Pauluči veltījums Aleksandram I. Arku atklāja 1818.gada 28.augustā Krievijas imperatora klātbūtnē. Tā ir monumentāla ampīra stila būve, celta pēc Rīgas būvmeistara J.Gotfrīda (1768-1831) projekta no kaltiem gaiša smilšakmens bluķiem, rotāta ar četrām joniešu kolonām un bronzas medaljoniem. Arkas augstums - 10,1 m, platums - 9,7 m, dziļums - 5,5 m. XIX gadsimta pirmajā pusē mazapbūvētais rajons ap Triumfa arku kļuva par rīdzinieku iemīļotu atpūtas vietu. Vēlāk pilsētnieki arku pārdēvēja par Aleksandra vārtiem. Situācija krasi mainījās XIX gadsimta vidū un beigās, kad sākās lielu rūpnīcu celtniecība un dzelzceļa līnijas Rīga-Orla izbūve. Arka kļuva par šķērsli pilsētas ielu kustībā, kā arī atradās jaunceļamā Aleksandra tilta (tag. Gaisa tilts) trasē. 1903.gada rudenī arku izjauca un pa daļām zirgu pajūgos pārveda, novietojot Šmerļa rajonā, Pēterburgas šosejas 7.verstē. Tomēr gadu gaitā monumentālā būve atkal sāka traucēt transporta kustību galvenajā pilsētas maģistrālē. 1935.gada 12.septembrī Rīgas pilsētas valde nolēma arku pārvietot uz Viestura dārzu. Kopš 1936.gada valsts vienīgā Triumfa arka rotā Rīgas vecākā dārza galveno ieeju.
Triumfa arka Rīgā
1815.gada 4.jūlijā Rīgā, Aleksandra ielas galā (tag. Brīvības ielā pirms dzelzceļa), svinīgi tika likts pamatakmens Aleksandra Triumfa arkai. Tā veltīta Krievijas uzvarai 1812.gada Tēvijas karā. Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā glabājas šo svinību piemiņas plāksne, uz kuras ir gravēts teksts latīņu valodā - Rīgas ģenerālgubernatora F.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.