Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +3 °C
Daļēji apmācies
Piektdiena, 23. aprīlis
Jurģis, Juris, Georgs

Uz Kazahstānu ar zālēm un pārtiku

Runājot par iespējām eksportēt uz bijušās PSRS tirgu ārpus savulaik okupētās Baltijas teritorijas, pārsvarā tiek runāts par to, kādas ir noieta iespējas Krievijā.

Taču līdz šim ļoti maz ir pieminēta Kazahstāna, kas pēc ekonomikas apjoma uz vienu iedzīvotāju pamazām tuvojas Krievijai un daļai eksportētāju ir radījusi iespēju dažādot savu eksporta tirgu portfeli.


Trūkst vēriena

Raksturojot Kazahstānas tautsaimniecības situāciju, bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš zina teikt, ka šīs valsts iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes ir starp augstākajiem bijušās PSRS valstu vidū. Eksperts atsaucas uz Starptautiskā Valūtas fonda vērtējumu, ka pērn tas bija 26 589 dolāri  (  22 000 eiro) pretstatā 27 394 dolāriem Krievijā un 30 579 dolāriem Latvijā. Nākamā pēc pirktspējas paritātes ir Baltkrievija ar tikai 19 759 dolāriem. Taču eksperts vienlaikus norāda: nevarētu teikt, ka Kazahstāna ir ļoti liela ekonomika, jo, par spīti milzīgajai teritorijai, tās iedzīvotāju skaits ir diezgan mazs (platība – 2 717 300 kvadrātkilometru, iedzīvotāju skaits –    17,5 miljoni). 

Turklāt, vērtējot eksporta iespējas, svarīgs ir nominālais IKP jeb uz valūtu tirgus kursiem balstītais salīdzinājums, nevis pirktspējas paritāte. Saskaņā ar Starptautiskā Valūtas fondā aprēķiniem Kazahstānas IKP pērn bija 165,7 miljardi dolāru, tas bija mazāks nekā Grieķijai, Polijai un  tikai apmēram puse no Dānijas IKP, un mazāk nekā divdesmitā daļa Vācijas IKP. "Var eksportēt arī uz Kazahstānu, bet citur iespējas ir lielākas. To atspoguļo arī šīs valsts nozīmes ilglaicīgā lejupslīde Latvijas preču eksportā. Tūlīt pēc PSRS sabrukuma – 1993.–1994. gadā –  šīs valsts daļa Latvijas eksportā bija ap 2%, bet pēdējos piecos gados tā ir bijusi zem 0,5%," tendences raksturo Strautiņš.

Viņš piebilst, ka visu bijušās PSRS valstu tirgi, izņemot Krieviju, ir mazi vai pat ļoti mazi, vērtējot globālā mērogā. "Taču šī teritorija joprojām ir diezgan nozīmīga dažām Latvijas nozarēm, piemēram, farmācijai. Arī atsevišķiem metālapstrādes un mašīnbūves uzņēmumiem tas ir nozīmīgs tirgus. Līdz pandēmijai NVS valstis bija svarīgs tūrisma pakalpojumu tirgus. Kazahstānas kravas ir minētas kā tranzīta pakalpojumu tirgus diversifikācijas iespēja, taču šī iespēja ir ļoti nosacīta, jo kravas tāpat būtu jāved caur Krieviju un tās dzelzceļa uzņēmumam būtu ietekme uz lēmumiem par to, uz kurām ostām šīs kravas tiek vestas," iespējas skaidro Strautiņš.

Tiesa, attiecībā uz pārdošanu Kazahstānā, lai arī šis tirgus ir ļoti mazs, var teikt, ka pēdējos gados līdz pandēmijai eksporta dinamika naudas izteiksmē uz to bija ar pieaugošu raksturu. Pērn šajā Vidusāzijas valstī Latvijas uzņēmumi pārdevuši preces par nedaudz vairāk nekā 42 miljoniem eiro. Tas ir par apmēram 13 miljoniem eiro mazāk nekā 2019. gadā, taču vairāk nekā 2018. gadā, ko no ekonomikas viedokļa varēja uzskatīt par ļoti labu gadu. Tomēr, kā jau minēts, ilgākā laika periodā eksporta apjomi uz Kazahstānu rūk. Iepriekšējā desmitgadē visaugstākais punkts tika sasniegts 2013. gadā, kad eksports uz šo valsti bija aptuveni 60 miljonu eiro vērts.


Atver pārstāvniecību

Kā atzīst zāļu ražošanas kompānijas a/s Grindeks valdes priekšsēdētājs Juris Hmeļņickis, Kazahstānas farmācijas tirgus ir augošs un Grindeks jau daudzus gadus eksportē savas zāles uz šo valsti. Kazahstānā uzņēmums ir atvēris savu pārstāvniecību, un tās galvenais uzdevums ir Grindeks zāļu reģistrācija, mārketinga un pārdošanas organizēšana. Kompānijas pārstāvis atzīst, ka pieprasījums pēc Grindeks zālēm Kazahstānā palielinās un tuvākajā laikā tiek plānots, ka eksporta apjoms var pieaugt līdz desmit miljoniem eiro gadā. "Pacientu un veselības aprūpes speciālistu iecienītākie ir medikamenti sirds un asinsvadu un centrālās nervu sistēmas slimību ārstēšanai. Augsti novērtēti ir arī mūsu medikamenti ārīgai lietošanai – ziedes un geli," produkcijas realizācijas klāstu ieskicē Hmeļņickis. 

Viņš stāsta, ka iekarot tirgu palīdzējusi konstruktīva sadarbība un kompānijas produkcijas reputācija. "Neskatoties uz iepriekš minēto, vēlos uzsvērt, ka sadarbībā ar Kazahstānas partneriem ļoti nozīmīgs ir arī cilvēciskais faktors. Mēs, ziemeļeiropieši, esam konservatīvāki un noslēgtāki, turpretī viņi ir atvērtāki un emocionāli atklātāki. Lai iemantotu Kazahstānas biznesa partneru uzticamību, jādemonstrē sava pārliecība, bet vienlaikus jāveido draudzīgas un cilvēcīgas attiecības," skaidro zāļu ražotāja amatpersona.

Viņš kā priekšrocību min Kazahstānas pievienošanos Eirāzijas ekonomiskajai savienībai, kas paredz vienotu zāļu reģistrācijas procedūru visās savienības dalībvalstīs. Tas, ka, eksportējot zāles uz šo savienību, tās nav jāreģistrē katrā valstī atsevišķi, ražotājam ir nozīmīgs ieguvums gan laika, gan finansiālo ieguldījumu ziņā, uzsver Hmeļņickis.


Ar saldumiem un čipsiem

Farmācija nav vienīgā Latvijas nozare, kuras produkcija ir iecienīta Kazahstānā. Pārdošanas apjomu ziņā lielu lomu spēlē PSRS laikos iegūtā atzinība Latvijas precēm. Tas attiecas arī uz tādām nozarēm kā tekstila un apģērbu ražošana, kā arī pārtikas rūpniecība. Attiecībā uz pēdējo no minētajām Orkla Latvija komunikācijas direktore Lineta Mikša stāsta, ka Latvijai Kazahstāna ir saistošs eksporta tirgus, kur uzņēmums jau vairākus gadus eksportē Ādažu čipsu, Laimas un Spilvas produkciju. "Diemžēl kopš 2020. gada saistībā ar Covid-19 globālo pandēmiju mūsu eksports uz Kazahstānu ir apstājies, taču aktīvi meklējam jaunus sadarbības veidus. Mums ir liels prieks, ka Kazahstānas patērētāji ir iecienījuši un novērtē mūsu produktus un meklē iespējas tos iegādāties, kā arī vaicā, kad tie atgriezīsies Kazahstānas veikalu plauktos," pašreizējo situāciju ieskicē kompānijas pārstāve. 

Paralēli Covid-19 pandēmijai kā ierobežojošu faktoru eksportam uz minēto Vidusāzijas valsti viņa min arī konkurenci, jo loģistikas, muitas izmaksu un valūtas kursa dēļ uzņēmuma Orkla Latvija produkti Kazahstānā ir salīdzinoši dārgāki nekā vietējie vai Krievijā ražotie. "Taču, neskatoties uz to, arī mūsu produkti ir atraduši savu patērētāju, kurš novērtē mūsu produktu augsto kvalitāti. Kā veicinošs faktors jāmin mūsu saldumu zīmola Laima atpazīstamība, kas, tāpat kā citās bijušās PSRS republikās, joprojām raisa interesi par mūsu produktiem," vietējo patērētāju noskaņojumu ieskicē Mikša.

Attiecībā uz iespējamiem riskiem eksportam uz Kazahstānu Strautiņš norāda, ka lielākais no tiem noteikti ir izejvielu lielais īpatsvars šīs valsts eksportā. "Izejvielu valstu eksportētāju valūtas mēdz būt ļoti svārstīgas. 67% šīs valsts eksporta 2019. gadā veidoja fosilie kurināmie, vēl 15% veidoja dzelzs, tērauds, varš un metālu rūdas. Neskaitot minerālus, lielākais eksporta postenis ir lauksaimniecības produkti. Tātad šī valsts eksportē produktus, kuru cenas ir svārstīgas un kuru ieguve un pārdošana visdrīzāk nerada labvēlīgus nosacījumus attīstībai nākotnē. Līdzīgi kā Krievijai, Kazahstānas valūtas vērtības ilglaicīgā tendence ir lejupejoša – 2020. gadā vietējā valūta tenge bija 0,5 eiro centus vērta, bet šobrīd vien apmēram 0,2 centus," uz eksportētājiem nelabvēlīgajām tendencēm norāda Luminor ekonomists. 

Attiecībā uz vietējās valūtas tendencēm šogad situācija var attīstīties pēc dažādiem, pat pilnīgi pretējiem scenārijiem. Ja, pateicoties lielo centrālo banku ekonomiku stimulēšanas pasākumiem, cenas preču biržās kāps, arī Kazahstānas labklājība var pieaugt un tenges vērtība celsies. Taču, ja patlaban pārkarsušajos finanšu tirgos, tajā skaitā preču biržās, cenas piedzīvos negatīvu korekciju, situācija šajā Vidusāzijas valstī var ievērojami pasliktināties un krītoša valūtas vērtība var strauji kāpināt inflāciju, bet iedzīvotāju algas netiks līdzi cenām. Tādējādi eksporta iespējas uz Kazahstānu šogad var ietekmēt gan pasaules kopējās ekonomikas, gan finanšu tirgus veselība. Jo vairāk pašas Kazahstānas eksports audzēs pievienoto vērtību un kļūs mazāk atkarīgs no izejvielām, jo lielākas būs iespējas pārdot šīs valsts tirgū arī Latvijas produkciju.

Top komentāri

punkts
p
Tad uz priekšu!
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits