Vecie kapi bez svētkiem

Trase laikmetīgi nežēlīgi aizstājusi oriģinālo žogu, kurš kā mākslinieciska vērtība un kalēju meistardarbs ticis uzdāvināts Klaipēdas kalēju muzejam. Šajā kapsētā pēdējā atdusas vieta rasta daudziem Liepājas vēsturē nozīmīgiem iedzīvotājiem - slaveno arhitektu Berči dzimtai, pilsētas galvām Karlam Gotlībam Ūliham, Teodoram Breikšam, birģermeisteram Gotfrīdam Ludvigam Cimmermanam, tirgotājiem un filantropiem, kuri savu īpašumu novēlējuši pilsētas bāriņu patversmei, Antonam Vitem un Joahimam Lorencam Hikem, rakstnieces Zentas Mauriņas tuviniekiem. Lai gan vēsturnieki un mākslinieki jau desmitām reižu šajā gadsimtā pētījuši un atzinuši, ka Vecās kapsētas kapu kaltie žogi, kapličas un pieminekļi ir ar māksliniecisku vērtību un tāpēc saudzējami un saglabājami, vairākus gadu desmitus turpinājusies kapsētas iznīcināšana un demolēšana. Kapsētu apgānīja ar pilsētas varas akceptu «Okupācijas laikā bija dzimis projekts kapos uz kauliem iebūvēt jauno TEC cehu un kapiem cauri izvilkt tvaika vadu. Toreiz cilvēkiem piekrišanu neprasīja. Tas ir grēks uz liepājnieku sirdsapziņas, kapsēta tika nežēlīgi apgānīta, tas bija genocīds vēsturiskā aspektā,» stāstīja Veco kapu tagadējais pārzinis Voldis Prancāns. Viņam kā katolim ir nepieņemama šīs kapsētas vēsture un līdzšinējais liktenis. «Tiem cilvēkiem, kuri pielikuši roku pie šā projekta realizācijas, būtu savi grēki jānožēlo, citādi viņi neradīs mieru Dieva priekšā,» sacīja V.Prancāns. Pēc pilsētas izpildkomitejas lēmuma 1978. un 1979. gadā, lai uzbūvētu TEC cehu, 50 metri kapsētas joslas ar buldozeriem tika norakta. Lai gan lēmums paredzēja pārapbedīšanu, 70.gadu beigās zemi, kaulus un zārkus sastūma kaudzē, aizveda un izbēra Liepājas nomales purvājā, tagadējā Brīvības un Cukura ielas stūrī, aculiecinieku stāstus atceras V.Prancāns. Tādā veidā gājusi pazušanā, piemēram, arhitektu Maksa Berči un Paula Maksa Berči kapavieta. Vēlāk, kad gar Kaiju ielas malu cauri kapiem nolēma izvilkt siltumtrasi, iedzīvotājiem atļāva tuvinieku pīšļus pārapbedīt. Jānis Kukuks, Liepājas kapsētu pārvaldes darbinieks, atceras, ka viņam Vecajos kapos nācies strādāt divas vasaras pēc kārtas, 1980. un 1981.gadā, no parastā darba brīvajās svētdienās un pirmdienās. Kaprači raka laukā apbedījumus no vietas, kas bija paredzēta trasei. «Kaulus likām mazos zārciņos, kas bija zināmi, to vārdus pierakstīja,» atceras J.Kukuks. «Mēs nespējām vien rakt, piederīgie mūs rāva katru uz savu pusi, baidīdamies, ka nenāks atkal virsū buldozers, bet nosacīti laimīgi, ka ir vismaz tāda iespēja. Domāju, ka daudzi apbedījumi tur, zem trases, vēl palika.» Vakaros kapsētā puišeļi spēlējušies ar cilvēku kauliem un seno apbedījumu piederumiem, kas mētājušies apkārt. Kapu strādnieki vēlāk braukuši uz kapu zemes aizbērto purvāju un vēl no turienes celofāna maisos vākuši kaulus, lai tos apraktu Dienvidu kapu zemē. No tiem laikiem Vecajos kapos palikušas atbaidošas kapu bedres, bet neizrakto kapu kopas - pārsvarā apgānītas, čuguna un granīta krusti, pieminekļi, kapu plāksnes nozagtas vai nolauztas, veco dzimtu kapličas pilnībā vai daļēji iznīcinātas. Kapsētā saglabājušies tikai pāris čuguna žogu. Daži žogu fragmenti no senās godības tagad veido Liepājas muzeja sētu. Taču Vecie kapi paši varētu kalpot kā muzeja filiāle, domā V.Prancāns. Netiek galā ar vandaļiem Kaut gan kapsētas postaža joprojām izskatās nožēlojama, tomēr Vecajos kapos vairs nav bail ieiet. Pērnvasar pirmoreiz pēc 30 gadu pārtraukuma Vecajos kapos sāka izpļaut zāli un krūmus. «Tie bija džungļi,» Dienai stāstīja kapu pārvaldes strādnieks Stepans Matjuhs. Pateicoties V.Prancāna neatlaidībai, no kapsētas padzīti puikas, kas virs kapu kopām bija ierīkojuši šūpoles, ir iztīrītas galvenās takas, pamazām tiek izzāģētas nokaltušās gobas. Tomēr trūkst paša galvenā šķēršļa - žoga un vārtu, lai neļautu vairs klaidoņiem kapsētā žūpot, bet apkārtnes suņu īpašniekiem - vest izskraidīties suņus. Lai gan atmodas laikā kapsētai ir atdots tās statuss un ap 100 liepājnieku pieteikušies, ka vēlas kopt senču kapavietas, cilvēku, kas izpilda šo pienākumu, ir ļoti maz. «Cilvēki nespēj karot ar vandaļiem, dzīvo ar apziņu, ka tas ir bezcerīgi, un vairs nenāk,» stāstīja V.Prancāns. Tieši tāpat kā Vecie kapi bija izpostīti arī Katoļu kapi - Veco kapu atsevišķa un sena daļa. 1996.gadā ar aktīvu katoļu draudzes piedalīšanos Katoļu kapi tika iztīrīti, sakārtoti, tika pat atjaunota tā daļa, kas bija noklāta ar asfaltu automašīnu stāvlaukumam. Katoļu kapos ir atsākta apbedīšana, bet arī Vecajos kapos ir viens jauns apbedījums. V.Prancāns aicina liepājniekus atkal sakopt senču kapus un palīdzēt apzināt vecās kapavietas, lai palikušos nogāztos pieminekļus varētu uzcelt un nolikt atpakaļ to īstajā vietā. Pilsētā trūkst kapavietu Pērnruden Liepājas dome Kapsētu pārvaldei piešķīra 40000 latu aizdevumu, lai par 1,2 ha paplašinātu Dienvidu kapsētu, jo pilsētā trūkst kapavietu. Liepāja ir zemā vietā, tāpēc jaunu kapavietu ierīkošana ir dārga un lēna, jo ir jāuzber zeme un jāgaida, kamēr uzbērums nosēdīsies un sablīvēsies. V.Prancāns uzskata, ka, nežēlojot līdzekļus Veco kapu sakārtošanai, atbrīvošanai no pieminekļu atlūzām, varētu iegūt 3 ha zemes jauniem apbedījumiem. Liepājas Kapsētu pārvaldes direktors Uldis Stelmakers V.Prancāna priekšlikumu apšaubīja un Dienai aizrādīja, ka pat vienkāršs dēļu žogs vien izmaksātu ļoti dārgi, varbūt pat ap 10 000 latu, un pagaidām pilsētas pašvaldība savā budžetā šādu naudu nav atradusi. Taču U.Stelmakers solīja līdzekļus pieprasīt 2000.gada budžetā.u Vecie kapi Platība - 4,21. Pilsētas senākā kapsēta, apbedījumi jau vismaz no 1587.g. 1950.-1980.g. - sistemātisks vandalisms. 1961.g. kapsētu apbedījumiem slēdza. Pēdējie kapusvētki -1969.g. 1978. un 1979.g. izpildkomitejas lēmums par Liepājas TEC un trases būvi uz kapsētas zemes. 1970.gadu beigās pārapbedīja 312 mirušos. Daudz vairāk kapavietu iznīcināja, kapu zemi sastumjot kaudzē un aizvedot uz purvu. 1990.g. izpildkomitejas lēmums atjaunot kapsētas statusu un uzbūvēt žogu (lēmums netika izpildīts). 1998.gadā pirmoreiz kapsētu atbrīvoja no krūmu un zāles džungļiem. No Liepājas domes sēžu Veco kapu izpētes materiāliem Iekšējās kārtības noteikumi Liepājas kapsētā 1938.gadā 8,75 kvadrātmetru kapavieta uz 40 gadiem maksāja Ls 70. Bērniem, jaunākiem par 12 gadiem, aizliegts ieiet bez pieaugušajiem. Suņus ņemt aizliegts. Ja uzstādīja vērtīgus kapa pieminekļus, tad kapavietu varēja saņemt uz 80 gadiem vai uz neierobežotu laiku. Liepājas kapsētās 1999.gadā Kapavietu Liepājas iedzīvotāji var saņemt par brīvu uz 20 gadiem, Dienvidu kapsētā - par 20 santīmiem gadā. Bērniem, jaunākiem par 10 gadiem, aizliegts ieiet bez pieaugušajiem. Dzīvniekus ņemt līdzi aizliegts. Aizliegts slēpot, braukt ar velosipēdiem, skrituļslidām, motocikliem un automašīnām.