Vimbas neatvairāmi tuvojas

gadu beigu padomju tūrists Rietumu supermārketā - ko ķert pirmo? Piedāvājums pašlaik ir lielisks. Bļitkošanas cienītājiem par prieku ledus atkal uzsala pat Juglā un Baltezerā, bet tālāk uz ziemeļiem un austrumiem tas vispār nepaguva nokust. Tātad var ķert gan asarus, raudas un līdakas, gan brekšus, kas uz pēdējā ledus iebarotās vietās ņem īpaši labi. Tālredzīgāki makšķernieki jau iepriekš izurbj divus āliņģus blakus un starpu izurbina, lai varētu dabūt laukā arī lielu breksi, tādu kā vašbļodu. Literatūras dati liecina, ka Ruduļu Jurim marta beigās brekši labi ķērušies Pļaviņu HES ūdenskrātuvē. Arī Peipusa cienītājiem priecīga ziņa: ledus atkal saņēmies tiktāl, ka igauņi atļāvuši iet virsū. Kur ūdeņi atkusuši, mierīgākas copes cienītājs tās pašas raudiņas un asarīšus jau var copēt, sēžot krastā. Tie, kas dod priekšroku pumpaino spiningošanai, jau paguvuši noķert pirmos lomus Irbē (nelegāli, riskējot atstāt vizuli tikpat nelegālos tīklos, kas Irbes lejtecē savilkti krustām šķērsām) un Salacā (ar lašu licencēm). Pārējie, atskaitot elitārus forelistus, lēnā garā piešaujas pavasara galvenajai copei - vimbošanai. Birkava rūgtā pieredze Vimbu ķeršana vis nav grozīšanās politikā, te nepieciešamas dziļas zināšanas un tēvutēvu pieredze. Pērn par to uzskatāmi pārliecinājās un arī citus pārliecināja Valdis Birkavs un Kārlis Leiškalns, kas, masu mediju pavadīti, vieglā solī aizdevās vimbot - un tikpat viegli atnāca atpakaļ. Lai gan aktīvas makšķerēšanas piekritēji par vimbošanu reizēm izsakās atturīgi, tomēr bez funktiera tās neķeras. Pirmkārt, lai sekmīgi vimbotu, jāzina īstās vietas. Nepietiks, ja zināsit, ka vimbas ķeras Lielupē, Ventā, Salacā un Gaujā. Lai gan pavasarī vimbu bari dodas dziļāk upēs nārstot, kurā katrā vietā tās neķeras. Pareizāk sakot, pieķerties gan var gandrīz ikvienā vietā, bet ir vietas, kur tās ķeras daudz, daudz labāk nekā citur. Visdrošāk šādas vietas var noteikt ar dzirdes palīdzību. Ja esat nostājies upmalā un jūs kāds laipni uzrunā:«Pašol von s mojego mesta, mudak!» vai ne tik laipni, tad ziniet, ka jūs esat trāpījis īstajā vimbu vietā, visticamāk - Lielupes augštecē. Tā tagad pavasaros kļuvusi par «biezo» iecienītu vimbošanas vietu, un viņus nebaida Rubika bēdīgais liktenis (viņu te Labvakars pieķēra nelegāli copējam un izsmēja pa visu Latviju). «Biezie» te, miesassargu uzmundrināti, sākuši konkurēt ar vietējiem profesionāļiem, kuri reizēm pamanoties vienā dienā izvilkt pa 60-70 vimbām ar vienu rīku. Minētajās vietās vimbu laikā atmosfēra tiešām ir saspringta, un divlatu dienas licences nepieciešamība no 1.aprīļa līdz 18.maijam un aizliegums iebrist to tikai uzkurina. Ja nu esat nolēmis no kādas vietas neatstāties, par to jārūpējas laikus. Vislabākie paņēmieni ir preventīva spridzināšana, dzeloņdrāšu izvilkšana pa krastmalas krūmiem vai periodiski šāvieni no slēpņa pa pēcpusi ar sāls lādiņiem, tiem beigu beigās vajadzētu konkurentu nogurdināt. Vimbu licences jāpērk arī Salacgrīvā tiem, kas devušies Salacas vimbās. Ja esat mierīgākas copes cienītājs, labāk doties uz Ventu. Te licences nav vajadzīgas, krasti klusāki, tāpēc pilnā mērā var izbaudīt vimbošanas skaistāko pusi - pavasarīgi draudzīgu pasēdēšanu pie ugunskura copes biedru pulkā, klausoties cīruļu skaņās un grunteņzvaniņu klusumā, savstarpēji meklējot pirmās pavasara ērcītes un no sirds izsmejoties par to, kurš aizmirsis, ka pavasarī krasti slideni. Vimbu jaukums ir tas, ka tās ķeras visu dienu un arī naktī, tātad ar pasākumu var piepildīt visu nedēļas nogali. Turklāt reizēm pieķeras arī pa kādai vēdzelei. Vimbas ķer arī ar pludiņmakšķeri, bet parasti tomēr ar grunteni, jo tai nav tik cītīgi jāsēž klāt. Šogad gan atstāt rīkus pavisam nepieskatītus nav ieteicams, jo zivju inspektoram likums tādus rīkus atļauj savākt. Uz 5.-7.numura āķa mauc 2-3 mušu kāpurus un 3-4 slieciņas, ja nav naktstārpu, kas ir «cietāki» un labi stāv. Ja ir tie, pietiek ar diviem, trijiem. Vimbas uzmanības pievēršanai pie āķa vēl mēdz maukt fosforizētas pērlītes, perlamutra bumbiņas vai tvisterus. Auklas galā ir jāsien līdz 200 g svariņš, ja ķeršana notiks straumē. Ja nezina īstās vietas, vispirms var pārbaudīt vietas aiz upes līkuma. Lielupē laba vieta ir pie Mežotnes pilskalna, te, ja neķeras, var atminēties senos zemgaļus, kam citreiz gāja vēl grūtāk. Jā, vimbai ir vēl viens labums: ja tā neķeras, varat sevi mierināt ar domu, ka labi vien ir, citādi ko ar tik asakainu radījumu lai iesāk.