Vardes perspektīva

Patiesībā Latvijas lielākais noslēpums meklējams pavisam citā jomā - herpetoloģijā, un šis noslēpums ir koku vardes agrāka eksistence Latvijā, proti, vai koku varde mūsu zemē ir mitusi arī pirms Jura Zvirgzda sekmīgi veiktās Baltkrievijas kokvaržu ieviešanas, kas atkarībā no atbildes uz šo jautājumu būtu saucama par introdukciju vai reintrodukciju. Šī noslēpuma lielumu nodrošina fakts, ka muzejos nav saglabājies neviens Latvijā senāk ķertas koku vardes eksemplārs, bet senāk, ja atceraties, dzīvo dabu pētīt bija daudz vieglāk. Piemēram, putnus noteikšanas ērtību labad pētīja «caur stobru», jo ar beigtu putnu vieglāk apieties. Lai gan noslēpums ir liels un šķietami neatrisināms, cilvēki ik pa laikam pie tā atgriežas. Arī šīs nedēļas nogalē, 25. un 26.maijā, Rīgas zoodārzā notiks Varžu dienas, kuru ietvaros ikvienam būs iespēja citu varžu starpā paskatīties acīs arī koku vardei ar mēmu jautājumu: «Kurš ilgāk dzīvo šajā zemē, tu vai es?» Kopš Juris Paiders, caur virtuālo stobru raudzīdamies, 22.maija Dienas Biznesā ir deklarējis Preses nama zīriņu koloniju kā «sūdu ražošanas koloniju», šis jautājums ir aktualizējies, jo tikai tad, kad ir noskaidrots, kurš kurā vietā senāk dzīvo, var atbildēt uz jautājumu, kurš kuram d... virsū - zīriņi Paideram vai Paiders zīriņiem. Ar vardēm ir tas pats. Tā kā viņas runāt neprot, kontakts ir iespējams, tikai skatoties acīs, un to Rīgas zoodārzā varēs darīt visām 13 Latvijā sastopamajām abinieku sugām, kā arī vairākiem eksotiem. Reizēm ir tīri svētīgi paskatīties uz pasauli no vardes, nevis no avīzes redaktora perspektīvas, tad tur izdosies pamanīt ne tikai sūdus, bet arī zīriņu lidojuma skaistumu.