Tēviem dod jaunas iespējas

Tiesa, sociālā budžeta deficīta dēļ vismaz nākamos gadus likumā ierakstītais paternitātes pabalsts par 10 dienu atvaļinājumu netiks izmaksāts. Jaunais Darba likums, kas nomainīs spēkā esošo Darba likuma kodeksu, paredz, ka tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu sakarā ar bērna piedzimšanu vai adopciju ir ikvienam darbiniekam, ne tikai sievietei, kā tas bijis līdz šim. Likums paredz, ka šādu atvaļinājumu piešķir uz laiku, kas nav ilgāks par pusotru gadu, līdz dienai, kad bērns sasniedzis astoņu gadu vecumu. Tas nozīmē, ka turpmāk bērna kopšanas atvaļinājums nebūs jāizmanto uzreiz. Vecāki, vienojoties ar darba devēju, atvaļinājumu varēs sadalīt pa daļām, izmantojot jebkurā bērna dzīves posmā līdz astoņu gadu vecumam, Dienai pastāstīja Labklājības ministrijas darba departamenta vecākā referente Astra Pilsuma. Ģimenēm jārēķinās, ka līdz ar jaunā Darba likuma spēkā stāšanos bērna kopšanas atvaļinājums mātēm vairs nebūs trīs gadi, kā tas ir šobrīd, bet uz pusi īsāks - 1,5 gadi. Ja bērna kopšanas atvaļinājumu pieprasa arī strādājošais tēvs, tad mātes un tēva kopējais bērna kopšanas atvaļinājuma garums var būt trīs gadi. Minētās likuma normas ir pieskaņotas Eiropas Padomes 1996.gada direktīvai, tiesības uz atvaļinājumu bērna tēviem ir arī lielākajā daļā Eiropas valstu. Direktīva paredz, ka bērna kopšanas atvaļinājumam jābūt vismaz trīs mēneši, un tam jāļauj rūpēties par bērnu līdz noteikta vecuma sasniegšanai (līdz pat 8 gadiem). Kāds ir atvaļinājuma garums, līdz kādam bērna vecumam tas izmantojams, vai to piešķir uz pilnu vai nepilnu laiku un vai atvaļinājuma laikā tiek maksāts sociālais pabalsts, nosaka dalībvalstis un/vai darba devēji un darbinieki. Laiku, kuru darbinieks pavada bērna kopšanas atvaļinājumā, ieskaita kopējā darba stāžā. Atvaļinājuma laikā valsts, tāpat kā līdz šim, piešķirs sociālo pabalstu bērna kopšanai, kas līdz 1,5 gadiem būs Ls 30 mēnesī, bet no 1,5 līdz 3 gadiem - Ls 7,50 mēnesī. Pabalstu, tāpat kā līdz šim, saņems tā persona, kas kops bērnu, un tā varēs būt gan bērna māte, gan tēvs, gan aizbildnis. Likums arī paredz, ka darbiniekam, kurš izmanto bērna kopšanas atvaļinājumu, tiek saglabāts iepriekšējais darbs. Ja tas nav iespējams, darba devējam jānodrošina līdzvērtīgs vai līdzīgs darbs. Paternitātes pabalsts - tika uz papīra Progresīvās Darba likuma normas mērķis ir mudināt vīriešus uzņemties vienādu ģimenes pienākumu daļu, kā arī veicināt līdztiesību un vienlīdzīgu attieksmi pret vīrieti un sievieti. Tādējādi rūpes par bērna kopšanu vairs nebūs tikai un vienīgi mātes pienākums, jo likums vienkārši neparedz citu iespēju, bet lielāku atbildību ļauj uzņemties arī tēvam. «Jādomā, ka šī norma mainīs attieksmi pret sievietes lomu sabiedrībā, kurai tradicionāli tiek piedēvēta bērnu audzināšana, kamēr vīrieti redz kā karjeras veidotāju un naudas pelnītāju,» uzsver A.Pilsuma. Jaunums Darba likumā ir arī bērna tēvam paredzētās tiesības uz 10 dienu ilgu atvaļinājumu, ko piešķir tūlīt pēc bērna piedzimšanas, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc bērna nākšanas pasaulē. Kaut gan likums par maternitātes un slimības apdrošināšanu paredz, ka šā atvaļinājuma laikā tēvam tiks izmaksāts paternitātes pabalsts 80% apmērā no personas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, pagaidām jaunie tēvi uz šādu pabalstu cerēt nevar. Likumā ir atruna, ka šis pabalsts tiks izmaksāts tikai tad, kad sociālā budžeta ieņēmumi pārsniegs izdevumus, kas, pēc LM prognozēm, varētu notikt ap 2005.-2006.gadu. Vīrieši - gan par, gan pret Cik aktīvi tēvi izmantos iespēju doties bērna kopšanas atvaļinājumā, pagaidām ir grūti prognozēt. 1999.gadā veiktais pētījums Latvijā parādījis, ka sabiedrības attieksme pret šādu iespēju bijusi ļoti pozitīva. Dienas aptaujāto vīriešu attieksme bija gan noraidoša, gan atzinīga. «Nespēju iedomāties, ka sieva iet uz darbu un pelna, bet es sēžu mājās ar bērnu. Tas nav stilīgi,» domā sabiedrisko attiecību students Mārtiņš. Ja abi vecāki pelna puslīdz vienādi, vai sievietei darbs labāks atalgots, iespēja ņemt atvaļinājumu arī vīrietim ir apsveicama, uzskata radošas profesijas pārstāvis Ilmārs. Šādu iespēju izmanto viņam pazīstams fotogrāfs Dānijā, kurš kā brīvais mākslinieks audzina bērnus un strādā nepilnu darba laiku, bet sieva ārste ar labu atalgojumu ir galvenā pelnītāja ģimenē. Latvijā, tāpat kā daudzās postsociālisma valstīs, tēvi ļoti kūtri piedalās bērnu audzināšanā. Par tēva lomas palielināšanu ģimenē daudz ir spriests teorētiski, bet beidzot bija laiks to nostiprināt arī likumos, un ir apsveicami, kas tas noticis, Dienai sacīja Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centra direktors Nils Muižnieks. «Viena no likumu funkcijām ir signalizēt par vērtībām, ko aizstāv valsts. Signāls, ka tēvam ir jāuzņemas lielāka loma ģimenē, ir ļoti būtisks pat tad, ja sabiedrība nav tam gatava, jo tas ir sākums, lai šī attieksme varētu mainīties,» uzskata N.Muižnieks.