Vai krusttēvs atgriezies?

Ļoti iespējams, noklusētais gan nemaz nenonāktu atklātībā, ja vien kāda augsta valsts amatpersona Dienai nedotu gana tiešu mājienu. "Tas tikai pierāda, ka mūs izseko," atbildot noteica labi informēta persona, pirms apstiprināt rūpīgi slēpto. Fakts ir, ka septembra sākumā Rīgā inkognito bija ieradies un pie kopīgā sarunu galda ar austriešiem un pāris vietējiem miljonāriem sēdēja arī Grigorijs Lučanskis. Izbijis rīdzinieks, skandalozs, aizdomās par vērienīgām nelikumībām turēts multimiljardieris. Persona, ar kuru nereti tiek saistīta Ventspils ostas biznesa dzimšana un ar kuru ārvalstu speciālie dienesti jau deviņdesmito gadu vidū darījumu cilvēkiem ieteica nepīties. Tāpēc arī G.Lučanska vārds ir apvīts ar slepenības auru, plaši netiek reklamēta viņa ierašanās vienā vai otrā valstī, to skaitā Latvijā, viņš nemēdz uzstāties presē un atklāti nerunā par saviem biznesa plāniem un sakariem. Sazvanīta Maskavā, G.Lučanska sekretāre uz konkrētiem jautājumiem par viņa gaitām neatbildēja. Tomēr atsaucīgi klāstīja, ka G.Lučanskis patlaban devies ārpus Krievijas, ka nodarbojas ar jauniem biznesa projektiem un ka sazināties ar viņu var, izmantojot e-pastu. Līdz vēlam piektdienas vakaram G.Lučanska atbildes uz Dienas nedēļas sākumā nosūtītajiem jautājumiem vēl neizdevās saņemt. Tas liedz droši noskaidrot, vai G.Lučanskis pretēji līdz šim dominējošajai versijai par viņa jau pirms laba laika īstenoto aiziešanu no aktīvas darbības Ventspils ostā gatavs ar jaunu sparu atgriezties un atkal iesaistīties. Intereses naftas tranzītā Kāpēc G.Lučanskis bija Rīgā un tikās ar vietējiem un austriešu uzņēmējiem (Jozefs Tauzs, Herberts Kords, Rīgā nebijušais Martins Šlafs), kuri veidoja konsorciju Citrusgroup un kurus atbalstīja sīksts Ventspils mēra Aivara Lemberga oponents, ietekmīgs spēlētājs Ventspils tranzītbiznesā Oļegs Stepanovs? Kā liecina Dienas rīcībā esošā informācija, atbilde ir austriešu piedāvājumā pirkt VN akcijas un nodrošināt naftas atgriešanos cauruļvadā, ja vien valdība mainītu pārdošanas noteikumus. Noprotams, ka šī bija viena no lietām, ko austrieši pārsprieda ar G.Lučanski. Tas neļauj nešaubīgi teikt, ka tieši G.Lučanskis vēlējās pirkt VN, bet austrieši tika izmantoti kā labs aizsegs. Taču tas stiprina Dienas iepriekš pieļauto, ka austrieši bija tikai starpnieks, piemēram, G.Lučanskim. Varbūtību ļāva pieņemt gan fakts, ka atbilstoši bulgāru preses norādēm Izraēlas politiķu aprindās G.Lučanskim un vienam no trijotnes, M.Šlafam, ir kopīgi paziņas, gan fakts, ka abi darbojušies tā dēvētajā Austrumu-Rietumu biznesā un abu darījumu centrs bijis Vīne. Informētu personu teiktais arī liecina, ka G.Lučanskis VN iegādei piesaistīts, jo cerēts, ka viņa labās attiecības ar Kazahstānas prezidentu palīdzēs piepildīt tukšo naftasvadu. Tādējādi G.Lučanska aizmugure austriešiem ļautu sagādāt solīto naftas plūsmas atjaunošanu. Šo skaidrojumu stiprina fakts, ka kazahu interese par naftas tranzītu uz Rietumeiropu, izmantojot VN, nav jaunums. Turklāt Kazahstānas naftas kompānija arī bija viena no nopietniem pretendentiem uz VN akcijām. Tomēr līdzīgi kā austriešus arī kazahu uzņēmējus neapmierināja akciju pārdošanas kārtība. Tā noteica, ka izsolē biržā akcijas pārdos dalāmā paketē, kas pircējam nenodrošina 100% iespēju iegādāties visu paketi. Tiesa, 5.oktobra rītā notikusī VN izsole apliecināja pretējo, jo tieši lielāko daļu - vairāk nekā 90% pārdoto 38,6% akciju par 1,86 latiem gabalā nopirka viens pretendents, kompānija Vitol Group. Ierocis pret Lembergu Intereses naftas tranzītā, kā norāda kāds avots, gan neesot vienīgais G.Lučanska vizītes iemesls. Multimiljonāra atkalparādīšanās Latvijā vairāk esot saistāma ar viņa pretstatīšanu A.Lembergam - turīgam politiķim, ar kuru saistīts jautājums par Ventspils biznesa patieso saimnieku, kā arī šogad īpaši spoži redzamā Ventspils biznesa dūžu cīņa, strīdniekiem nostājoties - Lemberga un antiLemberga - frontēs. Tam pamatā nespēja džentlmeniski vienoties par akciju sadalījumu ostas biznesā ietekmīgajā a/s Ventbunkers. Versijai, ka G.Lučanskis atkal parādījies A.Lemberga dēļ, nav tukša skaņa, jo abiem ir seni sakari. Proti, G.Lučanska biznesa vērienu raksturo fakts, ka tikai trīs gadus pēc dibināšanas viņa firmas Nordex apgrozījums sasniedza divus miljardus dolāru. Tieši Nordex savij G.Lučanski, A.Lembergu, a/s Kālija parks un vienu no tās dibinātājām, Šveicē reģistrēto Multinord. Savukārt tieši 1993.-1995.gadā no Multinord pieņemtās akcijas un uz to pamata izmaksātie 453 000 latu ir viena no trim daļām, kas veido Ģenerālprokuratūras šovasar Ventspils mēram izvirzīto apsūdzību smagos kriminālnoziegumos. Zīmīga detaļa ir, ka G.Lučanskis uzskatāms par būtisku liecinieku A.Lemberga un Multinord attiecībās. Tas tā ir, jo uz G.Lučanska 2003.gadā prokuratūrai paskaidroto, ka ne viņš, ne firma Nordex nav aizdevusi naudu A.Lembergam, lai iegādātos Multinord akcijas, Ventspils mērs balsta prokuratūras izvirzītās apsūdzības kritiku. Savukārt, ja, piemēram, G.Lučanskis pēkšņi atcerētos, ka naudu Multinord akciju iegādei A.Lembergam viņš tomēr aizdevis, secinājumi lietā būtu citādi. Prokuratūra ziņas par izmeklēšanu nesniedz. Tā kā G.Lučanskis un arī A.Lembergs uz Dienas jautājumiem neatbildēja, ir grūti spriest, vai abu šo vīru senās un savulaik kā gana draudzīgas raksturotās attiecības tiešām ir nopietni samežģījušās. Savulaik vaicāts par G.Lučanska interesēm Ventspils ostā, A.Lembergs atzina, ka nav svarīgi, kāda nauda - balta vai pelēka - tiek ieguldīta, ir tur Lučanskis vai nav, galvenais - lai investīcijas ienāk Ventspilī un ostā. Tiesa, neraugoties uz šādu Ventspils mēra attieksmi, daudzējādā ziņā tieši G.Lučanskis ir iemesls, kāpēc bizness Ventspils ostā apvīts ar aizdomu plīvuru. Savukārt fakts, ka skandalozais multimiljardieris izvairās atklātības, aizvien uztur arī noslēpumu par viņa īsto lomu A.Lemberga izaugsmē. *** Grigorija Lučanska CV - Dzimis 1945.gada 8.februārī Taškentā, izbijis rīdzinieks ar labiem sakariem Maskavā. 80.gadu sākumā bija Latvijas Valsts universitātes prorektors saimnieciski administratīvajā darbā un par valsts mantas izšķērdēšanu pāris gadu pavadījis Rīgas cietumā - 1987.gadā sāk strādāt par Alberta Kaula vietnieku padomju laiku "zelta" kolhozā, vēlāk agrofirmā Ādaži, kur vadīja apakšvienību ārlietu sakaru jomā - 1989.gadā pēc kompartijas vadītāja Mihaila Gorbačova vizītes Ādažos viņam pirmajam atļauj nodarboties ar tirdzniecību ar ārzemēm, ko G.Lučanskis arī izmantoja, Vīnē dibinot uzņēmumu Ādaži Impex - 1990.gadā Vīnē viņš dibina ietekmīgāko no savām firmām, kopuzņēmumu Nordex. Jau no 1992.gada beigām ar Nordex un tās meitasfirmu starpniecību iesaistās arī Ventspils ostas biznesā naftas, kālija sāls un amonjaka tranzītā, piedaloties ar šo biznesu saistītu ostas uzņēmumu dibināšanā - 1996.gada novembrī prese ziņojusi, ka kopš septembra īsteno jau agrāk izteikto nodomu pārcelt sava uzņēmuma galveno biroju no Vīnes uz Maskavu, kur tas arī atrodas - Kopš 90.gadu vidus G.Lučanskis rietumu presē daudzkārt saistīts ar Krievijas kriminālajām aktivitātēm, bijušo valsts drošības dienestu, šaubīgiem darījumiem tirdzniecībā ar ieročiem, stratēģiskām izejvielām, narkotikām, tomēr pats to kategoriski noliedzis, tiesājies ar presi un uzvarējis - Tiek dēvēts par cilvēku, kuru tiesībsargi un prese izsekojuši visvairāk pasaulē Avots: LETA, Diena; foto - no avīzes Čas