Tualetes mācība kaķītim un sunītim

Manas kucītes divas nedēļas vecie kucēni uzcītīgi rāpoja nost no segas, lai nokārtotos. Viņu centība bija aizkustinoša, jo mazie nesaprata, ka nepietiek dabūt priekšgalu pāri segai, ka jādabū nost no segas arī resnais gals. Lai tīrības tieksme nezustu, cilvēka uzdevums ir uzturēt «bērnistabu» nevainojami tīru. Kad mazuļiem acis atvērušās, vajadzīga atsevišķa vieta gulēšanai un atsevišķa - tualetei. Piemēram, kucēnu iežogojuma vienā stūrī saklāta guļvieta, bet otrā noliktas avīzes, zāģu skaidas vai cits mitrumu uzsūcošs materiāls. Tas jāmaina vairākas reizes dienā. Audzinot kaķēnus, ielieciet aizgaldā seklu kastīti, lai mazie var bez grūtībām tikt iekšā un izrāpties ārā. Kaste jāuztur tīra, citādi kaķēni to negribēs lietot un meklēs labāku vietiņu. Ja vien tam radīti piemēroti apstākļi, mazie cenšas nekur neiekāpt un uzturēt savu kažociņu tīru un sausu. Tāpēc, izvēloties kucēnu vai kaķēnu, jaunajam īpašniekam jāredz, kādos apstākļos mazais turēts. Tīros apstākļos audzis kucēns vai kaķēns jau divu mēnešu vecumā saprot, ka tualete atrodas noteiktā vietā. Jūsu uzdevums ir iemācīt, kur šī svarīgā vieta atrodas, un uzraudzīt, lai tas nenotiek citā vietā. Turpretim netīrībā audzis dzīvnieks ir pieradis bradāt pa izkārnījumiem un peļķēm. Tad dzīvnieku pieradināt pie tīrības būs ļoti grūti. Lieciet kaķēnam kasti netālu no guļvietas, lai tā būtu viegli atrodama. Nonākot jaunajā dzīvesvietā, pirmās dienas neizlaidiet kucēnu no acīm. Tas vēl neprot prasīties ārā un nesaprot, ka jūsu milzīgajā (no kucēna viedokļa) teritorijā, t.i., mājā vai dzīvoklī, neviena vieta nav domāta viņa tualetei. Jums jāsajūt, kad vajadzības brīdis ir klāt, tad jāņem kucēns padusē un jānes ārā. Mazi kucēni nevar tikt ārā paši savām kājām. Ja viņiem «vajag», peļķe var gadīties koridorā, kamēr velkat kurpes kājās. Lai varētu kucēnu vieglāk uzraudzīt, ierobežojiet viņa brīvību. Aizveriet durvis uz citām telpām. Kucēnam būs vieglāk saprast, ka nedrīkst čurāt virtuvē, nevis ka nedrīkst čurāt nevienā no četrām istabām. «Tualetes mācība» balstās uz iespējamo kļūdu novēršanu un pareizo paradumu veidošanu, nevis sodu. Ja pieķerat kucēnu nedarbos, nedaudz norājiet, ņemiet viņu padusē un nesiet ārā. Paslavējiet par veiksmīgu nokārtošanos ārā. Ar rāšanu nevajag aizrauties. Kucēnam ir jāzina, ka neesat sajūsmā par viņa radīto «Pizas torni» istabas vidū, bet paturiet prātā, ka dzīvnieciņš pagaidām ir tikai bēbis. Pārmērīgi smagam sodam būs sliktas sekas - kucēns sāks no jums baidīties vai arī baidīsies atviegloties jūsu klātbūtnē arī ārā. Kucēnam jāiet darīšanās pēc gulēšanas, pēc ēšanas, pēc dauzīšanās un katru reizi, kad tas sāk ostīt grīdu un aizdomīgi grozīties. Uz nakti iesaku kucēnu ielikt mazā telpā vai būrītī, novākt paklājus, elektrības vadus, kurpes un citas vērtīgas vai bīstamas lietas. Jo mazāk tas naktī varēs staigāt apkārt, jo retāk tam vajadzēs patecināt. Lai mazais vieglāk izturētu nakti, 4-5 stundas pirms gulētiešanas paņemiet prom ūdeni un dodiet tam iespēju labi iztrakoties un nokārtoties. Tad uz gulēt ejamo laiku kucēns būs «tukšs». Labāk lai suņuks līdz rītam pacieš slāpes nekā pierod regulāri slapināt koridoru. Tāpat rīkojieties, kad gatavojaties atstāt kucēnu mājās vienu. Izvediet viņu ārā izdauzīties un nokārtoties, ielieciet to būrītī vai mazā telpā ar viegli tīrāmu grīdu (var pat nopirkt linoleja gabalu). Novāciet visus vērtīgos priekšmetus, bet atstājiet tam dažas mantas, ar ko spēlēties (lielu kaulu, bumbiņu u.c. suņiem domātas rotaļlietas). Kamēr vēl mācāt kucēnam tualetes paradumus, neatstājiet tam ne ēst, ne dzert, jo ir zināms, ka neilgi pēc ēšanas/dzeršanas tam vajadzēs uz tualeti. Labāk lai paciešas tās dažas stundas, kamēr jūs atnākat mājās. Uz laiku ierobežojot kucēna brīvību, jūs novērsīsiet visas (neskaitāmās!) kļūdas, ko tas netraucēts pastrādātu jūsu prombūtnē. Turpat kucēns var atrasties, kad esat mājās, taču nevarat to uzraudzīt. Tas ir neizmērojami tālredzīgāk nekā ļaut netraucēti peļķot un grauzt mēbeles un pēc tam kucēnu sodīt. Sods pēc visas taisnības pienāktos jums - par sliktu bēbja uzraudzīšanu. Neierobežota brīvība bez uzraudzības lai paliek pieaugušajiem suņiem, kam sen vairs negadās ne peļķes, ne apetīte uz jūsu balles kurpēm. Tātad veiksmīgai tualetes paradumu iegūšanai nepieciešams: tīrībā audzis kucēns, konsekvents īpašnieks, būrītis vai nožogota telpa, laiks, pacietība. Labu veiksmi!