Vārdi kā nemieri

Profesors A.Veisbergs raksta, ka mēs šobrīd dzīvojam tulkotā pasaulē. Kā atzīst profesors, daudzas parādības latviešu valodā izraisa tulkojumspiediens - latviešu valoda atrodas spēcīgā tulkotu tekstu iedarbības zonā. Tāpēc jo vērīgi jālūko, ko dara latviešu valoda pati, kāds ir tās iekšējais spēks šajā situācijā - tulkotu tekstu pasaulē. Daudzskaitļa formā lietots vārds, nu kas tur liels. Var taču tā, un var arī citādi. Bet arī šādas mazas, tikko manāmas svārstības ir pārdomu vērtas. Kur ir svārstības, tur ir kādi nemieri, un nemieri dara vērīgu. Tātad, kāpēc izvēlēta forma nemieri? Atbildi sākšu ar tādu kā ievadu. Var teikt, ka latviešu valoda patlaban dzīvo trejādas dzīves - kā dzimtā valoda, kā eirovaloda un kā pusvaloda. Šo pēdējo mani kolēģi dēvē arī par kentaurvalodu. Tēlaini un precīzi teikts. Šīs trejādās dzīves gūst izpausmi konkrētos vārdos. Savukārt vārdi parāda mūs pašus. Un mūsu attieksmēs ar vārdiem nemieri ir spilgta pazīme. Vārdi kā nemieri dzimtajā valodā, vārdi kā nemieri eirovalodā un vārdi kā nemieri pusvalodā, kentaurvalodā. Vispirms par dzimtās valodas dzīvi situācijā, kad daudzas parādības jāsaista un jāskaidro ar tulkojumspiedienu - latviešu valodas atrašanos spēcīgā tulkotu tekstu iedarbības zonā. Viens no maniem vērojumiem - nekad nevari būt drošs, kad vārds dzimtajā valodā pieklusināts un nomierinats tikai uz kādu laiku, kad uz visiem laikiem. Piemēram, kurš gan neizjūt darbības vārda rast tagadnes divdabi ronams kā tādu vecīgu, mūsdienām vairs īsti neatbilstošu, kā formu, kura varētu jaukt koptās valodas garu, tēlu un veidu. Bet, lūk! Tikai dažas dienas iepriekš šajā pašā avīzē pirmajā lapā bija rakstīts RONAMS! Kāpēc tā bija darījuši avīzes ļaudis? Tīši iezāģējuši zarā, uz kura paši sēž? Manuprāt, taisni otrādi - šo zaru saudzēdami. Avīzes cilvēks, kas diendienā pieredz latviešu valodas trejādos lokus, jūt, ka arī valodā visam ir savs laiks un sava vieta. Uz skatuves atdzīvojas Aspazijas luga, līdz ar lugu laiks, kad tā sarakstīta. Un laika viskonkrētākie vēstneši ir vārdi, arī vārdu gramatiskās formas. Avīzes cilvēks redz, ka vārdi ir kā nemieri. Avīzes cilvēks nav nodarījis pāri normētajai valodai, viņš tikai uz brīdi ir pabužinājis pagājuša laika vārda gramatisko formu. Lai mēs sajūtam - valoda savā iekšējā spēkā nav pamirusi. To var pateikt arī citiem vārdiem - atsaucoties Intas Rozenvaldes rakstītajam, avīzes ļaudis piedalījušies dzimtās valodas vārdam draudzīgas vides stiprināšanā. Valoda it kā pati saka mums priekšā, kā darīt, kad dzīvojam tulkotā pasaulē. Valodā saklausāmie padomi ir pavisam vienkārši - nepazaudēt to, kas nepieciešams, paturēt to, kas nepieciešams, uzkrāt to, kas nepieciešams. Ne tikai latviešu valodas spožuma uzturēšanai, bet arī tāpēc, ka dzīvīgs kļuvis cits tās veids - eirovaloda. Tā prasa daudz, un tulkotāji cenšas daudz tai dot. Vispirms - kas tad ir šī eirovaloda? Tā ir tulkojumceļā radīts saziņas līdzeklis starp Eiropas dalībvalstīm. Galvenās izpausmes formas šobrīd ir ES likumdošanas pārradīšana, jaunradīšana, saskaņošana, vienādošana. Un tāpēc īsti vietā vērīgs skats, kas no latviešu valodas tiek ņemts un ziedots. Un te nav vietas emocionālām klaigām. Skats un rīcība var būt tikai un vienīgi tīri pragmatiska, kā darīt, lai šis jaunais hibrīds ir dzīvotspējīgs, kā rīkoties, lai dzimtā valoda saglabā gan tās rūpīgi kopto normatīvo veidu, gan tās stihisko, vēl līdz galam neizzināto spēku. Un, neslēpsim, uztraukumiem ir pamats. Kā uzskata Ilze Dika, viena no realitātēm ES dalībvalstu lingvistiskajā rīcības plānā ir skarba - likumi gandrīz nekad netiks rakstīti latviešu valodā, tie mūs sasniegs tikai tulkojumu veidā. Un tāpēc pamatots ir mana kolēģa prof. Jura Baldunčika satraukums par vārdu nemieriem zinātnes valodā. It īpaši pēdējā laikā, kad vārdus, kurus agrāk pārsvarā lietojām vienskaitļa formā, tagad gan runātajā valodā, gan rakstītajos tekstos arvien biežāk sastopam daudzskaitļa formā, piemēram, aktivitātes, stratēģijas, kompetences, inteliģences, kvalitātes, komunikācijas, konsekvences. Mans kolēģis J.Baldunčiks to dēvē, un kā man šķiet, arī precīzi un tēlaini, par tā saukto otrreizējo svešo vārdu aizgūšanu. Tulkotajos tekstos vārda daudzskaitļa forma tiek izvēlēta ar nolūku - lai panāktu jaunu nozīmes niansi vai izteiktu pilnīgi jaunu nozīmi. Bet bieži vien cerētais netiek iegūts - šie vārdi daudzskaitļa formā bieži vien rada tekstā saturisku neskaidrību, nozīmes neprecizitāti, pat pārpratumus. Tā nu valodā tas ir. Skaužamais vienuviet ar saudzējamo. Vārdi kā nemieri par svētību un vārdi kā nemieri par postu valodai. Par vārdu nemieriem pusvalodā jeb kentaurvalodā - citā reizē. Vēl tikai atbilde tiem, kuri vēlētos zināt, kur, kad, kādos avotos esmu atradusi slejā minētos kolēģu atzinumus. Visi atrodami vienuviet. Valsts valodas komisijas rakstu krājumā Latviešu valoda - robežu paplašināšana.