Ventspils naftas liktenis - KNAB rokās

Premjeram Einaram Repšem nodotie anonīmu juristu sagatavotie dokumenti, kuros VN privatizācija par labu firmai Latvijas naftas tranzīts (LNT) nodēvēta par fiktīvu un nelikumīgu un kuri satur prasības pieteikuma projektu tiesai par 75,5 miljonu latu piedziņu, jau pusmēnesi ir Ģenerālprokuratūras un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) rokās. Kompetenta abu tiesībsargājošo iestāžu atzinuma vēl nav. Neoficiāli tiek minēts: prokuratūra gaidīs KNAB kā premjera pārraudzītas izziņas iestādes vērtējumu un nesteigsies pirmā paziņot, vai dokumenti rada pamatu lietas ierosināšanai. KNAB rīcība ļaušot apjaust, kāda ir E.Repšes nostāja. Premjers ar preses pārstāves Kristīnes Juckovičas starpniecību Dienai uzsvēra: «Ir pāragri runāt par VN privatizācijas tālāko likteni. Kāds konkrēts lēmums varētu sekot, kad tiks saņemti kompetenti vērtējumi.» Neoficiāli tiek arī norādīts: lai kādu atzinumu sniegtu tiesībsargājošās iestādes, paredzams, ka drīzumā notiks vienošanās par stingrā akcionāru līguma pārskatīšanu. Tas noteic: valsts bez saskaņošanas ar LNT nevar brīvi lemt par sev piederošo VN akciju pārdošanu. Spēku tas zaudē, kad valsts īpašumā palikuši 26% VN akciju. A.Šlesera rīcības iemesli, apšaubot VN privatizāciju un aicinot pat lemt par LNT piederošo akciju aresta iespējām, tiek saistīti ar viņa kā starpnieka funkcijām, lai nodrošinātu, ka par VN dominējošo īpašnieci kļūst krievu cauruļvadu monopolists Transņeftj. Citā versijā VN privatizācijas apšaubīšana tiek pamatota ar A.Šlesera personīgo aizvainojumu un vēlmi atspēlēties Ventspils mēram Aivaram Lembergam, kurš neoficiāli tiek saistīts ar Ventspils uzņēmumu ārzonās paslēptajiem patiesajiem īpašniekiem. Oficiālu pierādījumu tam nav. LNT mātesfirmas a/s Ventbunkers padomē darbojas abi A.Lemberga bērni, bet šī uzņēmuma kontrolpakete pieder ārzonai Yelverton Investment. VN privatizācijas likumība tiek apšaubīta, apstrīdot ieguldījumu veikšanu a/s LaSam, kas bija naftas un naftas produktu vadu kompānijas SIA LatRosTrans 66% Latvijai piederošo daļu īpašniece un kas vēlāk kļuva par pamatu VN privatizācijai par labu LNT. Analizējot dokumentus un pētot datus par LaSam un LatRosTans dibināšanu, ir pārdroši izteikt hipotēzi, ka VN privatizācija bijusi nelikumīga. Tiesa, tie ļauj uzdot jautājumus, cik pamatoti bijuši attiecīgie amatpersonu lēmumi. Tāpēc nevar izslēgt: tiesībsargājošās iestādes ierosinās pārbaudes lietu par atbildīgo amatpersonu darbību. LNT kontrolpaketi nekāro Pašlaik valstij pieder 43,6%. Taču, realizējot savas privatizācijas noteikumos paredzētās tiesības, LNT ir paziņojusi, ka ir gatava tai rezervētās 5% VN akciju kvotas izpirkšanai par naudu. Tieši šī akciju pakete veido to akciju daudzumu, kas privāto īpašnieku rokās ļauj nonākt VN kontrolpaketei - 53% akciju, valsts daļu uzņēmumā samazinot līdz 38,6%. Tiesa, LNT ir arī paziņojusi: ir noslēgts 9,2% VN akciju pārdošanas darījums ar kādu finanšu institūciju. No tā izriet, ka firmas īpašumā tagad ir aptuveni 38-39% VN. Rezervēto 5% nopirkšana tai dotu aptuveni 44% īpašumtiesību. Vladimirs Solomatins, LNT valdes priekšsēža vietnieks, Dienai uzsver: «Lai kontrolētu tādu uzņēmumu kā VN, akciju kontrolpaketi nevajag, pietiek ar 44-45%. Mēs neesam pašnāvnieki un neveiksim nekādus soļus, lai iegūtu vairāk nekā 50% VN akciju un atbilstoši likumdošanai atpirktu publiskās akcijas. Nekad mēs ne tieši, ne netieši nebūsim VN kontrolpaketes īpašnieks, jo mums pietiek akciju, lai kontrolētu uzņēmumu.» Cīņa kaitē īpašniekiem Pēdējo mēnešos ļoti uzstājīgi par vēlmi iegūt kontroli par VN termināli informē Krievijas Transņeftj. Tās vadības plašsaziņas līdzekļos teiktais ļauj noprast: VN kontroles iegūšana būtu līdzeklis, kas ļautu atjaunot naftas eksportu pa cauruļvadu. Neatbildēti ir jautājumi, vai Transņeftj tiešām ir ieinteresēta VN iegādē un vai ar krievu interesēm saistīts A.Šlesers. Premjera biedrs to kategoriski noliedzis, savukārt premjers dzelžaini norādījis, ka par VN valsts daļu privatizāciju lems tikai valdība. Versiju par A.Šlesera vēlmi izpatikt krievu interesēm stiprinājušas viņa Krievijas medijiem sniegtas intervijas. Tiešu pierādījumu, ka viņš piedāvā starpniecību, lai nodrošinātu, ka krievi iegūst kontroli par naftas tranzītu un Ventspils ostu, nav. Tieši pretēji - ir zināms, ka jau labu laiku sarunas par sadarbību, iespējamo akciju pārdošanu ar krievu naftas kompānijām, organizējuši VN privātie īpašnieki. Arī tagad LNT nenoliedz, ka tai notiek sarunas ar krievu kompānijām par sadarbību. V.Solomatins uzsver: A.Šlesera aktivitātes, apšaubot VN līdzšinējo privatizāciju, un ilgstošā neskaidrība par turpmāko privatizāciju kaitē mēģinājumiem risināt jautājumu par ilgtermiņa sadarbības iespējām un naftas eksporta atjaunošanu pa cauruļvadu. *** Viedokļi Ainārs Šlesers, premjera biedrs: «Tā būtu bezatbildīga rīcība, ja, saņemot materiālus par iespējamiem pārkāpumiem VN privatizācijā, es nebūtu rīkojies. Taču negrasos komentēt šo dokumentu saturu. Tā ir juristu kompetence. Varu tikai izteikt nožēlu, ka dažādu mana viedokļa interpretāciju dēļ radies iespaids, ka es apšaubu VN privatizācijas likumību. Šādus secinājumus var izteikt tikai tiesībsargājošās iestādes.» Jānis Naglis, bijušais PA ģenerāldirektors: «VN privatizācija noritēja, maksimāli ievērojot likumdošanu, un mūsu pieeja bija tāda, lai nebūtu iespējams privatizāciju apšaubīt. Tam varētu būt neprognozējamas sekas. Domāju, ka šī lieta beigsies ne ar ko un Ainārs Šlesers zaudēs, jo viņa argumenti neiztur kritiku.» Vladimirs Solomatins, a/s LNT valdes priekšsēža vietnieks: «Mēs esam biznesmeņi, un tā ir mūsu atšķirība no valsts. Pagaidām neesmu pilnvarots par šo tēmu runāt, bet esam gatavi izskatīt jebkuru priekšlikumu. Protams, mēs gribētu arī turpmāk strādāt šajā uzņēmumā. Vai tie būs 40, 30 vai 20 procenti - tas ir jautājums, cik izdevīgi mums tas būs. Taču mēs neesam gatavi par velti pārdot VN.» *** Faktu kalendārs 1992.gads Oktobris. Tiek pārtraukta naftas un naftas produktu vadu darbība. 25.decembris. Parakstīts a/s LaSam (Latvija - Samāra) dibināšanas līgums, dibinātāji ir LR Rūpniecības ministrija, Rīgas kopuzņēmums LatWesEast, a/s Software House Rīga (SWH Rīga), divi Krievijas uzņēmumi. Mērķis: naftas vadu darbības atjaunošana, tas neizdodas. 1993.gads 2.jūnijs. Noslēdz Latvijas - Krievijas starpvaldību vienošanos par kopīgu darbību naftas un naftas produktu cauruļvadu ekspluatācijā, nolemts uz cauruļvadu bāzes veidot kopuzņēmumu. 25.oktobris. No LaSam izstājas abi Krievijas uzņēmumi. LaSam pamatkapitāls ir 120 000 latu, valsts daļa - 51%, privātā - 49%. 1994.gads 25.februāris. Maskavā tiek parakstīts protokols par cauruļvadu kopuzņēmuma izveidi, par tā dalībnieku no Latvijas puses noteikta LaSam. 7.marts. Finanšu ministrijas valsts īpašuma ministrs Edmunds Krastiņš izdod rīkojumu nr.67 par naftas un naftas produktu vadu kopā ar iekārtām infrastruktūras ieguldīšanu a/s LaSam. Tiek noteikts, ka valstij pēc LaSam pamatkapitāla palielināšanas piederēs 90%, bet firmām SWH Rīga un LatWestEast, katrai ieguldot 3,94 miljonus latu, 10% LaSam akciju. 9.marts. Parakstīts Latvijas - Krievijas kopuzņēmuma SIA LatRosTrans dibināšanas līgums. Līdz 1995.gada beigām ne valsts, ne privātie īpašnieki nenokārto LaSam pamatkapitāla palielināšanas saistības; nav dokumentu, kas apstiprinātu, ka SWH Rīga un LatWestEast izpērk savas 2.akciju emisijas daļas un iegulda naudu 1995.gads 14.oktobris. Nodibina a/s Latvijas naftas tranzīts (LNT), dibinātāji ir a/s SWH Rīga, a/s Ventbunkers, SIA Skonto nafta, SIA Man Tess, SIA LatWestEast. 29.oktobris. Ar LNT dibinātāju vienošanos tiek nolemts, ka LNT iegādāsies LaSam 2.akciju emisijas akcijas 2,4 miljonu latu nominālvērtībā. 1996.gads 21.februāris. VN tiek nodota privatizācijai. 15.maijs. Privatizācijai nodod arī LaSam. 28.jūnijs. LNT pilnībā apmaksā LaSaM akciju iegādi. Rezultātā LNT kļūst par 3,96% LaSam akciju īpašnieci, kas tai vēlāk ļauj pretendēt uz LaSam kā LatRosTrans 66% īpašnieces valstij piederošo 96,04% akciju privatizāciju. No LatRosTrans 1996.gada gada pārskata (auditore Ingrīda Ūdre) izriet, ka līdz pat 1996.gada beigām nav pieejami dokumenti, kas apliecina, ka LaSam ir LatRosTrans 66% dalībniece, tajā pašā laikā redzams, ka LaSam no LatRosTrans saņēmusi vismaz 2,2 miljonu latu dividendes 1997.gads Septembris. Notiek LaSam valstij piederošo akciju privatizācija. Par LaSam akcijām LNT valstij samaksā 72 miljonus latu (45% sertifikātos). To iegāde kļūst par pamatu VN koncerna izveidei, LaSaM tiek ieguldīts VN, un rezultātā LNT kļūst par 37% VN īpašnieci.