Tikai ar pieredzi
No augstskolas sola pa taisno vadošā amatā — tas ir visai nereāls plāns, ja vien students savu karjeru nav aktīvi attīstījis jau paralēli mācībām, atzīst
Personāla atlases uzņēmuma Talentor direktore Katrīna Ošleja uzsver, ka šāda pieeja — vadītājus sev izskolot talantu programmās — izplatīta daudzos uzņēmumos. Šajā gadījumā augstāk par izglītību gan tiek vērtētas jauniešu līdera īpašības, un tās var kļūt par trumpi arī pavisam "zaļam" kandidātam uz vadītāja posteni. Par efektīvāko vadītāju izglītības veidu K.Ošleja tomēr uzskata MBA studijas, kur izglītību vadībā gūst cilvēki ar pieredzi.
Biznesam nav gatavi
Uzņēmējdarbības vadībā iegūts diploms mudina domāt, ka tā ieguvēji potenciāli varētu kļūt par galvenajiem jaunu uzņēmumu dibinātājiem, taču realitātē tā nav, arī augstskolas pārsvarā gatavo nevis uzņēmējus, bet administratorus un vadītājus. Biznesa inkubatoru pārstāvji atzīst, ka šo programmu absolventu starp sava biznesa sācējiem ir ļoti maz. Idejas un vēlme sākt savu rūpalu lielākoties nāk no eksakto jomu jaunajiem speciālistiem. Jelgavas biznesa inkubatora izpilddirektors Agris Ķipurs to skaidro ar to, ka vadības zinībās iegūta izglītība ir pārāk vispārīga, turklāt tie, kas dodas studēt šo jomu, sapņo par labi atalgotu darbu, nevis risku sākt kaut ko no nulles. "Savs bizness nozīmē sākumā kaut kā vārdā samierināties ar mazumiņu, upurēt laiku un citas lietas," viņš saka. Helga Rudzīte, Valmieras Biznesa un inovāciju inkubatora administratore, savukārt norāda, ka uzņēmuma vai tās struktūrvienības vadīšanai nepieciešams viens potenciāls, bet biznesa sākšanai — pavisam cits. Spēju būt par uzņēmēju arī nevar iedot neviena augstskola, "līdzīgi kā nekur mūs nemāca būt par labiem vecākiem", teic H.Rudzīte. Viņa uzskata, ka pašreizējā "iepotēšana" jauniešiem, ka jebkurš var būt uzņēmējs, būtu jāvērtē kritiskāk, jo gluži jebkurš to tomēr nevar. Vēl viens klupšanas akmens — jauna uzņēmuma dibinātājs sevi pārsvarā neuztver kā darba devēju citiem, bet gan kā personiskās peļņas guvēju. Tas mēdz izraisīt nelāgas sekas — nevēlēšanos darbiniekiem maksāt atbilstošas algas, sociālās garantijas u.tml.
Eksperti tomēr lielākoties ir vienisprātis, ka uzņēmējdarbības gars jauniešos jāattīsta aktīvāk, turklāt jau no pamatskolas.
"Sarunas ar studentiem rāda, ka studijās netiek pievērsta uzmanība mazo un vidējo uzņēmumu darbībai un problēmām — lai gan Latvijā no visiem ekonomiski aktīvajiem uzņēmumiem 99,4% ir tieši tādi! —, sociālās atbildības izpratnei, kā arī pārrunu vadīšanai un kompromisu panākšanai, kas uzņēmējam ir būtiskas prasmes," norāda
A.Ķipurs uzskata, ka augstskolās biežāk būtu jāviesojas mikrouzņēmumiem, savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāve Lita Kokale teic, ka problēma slēpjas gan politiskajā sistēmā, kas liek nevajadzīgus šķēršļus uzņēmējdarbībai, gan arī pārspīlētajā valsts diktātā attiecībā uz studiju programmām. Tas neveicina augstskolu elastību.
Jāvērtē interaktivitāte
Rezumējot, ka augstskolas spēj dot labu teorētisko bāzi un atbilstošu domāšanas ievirzi, eksperti daudzajās vadības zinību programmās iesaka vērtēt pasniedzēju kompetenci (svarīgi, lai viņi būtu savā jomā praktizējoši speciālisti), studentu un darba devēju atsauksmes, informāciju par absolventu nodarbošanos, uzņēmumu iesaistīšanos studiju programmu īstenošanā, kā arī prakšu kvalitāti — tā augstskolām, pēc ekspertu domām, vēl jāuzlabo, turklāt praksei būtu jāilgst vismaz pusgads.
K.Ošleja norāda, ka augstāk vērtējamas tās augstskolas, kas vadības zinību studijās pasīvu lekciju vietā intensīvāk izmanto interaktīvas mācību metodes — biznesa situāciju analīzi, biznesa spēles un sacensības. Kā kvalitatīvākās vadības zinību un uzņēmējdarbības studiju jomā eksperti nosauc Rīgas Biznesa skolu, Rīgas Ekonomikas augstskolu,
Baltijas Starptautiskā akadēmija: studijas latv., krievu un angļu val.,
specifiskas speciālizācijas, var pastudēt ārzemēs. Spēcīgi mācībspēki,
daudz prakses līgumu, ar biznesa vidi saistīta pētniecība. Jāpiesaista
ārzemju studenti, jāattīsta IT izmantošana studijās, tālmācība.
Studenti: 1.kursā pagrūti, pec tam vieglāk. Kompetenti pasniedzēji, bet
ne visi. Dažos priekšmetos prasās vairāk praktisko piemēru, plašāku
valodu apguvi. Problēmas ar praksi, jo tā ir vienu dienu nedēļā.
BA
Turība: prof.studijas, plašas prakses. Bak. studijas — moduļu veidā,
maģistrantūrā var studēt arī ar diplomu citā jomā. Kompetenti
pasniedzēji no biznesa vides, dalība starpt.projektos un praktiskos
pētījumos, studentam draudzīga studiju organizācija. Teicama
bibliotēka, zinātniskais institūts un biznesa inkubators. Studenti:
veiksmīgs lekciju grafiks, mūsdienīgas studijas, kas atspoguļo jaunākās
tendences, mudina domāt uz priekšu. Daudz jādara patstāvīgi, liels
uzsvars uz praktisko, gribētos vairāk teorētisko lekciju.
Daugavpils Universitāte: Vadības zinību maģistrantūra ar uzsvaru uz
tiesību apguvi, strādājošiem ērtu studiju veidu un ilgtspējīgu
attīstību (arī vadītāja personības slīpēšanu). Spēcīgi mācībspēki,
mat.tehniskā un pētn. bāze, daudz prakses līgumu. Jāpaplašina sadarbība
ar ārzemju partneriem, pašu studentiem, jāpopularizē pētn. darbi.
Studenti: pietiekams praktiskais uzsvars, labi pasniedzēji praktiķi,
lai gan dažiem pieklibo prasme pasniegt, daudz ārzemju vieslektoru.
Pietiekami bibliotēkas resursi, bet trūkst jaunāko.
Ekonomikas un kultūras augstskola: mūsdienīgas akad.studijas, kuras
seko līdzi aktuālajām tendencēm, cieša sadarbība ar vadības jomas
profesionāļiem. Uz aktualitātēm vērsta pētniecība. Studenti: studiju
kursu klāstā — nekā lieka. Pasniedzēji — lielākoties zinoši praktiķi,
kas liek domāt līdzi, nelej visu ar karoti mutē, sniedz praktiskus
piemērus. Pietiekama bibliotēka.
ISMA: akcents uz praktisko izmantojumu, inovācijām un radošumu.
Daudzveidīgi starpt.sakari, dalība starpt. projektos, bet pietrūkst
līdzekļu infrastruktūras attīstībai. Ļoti moderna mat. tehn. bāze,
prakses iespējas ārzemēs, augsta līmeņa pasniedzēji. Studenti: teorija
un praktiskā daļa labā proporcijā, daudz praktisku uzdevumu, atsevišķi
priekšmeti angļu val. Pretimnākoši pasniedzēji un vadība, bet gribētos
vēl vairāk iespēju darboties patstāvīgi.
Latvijas Jūras akadēmija: sagatavo ostu, kā arī kuģošanas kompāniju
vadītājus — šo virzienu plānots attīstīt. Apjomīgas prakses uz kuģiem
un ostās. 4.kursā studijas un prakse ārzemēs. Liels uzsvars uz angļu
val. apguvi, spēcīgi pasniedzēji, daudzi no citām augstskolām un
ārzemēm. Studenti: nelielas grupas, labi mācībspēki, ar kuriem viegli
sadarboties, sniedz daudz praktisku piemēru. Atsevišķām tēmām gribētos
vairāk lekciju.
Liepājas Universitāte: orientācija uz reģiona specifiku, cieša
sadarbība ar ārvalstu augstskolām un darba un prakses devējiem.
Mācībspēki ar pieredzi biznesā, laba bibliotēka un aprīkojums. Nākotnē
plānots apvienot visas vadības programmas vienā. Studenti: prakse katru
gadu, arī ārzemēs, bet prakt. iemaņu apguve atkarīga no studenta paša.
Mazas grupas, individuāls kontakts ar pasniedzējiem, kas dod daudz
reālu piemēru. Daži priekšmeti šķiet lieki.
LLU: pēctecīgas studijas ar uzsvaru uz daudzpusīgām un mūsdienīgām
praktiskajām zināšanām uzņēmējdarbības veicināšanai reģionos. Augsti
kvalificēti pasniedzēji gan no vadības, gan citām jomām, daudz izvēles
priekšmetu. Lieliska bibliotēka, labas pētn.iespējas, sadarbība ar
absolventiem un ārvalstu vieslektoriem. Studenti: pārdomātas studijas,
māca to, ko vajag reālajā dzīvē. Pretimnākoši pasniedzēji, daļa —
praktiķi, bet vairāk būtu jāņem verā studentu ieteikumi. Gribētos
vairāk prakšu, lielāku uzņēmumu atsaucību. Bak.programmu varētu
saspiest trijos gados. Kolosāla bibliotēka.
LU: daudz speciālizāciju, uzsvars uz starpt. attiecībām. Dod plašu
redzesloku, sapratni par biznesu kopumā, lai absolventi nav tikai
izpildītāji. Daudz jaunu pasniedzēju, labu praktiķu, ārzemju
vieslektoru, praktisko nodarbību uzņēmumos. Jāattīsta sadarbība ar
darba devējiem. Studenti: lielas plūsmas, īpaši sākumā. Zinoši
pasniedzēji, sevišķi specializācijās, bet ne visi prot labi pasniegt.
Iedod visaptverošu bāzi, bet dažās lietās gribētos iedziļināties
vairāk. Laba bibliotēka vispārīgā līmenī, grūtāk atrast ko specifisku.
Rēzeknes Augstskola: prof.studijas ar uzsvaru uz praktisko, iedod labu
bāzi. Spēcīgi pasniedzēji, daudz praktiķu, ārzemju vieslektoru.
Pilnveidots aprīkojums. Plānos jauni studiju apakšvirzieni, ārzemju
studentu piesaiste. Studenti: atsaucīgi pasniedzēji, arī no citām
augstskolām, individuāla pieeja. Ārzemju vieslektori brauc
starptautiskās nedēļas ietvaros, arī praksi var iziet ārzemēs. Trūkst
budžetnieku rotācijas.
Rīgas Aeronavigācijas instiūts: sagatavo lokālo un starpt. pārvadājumu
uzņēmumu vadītājus. Plašas prakses, augstas kvalifikācijas pasniedzēji,
arī ar praktisko pieredzi, bet vairāk jāpiesaista jaunie. Moderns
aprīkojums, laba sadarbība ar darba devējiem un āugstskolām ārvalstīs.
Studenti: laba līmeņa izglītība, zinoši pasniedzēji. Laba bibliotēka,
bet mazliet pietrūkst prakses. Neveiksmīgs studiju grafiks.
Rīgas Biznesa skola: MBA studijas angļu val. pēc Ziemeļamerikas
standartiem, intensīva biznesa situāciju analīze, darbs grupās,
diskusijas. Piekļuve Hārvarda Biznesa skolas materiāliem. Labs
aprīkojums, no rudens — videokonferenču lekcijas no ārzemēm. Starpt.
biznesā pieredzējuši pasniedzēji, spēcīga absolventu organizācija.
Studenti: ar reālo dzīvi cieši saistītas studijas, spēcīgi pasniedzēji,
iemāca domāt un analizēt, progresīvas metodes. Elastīgs mācību grafiks.
Rīgas Ekonomikas augstskola: cieša sadarbība ar darba devējiem un absolventiem, aktīvs
ieguldījums pētniecībā un starpt. projektos. Studijas angļu val., EMBA
programma pieredzējušiem vadītājiem, akcentē gadījumu izpēti un
analīzi. Mazas grupas, mācībspēki un studenti no dažādām valstīm.
Studenti: daudzpusīgas, kvalitātīvas studijas, iemāca arī radošu pieeju
nestandarta situācijām. Liela slodze, bet var pierast. Profesionāli
pasniedzēji, sniedz priekšstatu par reālajiem tirgus procesiem. Starpt.
vide, laba bibliotēka.
RPIVA: uzsvars uz zināšanu izmantošanu reālā biznesa vidē. Daudz
pasniedzēju praktiķu, lietišķo spēļu, situāciju modelēšanas. Izstrādā
estudiju vidi, attīsta pētniecību un starpt. sadarbību. Cieša saikne ar
darba un prakses devējiem, prakse arī ārzemēs. Studenti: ļoti plaša
spektra studijas, daudz praktisko darbu. Pretimnākoši, teorijā un
praksē kompetenti pasniedzēji ( arī ārzemnieki), nav sausu lekciju.
Labs aprīkojums, bibliotēka.
RSEBAA: studijas trīs valodās, moduļu sistēma, starpt. studiju vide.
Mobili, augsti kvalificēti pasniedzēji, arī vieslektori. Bak. progr.
noslēgumā studenti piedalās biznesa simulācijas spēlē Intopia. Moderns
aprīkojums, prakses arī ārzemēs, rosina studentu dalību pētniecībā,
plāno ieviest tālmācību. Studenti: daudz ārvalstu pasniedzēju, iespēju
pastudēt ārzemēs. Laba kvalitāte, bet tā pieklibo angļu val. plūsmā, jo
nesniedz reālajā dzīvē nepieciešamo. Jāinvestē RSEBAA izaugsmē,
jāuzlabo studiju metodika, jāsakārto administrācija, kursu apraksti
nesakrīt ar reāli pasniegto un prasīto.
RSU: daudzveidīgas, intensīvas studijas latv. un angļu val. ar lielu
starpt. akcentu. Daudz patstāvīgā darba, praktisku uzdevumu un
projektu, labas iespējas pētniecībā. Augsta līmeņa pasniedzēji,
jāattīsta sadarbība ar ārvalstu lektoriem un prakses devējiem.
Studenti: mācību sistēma neļauj atslābt, bet pie slodzes var pierast.
Mazas grupas, ir iespējas diskutēt ar pasniedzējiem. Zinoši mācībspēki,
arī ārzemnieki, aktīvi izmanto tehn.palīglīdzekļus, studiju materiāli
pieejami elektroniski.
RTU: elastīgas, darba tirgum atbilstošas studijas. Pieci profilējošie
institūti, aktīva pētniecība un sadarbība ar darba un prakses devējiem.
Uzņēmumu stipendijas un konkursi. Augsti kvalificēti pasniedzēji.
Moderns aprīkojums, emācību sistēma. Studenti: pilnvērtīga, gana ilga
priekšmetu apguve, plašs profils. Pasniedzēji — katrs ar savām
disciplīnas prasībām, daudz praktiķu. Ārzemju vieslektoru vairāk
maģistrantūrā. Ilga prakse, daudz semināru, praktisko darbu, karjeras
dienu. Trūkst budžetnieku rotācijas.
Sociālo tehnoloģiju augstskola: plašs priekšmetu klāsts, piešķir
International Education Society sertifikātu. Elastīga administrācija,
moderns aprīkojums, plaša bibliotēka, pasākumi pētn. darba
veicināšanai, pieredzējuši pasniedzēji. Plānota specializācija
apdrošināšanas pakalpojumu ekonomikā un vadībā. Studenti: kvalitatīvas
studijas un pasniedzēji, daudzi no RTU. Mazas grupas, tāpēc labs
dialogs, disciplīna. Mācītais izmantojams praktiski. Jāuzlabo
komunikācija starp studentiem un vadību.
SPPA: uzsvars uz praktisko iemaņu izkopšanu reālā darbā, studenti veido
savu projektu portflio. Mūsdienīga studiju vide un aprīkojums, cieša
sadarbība ar darba devējiem, izglītoti pasniedzēji. Studenti: plaša
praktiskā puse, daudz jāstrādā patstāvīgi. Pasniedzēji lielākoties
praktiķi, gribētos ciešāku kontaktu ar administrāciju. Nepilnīga
bibliotēka, jāuzlabo un aktīvāk jāizmanto aprīkojums.
Transporta un sakaru institūts: studijas vērstas uz izmantojumu
transporta un sakaru jomā, vadību mainīgā vidē. Pieredzējuši
pasniedzēji, multilingvālas studijas, spēcīga mat.tehn. bāze, prakse
arī ārzemēs, cieša sadarbība ar darba devējiem. Studenti: laba līmeņa
studijas, dod lielu informācijas apjomu, gudri pasniedzēji, bet maz
praktiķu. Videokonferences no Eiropas augstskolām, plaša bibliotēka.
Studentus iegāž attieksme "vieglāk nokačāt".
Ventspils Augstskola: elastīgas, darba tirgum atbilstošas studijas
trijās specializācijās, arī angļu val. Uzsvars uz individuālu pieeju
katram studentam. Prakse arī ārzemēs, ir savs biznesa inkubators.
Jāuzlabo studentu dalība pētniecībā. Studenti: laba studiju kvalitāte,
dod izpratni par lietām. Mazs mērogs, atsaucīgi pasniedzēji, daudzi no
praktiķu vidus, praktiskā puse ar teoriju līdzsvarā, izņemot pāris
priekšmetu. Intensīva biznesa svešval. apguve.
Vidzemes Augstskola: akcents uz praktisko, plašas prakses (arī
ārzemēs), praktiski lietojama pētniecība, kas jāattīsta. Mazas grupas,
laba atgriezeniskā saite ar mācībspēkiem — biznesa vides
profesionāļiem. Sadarbība ar prakses un darba devējiem, Valmieras
Biznesa un inovāciju inkubatoru. Studenti: augsta kvalitāte, jo
pieredzējuši mācībspēki, lai gan ne vienmēr izdodas piesaistīt labākos
speciālistus. Praktiskas studijas, izcils aprīkojums, radoša gaisotne,
bet dažkārt pietrūkst lit. resursu.