj pārvarēt savu paša nespēku. Filmā nav runatieši par Raimondu Paulu, taču, protams, atkal rakstīju par to, kolabi pazīstu." Tālivaldis saka, ka filmas 1.sērija rakstīta parbohēmas paaudzi, kurai atmiņas saistās ar 60. un 70.gadupopulārajām radošās inteliģences pulcēšanās vietām kafejnīcām Skapiun Kazu, ar tā laika spilgtām personībām, kuras filmā atpazīstamas.Tincinu - tieši par kurām Tālis runā? Viņš atsmaida - neteikšot,bet viens, piemēram, pavisam noteikti ir mākslinieks Leo Kokle,kuru filmā atveido aktieris Pēteris Liepiņš. Steiga daudz kosabojāja Filmu bija jāsteidz uzņemt, un tas nenoliedzami nenācadarbam par labu. Tālis atzīst: "Filmēšanā faktiski tikpat kā nebijuklāt, jo režisoram Rolandam Kalniņam ir savs darba stils, esnegribēju tajā iejaukties, jo arī man piemīt režisoriska ievirze.Tolaik varbūt filma likās ļoti privāta, pārāk atklāta, tā nebijapierasts strādāt. No mūsdienu viedokļa raugoties, neko īpašu šajādarbā vairs nesaskatu, tagad par privāto visi runā ļoti atklāti."Joprojām domā par kino Tālivaldis Margēvičs sevi par profesionālukinematogrāfistu vairs neuzskata, jo "profesionālis ar savu darbupelna iztikai, bet Latvijā neviens kinematogrāfists to nevaratļauties". Tālis, kuram ir diploms par augstāko pedagoģiskoizglītību, pašlaik strādā par mājskolotāju - pasniedz humanitārospriekšmetus bērniem, kuriem dažādi apstākļi, visbiežāk tā irslimība, neļauj apmeklēt skolu. Viņš atzīst: "Pa šiem gadiem esmuiepazinis bērnus ar smagu likteņa sāpi, un man jāatzīst, ka esmusabojāts - atkal visu redzu kinošņika acīm. Šajos bērnos ir tikdaudz dramatisma, sāpju un pārdzīvojumu, ka rokas niez ņemt kameruun filmēt. Taču - kam tas tagad vajadzīgs? " Tomēr Tālis nemetplinti krūmos. Lai arī uz nenoteiktu laiku naudas trūkuma dēļ"plauktā nolikts mans un Ivara Selecka darbs pie filmas Arivederči,Roma", Tālis ar režisoru Romualdu Piparu lēnām strādā pie savasjaunās ieceres. Dievs dos, arī nauda projektam atradīsies. LTV1SVĒTDIEN 21.20