Vidusauss iekaisums visbiežāk piemeklē bērnus

«Tas ir tāpēc, ka Latvijā tas netiek diagnozēts tik bieži, cik tam vajadzētu būt,» uzskata dr. Zālītis. «Padomju laikā pediatri neskatīja ausis,» piekrīt LMA Bērnu klīniskās slimnīcas ausu kakla un deguna nodaļas ārste Jāna Aivare. «Ja bērnam bija temperatūra un saaukstēšanās, ārsts tūlīt deva antibiotikas. Bērnam kļuva labāk, viņš izveseļojās, taču tas netika diagnosticēts kā vidusauss iekaisums.» Tagad situācija sāk mainīties, taču drošības labad māmiņas var sekot līdzi, vai ārsti pārbauda mazulim ausis. Veicina iesnas un palielinātas aizdeguna mandeles Vidusauss iekaisums - auss bungdobuma un dzirdes kanāla iekaisums ir nopietna saslimšana un sevišķi smagi izpaužas bērnībā. Vidusauss iekaisums parasti sākas, infekcijai iekļūstot vidusausī pa dzirdes kanālu no deguna dobuma vai blakusdobumiem, aizdegunes iekaisuma dēļ, taču infekcijas slimības gadījumā (gripa) arī ar asinīm. Vidusauss iekaisuma rašanos sekmē iesnas un palielinātas aizdeguna mandeles. Taču vidusauss iekaisums nerodas, ja peldoties vai mazgājoties ausī iekļūst ūdens, kā to agrāk mēdza uzskatīt. Ar vidusauss iekaisumu biežāk slimo bērni. Tas ir saistīts ar bērna anatomiskās uzbūves īpatnību. Atšķirībā no pieaugušā bērnam bungu plēvīte ir novietota slīpāk nekā pieaugušam un tā ir daudz biezāka. Arī dzirdes eja, kas iet no aizdegunes uz ausi un atbild par normālu gaisa spiediena uzturēšanu bungu dobumā, kā arī par gaisa spiediena izlīdzināšanu ar ārējo gaisa spiedienu, bērnam, salīdzinot ar pieaugušo, ir ļoti plata un īsa. Tādēļ bērna bungu dobumā ir lielas iespējas iekļūt infekcijai no aizdegunes, kas pieaugušajam parasti pa degunu iznāktu ārā. Zīdaiņiem bieži vidusauss iekaisums ir tāpēc, ka viņiem dzirdes kanāls ir horizontālāk un šķidrums neizdalās tik viegli laukā. Iemesls vidusauss iekaisumam var būt arī tas, kā baro zīdaini. Ja baro ar pudelīti un bērnu noliek guļus, piens var ietecēt degunā, jo bērnam rīšana nav tik koordinēta. Piens tālāk iet pa kanālu uz augšu un sakrājas vidusausī, kur veidojas baktērijas. Arī palielinātas aizdeguna mandeles aizsprosto dzirdes kanāla attīrīšanos un veicina iekaisuma rašanos vidusausī. Kāpēc sāp naktī? Anatomiskā īpatnība nosaka bērna vidusauss iekaisuma gaitu. Kad degunā ir iesnas, gļotāda ir uztūkusi, un dzirdes kanāls, kas iet no vidusauss uz deguna dobumu, aizsitas ciet. Ja aizdegunē ir iekaisums, tad kanāls labi nedrenējas, ceļas spiediens bungdobumā un rodas labdabīgi apstākļi infekcijai. Saslimšanas sākums bērnam var būt pēkšņs. Bērns var visu dienu būt vesels, bet naktī pēkšņi pamosties ar sāpošu ausi. Tas notiek tāpēc, ka naktī bungu dobuma evakuācija caur dzirdes eju uz aizdeguni ir sliktāka, jo bērns naktī guļ. Dienā rīšanas kustības liek šai dzirdes ejai atvērties un aizvērties. Tādā veidā ieeja tiek masēta un caur dzirdes eju tiek izlīdzināts gaisa spiediens bungu dobumā ar ārējo. Naktī tas nenotiek, un bērnam, kas jau dienā ir inficējies - viņam ir bijušas iesnas -, šie mikrobi iekļūst bungu dobumā. Bērna ausī infekcijai ir labvēlīgāka vide, jo bungu dobuma izklājošā gļotāda ir biezāka. Gļotāda izdala gļotas un, nonākot infekcijai bungu dobumā, daudz vieglāk attīstas tālākais slimības process, jo tur ir pamats - sekrēts, uz kā mikrobam augt. Vieglos gadījumos ir sāpes ausī un pasliktināta dzirde, smagos - paaugstināta temperatūra un vidusauss sastrutošana. Pieaugušajam šīs strutas viegli pārplēš bungplēvīti un izdalās ārā, taču bērnam bungplēvīte ir biezāka un strutas krājas ausī. Tas var izraisīt arī aizauss kaula iekaisumu. «Vidusauss iekaisums ir saistīts ar ļoti stipru intoksikāciju - organisms ārkārtīgi smagi reaģē uz vidusauss iekaisumu, jo tas atrodas ļoti tuvu dažādiem svarīgiem centriem - turpat blakus ir smadzenes. Bērns ikvienu infekciju ģeneralizē, viņš reaģē ar visu organisma imūnsistēmu iesaistīšanu. No smadzenēm tiek dota informācija visām sistēmām un organisms cenšas reaģēt un norobežot šo smago iekaisumu. Tas izšauj visas rezerves. Ļoti bieži vidusauss iekaisums bērniem jau pašā sākumposmā saistīts ar smadzeņu plēves iekaisuma parādībām, ar meningiālām parādībām,» saka ausu, kakla un deguna ārsts Pauls Šmits. Tādēļ svarīgi vidusauss iekaisumu konstatēt laikus. Kā konstatēt iekaisuma pazīmes Vidusauss iekaisums var piemeklēt pavisam mazu zīdainīti un lielu bērnu, taču visuzmanīgākajām ir jābūt māmiņām, kuru bērni vēl nav sasnieguši piecu gadu vecumu. Pēc piecu gadu vecuma auss ir izveidojusies un dzirdes kanāls, pa kuru iekļūst infekcija vidusausī, vairs nav tik horizontāls un fizioloģiski pasargā bērnu no vidusauss iekaisuma. Māmiņai jākļūst uzmanīgai, ja bērnam ilgāku laiku ir iesnas. Lielāki bērni sūdzēsies par sāpēm ausī. Bungu plēvītē ir ļoti daudz nervu galu, tajā ir daudz nervu zaru un asinsvadu, un nervu kairinājums ir ļoti spēcīgs. Tāpēc ausu sāpes, tāpat kā zobu sāpes, ir šausmīgas. Šīm nervu sāpēm ir ne tikai fizisko sāpju faktors, bet arī psihiskais faktors - šīs sāpes cilvēku psihiski ārkārtīgi nomoka. Sāpes var nebūt ļoti stipras, taču cilvēks ir spiests par tām visu laiku domāt. Viņš nespēj no šīm sāpēm atslēgties. Iekaisuma gaita Vidusauss iekaisums var būt katarāls - tas nozīmē, ka iekaisusi ir tikai bunglēvīte (tā ir sasārtusi, bet vēl nav izveidojušās strutas) un strutains, kad bungu dobumā krājas strutas. Var būt arī dzirdes kanāla iekaisums, kad ausī mazliet padur un pāriet, bet diagnozes noteikšanu labāk atstāt ārsta ziņā. Ja slimnieks neievēro ārsta norādījumus, var rasties hronisks iekaisums. Hroniskam vidusauss iekaisumam raksturīgs pastāvīgs bungplēvītes bojājums, regulāra vai periodiska auss strutošana un traucēta dzirde. Kā palīdzēt bērnam Ārsti iesaka naktī nežēlot pretsāpju līdzekļus, bet no rīta vest bērnu pie ārsta. Vidusauss iekaisumu nav grūti izārstēt, ja tas tiek laikus atklāts. Pediatrs Egils Zālītis veiksmīgi apkaro iekaisumus ar antibiotikām. Viņš uzskata, ka vidusauss iekaisuma izārstēšana ir pediatra uzdevums un tikai smagos gadījumos bērns jāved pie speciāla ārsta. Ausu, kakla un deguna ārsta Pauls Šmits smagos gadījumos neiesaka vecākiem vilcināties un piekrist bērnam veikt bungplēvītes caurduršanu - dzirdi tas neietekmēs un bērnam uzreiz kļūs labāk. Ja strutas ilgstoši krājas vidusausī, tas var izraisīt strutu krāšanos aizauss kaulā vai smadzeņu plēves iekaisumu. Pēc ārstēšanas sākšanas ārsts jāapmeklē atkārtoti, jo var rasties komplikācijas - ausī uzkrājies šķidrums. Cilvēki normāli dzird, ja bungu plēvīte vibrē, bet, ja ausī ir šķidrums, tas var kļūt biezs. Bungu plēvīte vairs normāli nevibrē, un bērnam var rasties dzirdes traucējumi, kas vēlāk var radīt arī valodas attīstības traucējumus. Profilakse Profilaktiski vecākiem rūpīgi jāseko līdzi, lai bērni neapaukstējas, jo vidusauss iekaisuma cēlonis visbiežāk ir saukstēšanās un iesnas. Galvenais tiešām ir, lai kājas būtu siltas. Ja bērnam naktī sāk sāpēt auss, vecāki var: pilināt sausī speciālas piles (piem., Otipax), kas noņem sāpes, tās neārstē un domātas tikai sāpju mazināšanai, dot dzeramus pretsāpju līdzekļus (otalgānu, aspirīnu vai citus), likt siltas kompreses, ja auss jau nav sākusi strutot. Var likt eļļas vai spirta kompreses. Ja bērnam jau ir iesnas, ieteicams: karsēt kājas, dot speciālus sīrupus, kas mazina tūsku un līdz ar to aizdegunes iekaisumu (līdzekļi nopērkami aptiekās, piem., Aktifed, Rinodex). var mēģināt likt elpot siltus tvaikus trīs reizes dienā, tad nereti tas ir pietiekami, lai viss tecētu laukā. Jo deguns tīrāks, jo mazāk iespēju, ka aizies ciet dzirdes kanāls un radīsies kāds iekaisums blakus dobumos. Zīdaiņi nemāk elpot caur muti un, ja viņiem deguns aizsitas ciet, viņi kļūst diezgan kreņķīgi, saka dr. E.Zālītis. Ja viņi nevar paelpot caur degunu, viņi nevar arī paēst. Viņš iesaka pilināt degunā vāju sālsūdeni un to trīs reizes dienā iztīrīt ar pūslīti. Tā var izvairīties no vidusauss iekaisuma.